Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Pēc bakalaura studē atkal

Liene Lote Grizāne
10:48
13.04.2016
4
Img 4449 2

Turpinām ielūkoties dažādās augstskolu studiju programmās. Šoreiz saruna ar Aigaru Pinni, kurš Vidzemes Augstskolā studē programmā “Koka ēku celtniecība un eko būves”. Tā ir pirmā līmeņa augstākā izglītība. Viņam augstskolā jāmācās 2,5 gadi.

Aigars stāsta, ka pirms studijām Vidzemes Augstskolā jau bija ieguvis bakalaura grādu, studējot Latvijas Universitātes Vēstures fakultātē. Taču sapratis, ka vēlas vēl kaut ko mācīties tālāk, un izvēle kritusi par labu koka ēku celtniecībai.

“Viens no iemesliem bija arī tas, ka pats dzīvoju koka ēkā, kurai ir nepilnu simts gadu vēsture, un paši ar tēti šo māju atjaunojam. Arī studējot iepriekš Rīgā Vēstures fakultātē, pētīju tieši koka ēku vēsturi, un šis bija loģisks turpinājums manām interesēm. Man pietrūka tehnisko zināšanu,” bilst Aigars. Viņš norāda, ka viņa kursā mācās arī jau nobrieduši un pat dzīves pieredzējuši cilvēki. Arī kungi, kuriem ir ap 40 gadu.

“Novērtēju to, ka, šeit mācoties, mums tiek piedāvātas prakses. Tāda bija gan pirmajā kursā, gan šopavasar būs otra. Tas ir ļoti svarīgi, ka teorētiskām zināšanām klāt nāk praktiskās,” saka jaunietis. Viņš norāda, ka nereti studenti, kuri iegūst bakalaura grādu, dodas tālāk studēt maģistrantūrā. Viņš tam vēl neesot bijis gatavs, tādēļ izvēlējies šādu studiju programmu.

“Piekrītu teicienam, ka var mācīties visu dzīvi. Domāju arī, ka katram pašam jāsaprot, kas viņu interesē. Vēsture man ir tuva, bet saprotu, ka nevēlētos vēsturi mācīt vai sēdēt arhīvos. Man tiešām patīk pētīt koka ēkas. Patīk mūsu aizraušanās ar savas mājas renovāciju. Šķiet, kaut kādās lietās vairāk esmu praktiķis nekā teorētiķis,” saka Aigars.

Viņš arī bilst, ka, mācoties vidusskolā, ir visai grūti apjaust, kas būtu īstā studiju programma. Viņš teic, ka, būdams vidusskolēns, vismaz desmit reižu apdomāja un pārdomāja, kas būtu īstā studiju programma universitātē.

“Lielākoties jau jaunieši pieķeras tam, kas viņiem šķiet aktuāls. Piemēram, šobrīd modē ir studēt IT vai sabiedriskās attiecības. Bet patiesībā jādomā tikai par to, kas pašam padodas un interesē,” domās dalās Aigars un, vaicāts, kā vērtē augstākās izglītības kvalitāti Latvijā, bilst, ka to saista ar augstskolu un konkrētiem pasniedzējiem.

“Latvijā ir plašas iespējas izvēlēties, kur un ko studēt. Arī studiju intensitāti varam izvēlēties, jo dažādas augstskolas piedāvā dažādas programmas. Domāju, Latvijā var iegūt labu izglītību. Cits jautājums, ja par to jāmaksā, cik cilvēku var atļauties studēt par saviem līdzekļiem. Taču studēt vajag noteikti. Studiju četri gadi norūda, paplašina redzesloku un parāda iespējas,” domās dalās students. Aigars atzīst, ka darba tirgus valstī arī pamazām sakārtojas un jau ir pagājis laiks, kad darbinieki bez attiecīgas izglītības vai iemaņām saņēma lielu atalgojumu.

“Kādreiz arī celtniecībā bija liels sajukums, tagad tas mainījies. Tiesa gan, pagaidām būvniecība Cēsīs, Valmierā, pat Rīgā ir pieklususi. Šis nav aktīvais ēku celtniecības laiks, bet gan jau tas mainīsies. Pagaidām aktuāla ir ēku siltināšana, kas arī nav slikti,” saka jaunietis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
18

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
32

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi