Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Ne tikai jaunajiem patīk “Dzejas slams”

Sarmīte Feldmane
16:34
28.09.2016
6
Img 2151 2

Septembrī, ko Latvijā dēvē par dzejas mēnesi, Cēsu Centrālajā bibliotēkā interesenti pirmoreiz tika aicināti uz “Dzejas slamu”. Tas daudzviet pasaulē jauniešu vidū kļuvis populārs un izveidojies par kustību, kas atdzīvina interesi par mūsdienu dzeju. “Dzejas slams” – tā ir dzejnieku sacensība trijās kārtās. Viņi izpilda savus oriģināldarbus auditorijai. Pirmajā kārtā uz skatuves kāpj visi jaunie dzejnieki. Otrajā kārtā iekļūst puse dalībnieku, bet finālā – trīs. Pēc katras kārtas dalībniekus vērtē žūrija un arī skatītāji.

Cēsu bibliotēkā pasākumam atvēlētā telpa bija interesentu pilna. Tiesa, lielākoties skolēni, kuriem, kā vēlāk izrādījās, dzejas saturs īsti nebija saprotams.

12 jaunie dzejnieki – Toms, Elza, Atvars, Tors, Ināra, Līga Samanta, Linda, Evija, Kristaps, Emīlija Kate, Santa, Matiass. Jaunos uzrunāja kultūras biedrības “Harmonija” pārstāvis Leons Staris. “Dzejošana ir svētā gara dāvana. Dzejo tie, kam ir nepieciešamība to darīt, daiļi izteikties. Tas ir dvēseles stāvoklis, kad ir vēlme kaut ko uzrakstīt. Ne viss, ko uzrakstām vārsmās, ir dzeja. Ir ļoti daudz jāstrādā, lai kļūtu par dzejnieku,” sacīja Leons Staris un, iedrošinot jaunos, nolasīja fragmentus no nesen uzrakstītas balādes.

Jaunieši cits pēc cita stājās klausītāju un žūrijas – grupas “Transleiteris” dalībnieku Laura Mihailova un Edžus Ķaukuļa – priekšā. Protams, satraukums, bet vārdi uzrunāja klausītājus, tie patiesi atklāja sāpes un pārdzīvojumus, ikdienu un sapņus – to, kas būtisks dzīvē. Pēc pirmās kārtas literatūras skolotāja Elita Rozīte “Druvai” atzina, ka ir patīkami pārsteigta, ka jaunieši aizvien turpina rakstīt dzeju. “Dzirdēju patiešām labu dzeju. Protams, tās ir jauniešiem aktuālas tēmas, tās, kas viņus satrauc, kas svarīgas jaunībā. Jaunieši ilgojas pēc mīlestības, sirsnības, patiesības, attiecībām, pa vidu ir tehnoloģijas, viņiem pietrūkst saskarsmes – to viņi atklāj dzejas vārsmās, ” domās dalījās Elita Rozīte un pauda gandarījumu par dzirdēto un jauniešu uzdrošināšanos lasīt savu dzeju.

“Te var dzirdēt, ko dara jaunie, citur jau tādas iespējas nav. Šāds formāts man nepatīk. Interesantāk, ja noteiktā laikā jāuzraksta dzejolis, tad var vērtēt, ko kurš spēj. Kā var novērtēt, ja klausoties visi saplūst vienā čupā,” sacīja dzejnieks Matiass no Straupes. Puisim ir 20 gadi, patlaban viņš strādā ārzemēs.

“Nav mana auditorija,” par klausītājiem sacīja Evija un arī piekrita Matiasam, ka interesantāk ir, ja jādzejo uz vietas, nevis jālasa agrāk uzrakstīti dzejoļi.

Lauris Mihailovs un Edžus Ķaukulis, noklausījušies jauno dzeju, atzina, ka ir priecīgi, ka Cēsīs un apkārtnē ir tik daudz dzejnieku, kuri piedalās “Dzejas slamā”. “Tātad ir vēl vairāk to, kuri šoreiz neuzdrošinājās,” sacīja Lauris Mihailovs, bet Edžus Ķaukulis piebilda, ka mūziķi dzeju izjūt citādi, dziesmās maina vārdus, lai tie skanētu. “Katru uzstāšanos uztveru kā priekšnesumu. Tas ir grūts uzdevums, klausīties dzeju un vērtēt. To vieglāk uztvert lasot,” atzina Edžus Ķaukulis.

Par pirmo “Dzejas slamu” bibliotēkas darbinieki var būt gandarīti. “Bibliotēkā ienāk jauni darbinieki, jaunas idejas. Domājam, kā bibliotēkai piesaistīt jauniešus, lai viņi jūtas tai piederīgi. “Dzejas slams” jaunatnes vidū ir populārs. Varam priecāties, ka jaunieši grib izpausties un mēs varam viņiem dot šo iespēju,” saka bibliotēkas direktore Natālija Krama un atzīst, ka arī turpmākam ir ieceres, lai jauniešiem brīvajā laikā bibliotēkā būtu interesanti.

Pēc jauniešu “Dzejas slama” skolēni, kuri klausījās uzstāšanos, atzinuši, ka arī viņi gribētu sacensties dzejošanā. “Tas ir apsveicami. Bērnu apkalpošanas nodaļā tiek domāts, kā izveidot interešu klubu skolēniem, kurus interesē dzeja, kuri paši vēlas pamēģināt dzejot,” atklāj bibliotēkas direktore.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
35

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
41

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi