Ceturtdiena, 18. aprīlis
Vārda dienas: Laura, Jadviga

Piebalgas meitene mācās Somijā

Druva
15:13
17.08.2021
8
Mitene 2

Drīz būs četri gadi, kopš Estere Zvaigzne mācās Somijā. Nu jau viņa ir pamatskolas vecākajā klasē. Esteres laime ir tā, ka ikdienā var būt kopā ar vecākiem, ar jaunāko brāli un māsu. Visi trīs mācās Helsinkos, kur vecpiebaldzēnu ģimene apmetusies uz dzīvi. Apgūta vide, kultūra, citas zinības.

Esterei jaunajā mācību gadā būs jau jāizvēlas, ko tālāk mācīties. Somijā pieņemts to izlemt 9. klasē. Ikvienā Helsinku pamatskolā strādā pedagogs, kura uzdevums palīdzēt pusaudžiem atrast piemērotāko tālāko izglītību. Meitene stāsta:
– Skolotājs ar katru izrunā, kādu amatu skolēns gribēs apgūt, un atrod spējām piemērotāko vidusskolu vai amatu skolu. Šajā izvēlē svarīgas pamatskolā gūtās sekmes, ģimene zina, kāda ir vēlamā vidējā atzīme, lai tiktu nākamajā mācību iestādē. Tiem, kuri nodomājuši mācīties vidusskolā, atestātā jābūt augstākām atzīmēm.
Vidusskolās iestājas tikai tie, kuri jau 9. klases sākumā zinājuši, ka viņu profesionālajai izvēlei būs nepieciešama augstākā izglītība, un attiecīgi mācījušies. Vidusskolas audzēkņu uzņemšanai rīko konkursu. Tajā visvarīgākā ir pamatskolas atestāta vidējā atzīme. Amatu skolās iestāties ir vienkāršāk – jāaizpilda vien anketa.
– Ko skolēni izvēlas vairāk – vidusskolu vai amata apgūšanu?
– Arī Somijā pēc 9. klases skolēni visbiežāk grib mācīties vidusskolā, nevis amatu skolā. Pēc vidusskolas katrs cer iestāties augstskolā. Ja dzīvo Helsinkos, jāmācās tajā vidusskolā, kas ir tuvākā mājām. Jaunieši, kas dzīvo laukos, tad var izvēlēties mācīties arī pilsētā.
– Kurš no jums pieciem ģimenē pirmais apguva somu valodu?
– Mazā māsa, jo sešu gadu vecumā viņa sāka apmeklēt bērnudārzu. 1. klasē iestājoties, viņa jau prata runāt ļoti labi. Taču mājās sākās citas grūtības. Kā lai māsai iemāca pareizi runāt latviešu valodā? Viņa taču sāka nepareizi veidot vārdu galotnes! Tagad tā vairs nav. Māsa diezgan labi runā latviski.
Skolā iestājoties, es runāju angliski, bet skolotāja mudināja, lai ātrāk mācos somu valodu, jo nevarēs visu laiku sarunāties ar mani angliski. Sāku lasīt grāmatas somu valodā un vienā brīdī sapratu, ka jau pašsaprotami runāju somiski.
– Kāda ir tava ikdiena?
– Līdz skolai ir kādi kilometri. Vispirms braucu ar autobusu, pēc tam vēl vienu pieturu ar metro. Mācīties sāku 5. klasē, jo tas atbilda manam vecumam, bet daudzi skolā domāja, ka esmu 9. klasē. Tas garā auguma dēļ. Somi nav augumā gari – pārsvarā ap metru un piecdesmit vai sešdesmit centimentriem. Tie, kuri ir garāki, visticamāk, ieguvuši arī zviedru vai igauņu gēnu.
– Nav brīnums, ka pusaugu vecumā izrādījies klasē garākā, jo tavā ģimenē ir piebaldzēnu raženā auguma gēns. Vai par to aizvien pārdzīvo?
– Tagad vairs ne. Esmu 1,79 metru gara, bet daļa klases puišu mani ir pārauguši. Kad ienācu klasē, nevienu nepazinu, somiski nerunāju. Skolotāja mani iepazīstināja ar divām meitenēm. Viņas labi mācēja angļu valodu. Abas prasīja, no kurienes esmu, kāda man bijusi dzīve. Viņas tobrīd nemaz nezināja, kur tāda Latvija atrodas. Sākumā man bija tikai divas draudzenes. Ar citiem klasesbiedriem sāku runāties tikai pēc kāda laika.
– Vai tagad visi klasesbiedri zina, kur atrodas Latvija?
– Jā, visi zina! Mēs klasē esam no dažādām valstīm, arī Pakis­tānas, Bulgārijas, Taivānas. Esam draudzīgi. Varbūt somu bērniem ir grūtāk, jo viņi nav tik atvērti jaunām sarunām kā mēs citi.
– Pagājuši vairāki gadi. Vai turpini salīdzināt Vecpie­balgas un Helsinku skolu?
– Kad biju 8. klasē, salīdzināju, man šķita, ka latviešu bērni jau sen zina visu to, ko Somijā tikai māca. Man bija vieglāk mācīties arī tādēļ, ka matemātikā daudz ko vairāk pratu. Toties ar bioloģiju un veselības mācību tā vis nebija. Joprojām ir grūti. Vecpiebalgas skolā tā arī nepaguvu mācīties Latvijas vēsturi, jo vispirms mācīja pasaules vēsturi. Somijā savas valsts vēsturi māca līdztekus pasaules vēsturei.
– Tev ir basketbolistes augums. Vai izmanto šo priekšrocību?
– Jā, es gāju spēlēt basketbolu, taču, tiklīdz sporta grupā ienāca jauns spēlētājs, skolotājs sāka mācīt visu no sākuma. Pie spēlēšanas tā arī netikām, un tas man nepatika. Treniņu maksa arī bija dārga. Tad domāju, labāk apgūšu boksu, taču ātri sapratu, ka tā vis nevarēs. Bokss ir traumatisks sporta veids, bet es gribu kļūt par ķirurgu. Rokas man jāsargā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
22

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
58

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
109

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
25
4
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
41
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi