Raksti

Jaunieši

Līdztekus profesijas apguvei apgūst līderību

Jegors Filimonovs.
Foto: no albuma

Cēsu jaunietis Jegors Filimonovs Ogres tehnikumā trešo gadu mācās viemīlības jomu. Viņa mērķis kļūt par viesnīcas vadītāju Cēsīs vienā no vecpilsētas namiem, kas ir visaptveroša remonta gaidās. Bet patlaban, apgūstot līderības programmu, iecerējis Cēsīs izveidot suņu pastaigas laukumu.

Jaunietis par skolas gaitām Ogrē stāsta ar prieku. Būdams jaunpienācējs, ātri ievērots. “Mani skolas gaitenī uzrunāja meitene, sakot, ka manī pamanījusi līdera īpašības, un aicināja, lai aizeju pie projektu vadītājas. Sakautrējos. Kāds no manis līderis! Daru galvenokārt to, kas patīk. Man patīk komunikācija ar cilvēkiem. Tagad saprotu, ka tā ir viena no līdera īpašībām. Tad to nezināju, bet tomēr nolēmu aizpildīt piedāvāto anketu. Pēc laika atnāca atbilde, ka līderības programmas apgūšanai pieteikušies simts audzēkņi un tieši es esmu viens no tiem 13, kuri tai izvirzīti.”

Darbojoties programmā, Je­goram jāīsteno kāda sabiedrībai nozīmīga iecere. Pašam jāizvērtē, kas konkrētajai vietai nepieciešams. Puisis atzinis, ka Cēsu dzīv­nieku patversmē ir pārāk maza mājiņa kaķiem. Saviem spēkiem no Ogres atvedis tehnikuma piedāvātos materiālus, veidojis mājiņas rasējumu. Tad runājis ar patversmes vadītāju, kā labāk savu ieceri īstenot.
Ideja lielākam projektam radusies no personīgās pieredzes. “Manuprāt, tāpat kā daudzās Eiropas pilsētās, arī Cēsīs jāizveido suņu pastaigu laukums. Man jau ceturto gadu ir liels suns – Aļaskas malamuts. Kad dzīvnieks pilsētā izvests pastaigā, tam nav iespēju izskrieties, to zinu ne tikai es, arī citi suņu saimnieki. Suņus tur diezgan daudz cēsnieku, dzīvniekiem vajadzīgas pastaigas. Esmu ievērojis , ka suņus ved arī pa tām ielām, kurās darbojas āra kafejnīcas. Tā nav labi. Cilvēki atpūšas, kaut ko ēd, bet citi garām ved suni. Reizēm tas vēl arī nokārtojas tuvumā,” novērojumus izteic Jegors un ir pārliecināts, ka cilvēki labprāt ievērotu suņu vadāšanas noteikumus, ja būtu izveidota piemērota vide. “Cilvēki pareizi metīs atkritumus, ja būs tāda iespēja, ies ar suni uz dzīvniekam paredzētu laukumu un ne tur, kur suņa klātbūtne var traucēt. Esmu novērojis, ka saimnieki paskrieties bez siksniņas palaiž arī lielus suņu. Arī mans suns ir liels, pastaigā to grūti visu laiku noturēt pie pavadas.”
Par ieceri veidot suņu pastaigas laukumu Jegors aptaujājis cēsniekus. Kāda jauniete anketā raksta, ka nav cēsniece, bet labprāt apmeklē pilsētu, ņemot līdzi suni. Būtu priecīga, ja tas varētu paskrieties, bet bez pavadas to iespējams realizēt tikai nožogotā laukumā.

Vienu no anketām aizpildījusi Bērziņkundze: “Man ir suns, kuru regulāri vedu pastaigā. Zinu, ka pilsētā joprojām nav pielāgota neviena vieta, lai lielāku suni, kā mans, varētu palaist bez pavadas.”

Jegors aptaujas gaitā arī sapratis, ka pret suņu saimniekiem daļa pilsētnieku izturas negatīvi. Viņi nevēlas ielās redzēt suņus.
Jaunietis ideju par suņu pastaigu laukumu izstāstījis arhitektiem. Vija Zlaugotne atsaukusies iecerei, solījusi iesaistīties. Jegors iesniedzis priekšlikumu, kāds varētu izskatīties suņu pastaigu laukums, paredzot tajā arī apgaismojumu un trenažierus. Viņš vērtē, ka pie laukuma derētu arī izvietot informāciju, kā trenēt suni. “Ja taps šāds laukums, cēsnieki pastaigām ar suņiem vairs neizmantos pilsētas parkus. Jāteic, Pils parkos tas bieži redzams,” saka jaunietis un uzsver, ka parks nav paredzēts šādām pastaigām.

Jegors Filimonovs spriež, ka tik liela iecere, kādu viņš lolo, nav iespējama, ja nerunā ar kādu no ievēlētajiem deputātiem. Viņš jau sācis sarunu: “ Ļoti ceru, ka paš­valdībā atbalstīs projektu. Es mīlu savu pilsētu. Ceru, ka, piepildoties manai iecerei, interese par Cēsīm būs vēl lielāka. Suņu laukumu novērtēs arī tūristi, bet cēsnieki, ikdienas pastaigās esot kopā ar mājdzīvniekiem, būs laimīgāki. Pats jau tagad esmu pateicīgs visiem, kuri manu ieceri novērtē un palīdz ar padomu.”

Rudenī Jegoru gaida tikšanās ar skolēniem – jaunajiem līderiem -, kuri sacentīsies ar idejām, ar padarīto un ar mērķtiecību īstenot paša izraudzīto. Rudenī atsāksies arī mācības tehnikumā.

Jegors ir aktīvs arī savā mācību iestādē, darbojas tehnikuma jauniešu pašpārvaldē un iecelts par tās prezidentu, kā arī par dienesta viesnīcas vadītāju. “Pa­līdzu komandantiem sastādīt dežūru grafiku, sekoju līdzi pasākumiem, kurus rīko audzēkņi. Dodos pārbaudēs, kādas jāveic komandantiem,” stāsta jaunietis. Jegors rosinājis dienesta viesnīcā šķirot atkritumus. “Izlēmu, ka katrā stāvā noliksim kastes, lai skolēni var šķirot plastmasu, stiklus, papīru. Jau pirmajos mēnešos bija redzama ekonomija,” teic Jegors.

Aizvadītais mācību gads gan bijis ar ierobežojumiem, bet mācību process nav apstājies. Jegors teic, ka nu jau iecerētajā arodā apgūts diezgan daudz. Teorē­tiskās zināšanas tiek nostiprinātas praksē, gan darbojoties tehnikuma dienesta viesnīcā, gan praksē viesnīcās, ar kurām sadarbojas mācību iestāde.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *