Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Radošu domu ieliek rotās

Druva
11:35
29.08.2017
8
Marija Markule 2

Cēsniece Marija Markule izgatavo interesantas rotas. Viņa saka, ka radošo gēnu mantojusi no mammas un omītes. Kad Marija beidza mācības Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, viņa uzsāka studijas Vidzemes Augstskolā. Tur ieguva izglītību tūrisma organizācijas un vadības jomā, tomēr ceļš atveda atpakaļ uz Cēsīm.

“Tā kā tūrisma specialitāte ir orientēta uz darbu brīvdienās, sapratu, ka tas nav domāts gluži man. Bet iegūtās zināšanas gan par uzņēmējdarbību, gan komunikāciju bija vērtīgas un noder pavisam citas specialitātes profesijā. Strādāju uzņēmumā “Latte­le­com” par biznesa klientu konsultanti. Darbs ar klientiem man ļoti patīk,” stāsta Marija, kura atzīst, ka jau sākotnēji centās darba iespējas rast tieši Cēsīs, lai izvairītos no došanās uz galvaspilsētu. “Varbūt dažkārt var šķist, ka lielpilsētā ir lielākas karjeras izaugs­mes iespējas, lielāka alga un citas privilēģijas, bet tad pretī lieku izmaksas, un beigās iznāk tas pats, kas strādājot Cēsīs, tikai šeit es esmu tuvāk ģimenei un draugiem. Turklāt man patīk tā brīvības sajūta, kad no rīta pamostos un zinu – līdz darbam jāiet vien desmit mi­nūtes. Rīgas drūzma un ātrums noteikti nav domāts man,” atzīst Marija.

Līdztekus darbam uzņēmumā “Lattelecom” Marija darina rotas – īpašas un oriģinālas. “Gan mana mamma, gan omīte ir rokdarbnieces. Piemēram, mamma veido kak­larotas no dažādiem dabīgiem akmeņiem, bet omīte no vecām džinsu biksēm var uztaisīt skaistu somu. Domāju, šī radošā darbošanās man ir iedzimta. Es rotas sāku darināt jau pamatskolā. Pro­tams, sākums bija pavisam vienkāršs. Lēnām vēru krellītes un taisīju parastus auskariņus. Tā nopietnāk šai lietai pieķēros pirms gadiem pieciem, kad interneta veikalos meklēju rotām jaunus izejmateriālus. Pasūtīju auskariņu pamatus, kuriem virspusē ir noņemams stikliņš. Izdomāju, ka, noņemot stikliņu, iekšpusē var ievietot dažādus attēlus, tā radot unikālus auskarus. Pirmos eksemplārus uzdāvināju draudzenēm, kuras par tiem bija sajūsmā. Tad pēc līdzīga principa sāku veidot arī gredzenus un rokassprādzes,” stāsta Marija. Jaunā rotu meistare gan atzīst, ka darbs var būt visai piņķerīgs un prasa lielu uzmanību un pacietību: “Sākumā bija jāeksperimentē. Jāsaprot, kāda līme der katram papīram. Rotu izgatavošana nav ātrs process, kad piemeklētas bildes, ko likt rotā, tās jāsalīmē, tad pacietīgi jānogaida, kad līme pilnībā nožūs. Tikai pēc tam var darboties tālāk. Bet man patīk. Tā ir sava veida meditācija.”

Marija stāsta, ka ar rotu izgatavošanu nodarbojas vien vaļasprieka līmenī, lai to darītu profesionāli, būtu nepieciešams laiks un zināšanas: “Vispirms jāsaprot, vai cilvēkiem kas tāds interesē. Bet no pieredzes varu teikt, ka pēc rotām pieprasījums ir. Taču re­gulāri jāseko gan modes tendencēm, gan jāinteresējas, ko cilvēki vēlas. Šobrīd aktuāli ir auskari ar bārkstīm un rotas ar latviešu rakstiem. Tāpat sievietes labprāt iegādājas ko personalizētu. Nesen kādai mammai izgatavoju kaklarotu ar viņas un bērnu attēliem. Otra lieta – jāmeklē vietas, kur savu produkciju pārdot. Ja agrāk Cēsīs bija vairākas vietas, kur varēja nodot savus darinājumus tirgošanai, tad tagad šo vietu ir stipri maz. Tādēļ arī es, kad vēlos plašākai sabiedrībai parādīt savus darinājumus, dodos uz tirdziņiem.”

Marija atzīst, lai arī rotu izgatavotāju Cēsīs netrūkst, konkurenci viņa neizjūt. “Es tās drīzāk saucu par draudzīgām attiecībām. Ir interesanti paskatīties, ko izdomājuši un radījuši citi. Manuprāt, tas ir mazpilsētas šarms – dzīvot draudzīgi,” saka Marija.

Rotu meistare Marija laiku atvēl arī fotografēšanai, kas par viņas aizraušanos kļuvusi jau vairākus gadus. Lai arī Marija sevi nekad par fotogrāfi nav pozicionējusi, viņas radītie attēli cilvēkus uzrunā. Tas dodot stimulu pilnveidoties un mācīties.

Kad Marijai ir brīvdienas, viņa labprāt dodas apskatīt vēl neredzētas vietas Latvijā, bet nu drīzumā cer piepildīt savu seno sapni un aizceļot uz kādu tālāku zemi.


Raksta autore: Madara Ozoliņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
15

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
56

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
53

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
63

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
83

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
79

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
7
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi