Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

RPIVA studentiem ļaus izvēlēties sev tīkamu augstskolu studiju pabeigšanai

Leta
16:51
12.01.2017
4

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) studentiem pēc šīs augstskolas reorganizācijas ļaus izvēlēties sev tīkamu, studiju programmai atbilstošu augstākās izglītības iestādi sākto studiju pabeigšanai.

Šodien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) eksperti tikās ar Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) un Banku augstskolas (BA) pārstāvjiem, lai pārrunātu RPIVA reorganizācijas procesu un augstskolu iespējas pārņemt akadēmijas studentus un studiju programmas.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, sarunas laikā izskatītas visas iespējas, kādas var būt, pārņemot studentus un studiju programmas. Viņa teica, ka IZM ieguvusi nepieciešamo informāciju, lai kvalitatīvi sagatavotu RPIVA reorganizācijas rīkojuma projektu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Sarunā ar RTU un BA pārrunāta iespēja pārņemt atsevišķas RPIVA studiju programmas, kas saistītas ar uzņēmējdarbību un vadību. Ņemot vērā, ka RPIVA reorganizācija paredzēta, to apvienojot ar Latvijas Universitāti (LU), pamatā studiju programmas tiks nodotas tai. Taču studentiem tiks dota iespēja izvēlēties sev piemērotu augstskolu, kur noslēgt sāktās studijas izvēlētajā studiju programmā, skaidroja Kiopa. Līdz ar to IZM apzina augstskolas ar līdzīgām vai līdzvērtīgām studiju programmām, kas arī var piedāvāt iespējas RPIVA studentiem turpināt studiju procesu.

Jautāta par to, kāpēc uzņēmējdarbības un vadībzinības studiju programmas no RPIVA nevarētu pārņemt LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultāte, Kiopa skaidroja, ka studiju programmu nodošana LU ir pamats reorganizācijai, taču ir atsevišķas programmas, kuru LU nav.

“Atsevišķu programmu, ko piedāvā RPIVA, LU nav. Turklāt LU vēl lems, vai pārņemt visas programmas. [..] Ir jāskatās, kur pēc būtības un satura studiju programmas iederas labāk,” skaidroja Kiopa.

Viņa norādīja, ka reorganizācijas koncepcija paredz to, ka “nauda seko studentam”, kā arī to, ka students pats par sevi pieņem lēmumu. “Ja students uzskata, ka viņš negrib studēt studiju programmā tikai tāpēc, ka tā būs LU, viņš ir brīvs izvēlēties. Mūsu uzdevums ir ar citām augstskolām izvērtēt iespējas, un, ja students pieņemts tādu lēmumu, piedāvāt citas iespējas,” teica Kiopa.

Ministrijas ieskatā šādas izvēles nebūs masveida parādība, taču tās ir jāparedz, lai studenti neciestu no RPIVA reorganizācijas.

Savukārt RTU Studiju departamenta direktora vietnieks Uģis Citskovskis aģentūrai LETA sacīja, ka RTU ar RPIVA ir noslēgts līgums par to, ka, ja kaut kas notiek ar RPIVA studiju programmām, RTU ir pienākums pārņemt studentus. “To paredz akreditācijas procesā noslēgtais līgums, un tā mēs arī skatāmies uz šo procesu,” teica Citskovskis, piebilstot, ka RTU gaidīs IZM turpmākās norādes.

Parakstītais līgums paredz tikai studentu un studiju programmu pārņemšanu, skaidroja RTU pārstāvis, norādot, ka RTU nav pienākuma pārņemt arī RPIVA akadēmisko personālu, kas piedalās studiju programmu realizēšanā. Taču viņš neizslēdza, ka nepieciešamības gadījumā RTU izvērtēs iespējas pieaicināt arī RPIVA pedagogus.

“Ja mums būs nepieciešami speciālisti, tad mēs viņus meklēsim. Protams, sākumā skatīsimies iekšienē, bet, ja tas nav iespējams, tad tiks meklēti speciālisti citur,” teica Citskovskis.

RTU varētu pārņemt trīs RPIVA studiju programmas – pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu “Cilvēkresursu/Biroja administrēšana”, profesionālā bakalaura studiju programmu “Personāla vadība”, kā arī tiek diskutēts par pirmā līmeņa studiju programmu “Darba aizsardzība”.

BA rektors Andris Sarnovičs aģentūrai LETA skaidroja, ka arī BA ir noslēgti starpaugstskolu līgumi, kas rada pienākumu nodrošināt iespējas studentiem pabeigt studijas viņu izvēlētajās studiju programmās. “Apzinīgi pildīsim mūsu līgumu. Patlaban tiek runāts par divām studiju programmām – pirmā līmeņa studiju programmu “Komercdarbības organizācija” un profesionālā bakalaura studiju programmu “Komercdarbība un uzņēmuma vadība,” skaidroja Sarnovičs.

Ņemot vērā IZM uzstādījumu par to, ka RPIVA studentiem būs iespēja pabeigt studijas, saglabājot esošos studiju maksas nosacījumus, Sarnovičs piekrita, ka tas augstskolai varētu būt finansiāli neizdevīgi. “Neko darīt. Visu līdz galam nekad nevar līgumos paredzēt. Te ir tas princips, ka, ja mēs noslēdzam šos līgumus, tad mēs arī esam apņēmušies tos pildīt,” teica Sarnovičs.

LETA jau ziņoja, ka IZM ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

RPIVA pārstāvji neieradās uz pirmdien plānoto tikšanos ar IZM speciālistiem, lai pārrunātu augstskolas reorganizāciju. RPIVA rektore Daina Voita norādīja, ka saskaņā ar likumu, lēmumu par augstskolu reorganizāciju pieņem Ministru kabinets pēc ministra ierosinājuma. Rektore uzskata, ka tas nav noticis un likumdošanas vara tiek ignorēta, līdz ar to augstskolas pārstāvji šodien ar IZM netiksies.

IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Kiopa jau norādījusi, ka RPIVA vadības lēmums neierasties uz sarunām neapturēs augstskolas reorganizācijas plāna virzību.

RPIVA rektore arī izteikusies, ka runas klīst arī par citu augstskolu reorganizāciju. Taujāta, vai IZM iecere par RPIVA reorganizāciju viņai bija jaunums, Voita aģentūrai LETA norādīja, ka oficiāli tas bijis jaunums, tomēr runas klīdušas jau vairākus gadus, tai skaitā arī par citām augstskolām. Rektore gan izteicās, ka “baumas ir baumas” un “par jebkuru lietu var baumot”.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
6

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
30

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
61

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi