Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Patīk dot cilvēkiem ko vērtīgu

Druva
13:51
30.07.2020
13
Anita 2

Anita Lielmane (26) par sevi teic, ka ir Cēsu pilsētas patriote. Te dzimusi un augusi. Jauniete ir priecīga, ka aizvien ir Cēsu pusē.

Anitai ir sava fitnesa un deju studija Valmierā, un kopā ar dzīvesdraugu viņa vada aktīvās atpūtas parku “Karjers” Cēsīs.

– Kā sākās aizraušanās ar dejošanu?
– Bērnudārzā sāku dejot disko dejas. Tad pievērsos sportam – spēlēju basketbolu. Sapratu, ka tas sporta veids nav domāts man, bet kustēties gribējās. Tad soci­­­­ālajā portālā draugiem.lv pamanīju sludinājumu, ka Cēsīs tiek veidots JVclubs, kurā uzņem jaunus dejotājus. Uz pirmo deju nodarbību aizgāju viena. Tagad arī stāstu jauniešiem, ka, manuprāt, uzdrīkstoties pamēģināt un vienam uzsākot ko jaunu, paveras ļoti daudzas un plašas iespējas.
Toreiz mani pārsteidza, ka nodarbību vadīja jauna trenerīte – Linda Ķuze. Biju pieradusi, ka dejošanas nodarbības pasniedz nedaudz vecākas kundzes – skolotājas gados. Sāku dejot, un deja mani aizrāva. Vēlāk man Linda piedāvāja palīdzēt vadīt nodarbības. Tas viss pamazām attīstījās Valmierā – sāku trenēt pati un pārņēmu fitnesa un deju centru “Kustību bāze”. Nekad nebiju domājusi, ka būšu trenere un kādam mācīšu dejot.

– Kas bija noteicošais, lai līdz tam nonāktu?
– Es dejas pasaulē “ieaugu”. Zinā­šanas guvu, ar Lindu kopā brau­cot uz dažādām deju nometnēm ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs. Man ir pedagoģiskā izglītība un nu jau liela, liela pieredze. Cenšos visu laiku sevi attīstīt un pilnveidot. Deja nu jau desmit gadus ir svarīga mana dzīves daļa.

– Ko darāt “Kustību bāzē”?
– Deju un fitnesa centrā “Kustību bāze” vadu gan hiphopa, gan urban deju nodarbības, kā arī pasniedzu sievišķīgas deju nodarbības sievietēm, turklāt organizēju centra darbību. “Kustību bāze” ir atvērta ikvienam vecumam – bērniem un pieaugušajiem. Ikviens var atrast veidu, kā izkustēties.

– Kas pašai ir deja?
– Tā ir radoša izpausme. Man patīk kaut ko radīt un būt procesā, parādot daļu no sevis. Citreiz tā ir kā terapija, kas uzlādē. Visvairāk man patīk dot citiem un redzēt rezultātu. Nav runa tikai par deju soļu iemācīšanu, bet arī par kaut ko dziļāku, piemēram, pašpārliecinātību un drosmi. Mēs treniņos ne tikai dejojam un kustamies, es arī ļoti daudz ko stāstu un dalos ar savām zināšanām, lai ikviens varētu attīstīt un pilnveidot pats sevi kā personību. Tas man ir svarīgākais dejā.

– Jūsu darbības lauks ir ne tikai deja, bet arī aktīvā atpūta. Aktīvās atpūtas parkam “Kar­­jers” aizvadītās nedēļas nogalē apritēja četri gadi. Kā viss sākās?
– Neplānoti un negaidīti. Aiz­ve­du drau­gu Jāni vakara peldē uz Cēsu karjeru. Viņš teica: “Šeit ir kaut kas jābūvē!” Es neviļus atbildēju: “Beidz domāt un sāc darīt!” Šie mani vārdi laikam bija tik spēcīgi, ka paķēra viņu. Sākot­­­nēji domāju, ka tikai palīdzēšu idejas tapšanā, bet iesaistījos tik daudz, ka vairs nespēju stāvēt malā.

– Kāpēc tieši tur izveidots veik­­­­parks?
– Kad tika izteikti maģiskie vārdi, Cēsu novada pašvaldība bija izsludinājusi konkursu par tās vietas sakārtošanu un pieejamību. Nepieciešamo dokumentāciju iesniedzām, un nodomāju: “Ja tam būs jānotiek, notiks.” Brī­numainā kārtā konkursā uzvarējām. Mēs vēlējāmies redzēt ne tikai veikparku, bet attīstīt to vietu kā aktīvās atpūtas parku – vietu, kur cilvēki var aktīvi pavadīt brīvo laiku.

– Ar ko karjers ir īpašs?
– Mēs to saucam par mazo Horvātiju Cēsīs. Šogad ceļošanas iespējas ir ierobežotas, tāpēc aicinām atbraukt uz mūsu aktīvās atpūtas parku “Karjers” un nofotografēties. Bildes fons ir līdzīgs kā no kādas iespaidīgas dabas ainavas ārzemēs.

Runājot par tehniskajām lietām, mēs izmantojam labu un kvali­tatīvu veikborda sistēmu. Mums ir garākā lineārā trose Lat­­vijā, ja nemaldos, pat Baltijā. Ir uzbūvēts nobrauciens ar dēli no augšas, kā arī pie mums var supot. Plāns ir tālāk attīstīt teritoriju, lai ģimenes ar bērniem te varētu uzkavēties ilgāk. Patlaban top mājiņa ar skatu uz karjeru, lai te varētu pārnakšņot.

– Vai pirms četriem gadiem spējāt iztēloties šo vietu tādu, kāda tā ir tagad?
– Ja atskatās uz aizvadītajiem četriem gadiem, tad viss šķiet neticami. Jau tad zinājām, ka tas būs ilgtermiņa projekts. Vēl nesen nejauši redzēju vienu no vietas tapšanas bildēm, kur gan redzams ļoti maz no tā, kas tur ir šobrīd. Tagad ir prieks redzēt, ka mēs pamazām augam un novērtējam to, ko tur ieguldām.

Tā ir lieliska pieredze cita veida uzņēmējdarbībā. Kā jau visiem, šo gadu laikā ir bijuši dažādi šķēršļi, kad kaut kas aizkavējas vai nenotiek, kā plānots.

– Ikdiena ir ļoti aktīva. Kur gūstat mieru?
– Strādājot ar sevi, cenšoties atmest kādu no savām sliktajām iezīmēm. Katru dienu ir kādi izaicinājumi un pārbaudījumi, bet tie ir jā­p­ieņem, no tiem jāmācās. Pro­tams, ne vienmēr tas ir viegli, bet tas ietilpst dzīves mācīšanās procesā. Vēl man patīk iet dabā – tās ir vislabākās zāles, lai savestu sevi kārtībā, kā arī labprāt apmeklēju jogas nodarbības. Tās vairs nav vienkāršas stiepšanās nodarbības, tas ir kļuvis par dzīvesveidu.

– Kā sevi raksturotu vienā teikumā?
– Man visu laiku ir vēlme un tieksme augt un attīstīties, un padarīt šo pasauli labāku, sākot ar sevi, lai dotu labumu citiem.

– Domājot par nākotni, kāda tā varētu būt?
– Ļoti grūti atbildēt, jo es ļaujos dzīvei un cenšos ņemt to, ko tā dod. Viss ar mani notiek konkrētajā brīdī, un plānošana visbiežāk apgriež visu ar kājām gaisā. Es gribētu darīt lietas, kas man patīk, un dot cilvēkiem ko vērtīgu no sevis. Vērtības mainās, un es domāju, ka mainīsies arī tas, ko es darīšu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
36

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
69

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
87

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
26
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
36
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
34
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi