Raksti

Jaunieši

Kilograms Našķoties Zane

Katrs svarīgs. Viens no lielākajiem “palīgiem” ēdiena gatavošanā Zanei ir suns Susurs. “Pirms septiņiem gadiem ar draugu, tagad jau vīru, izlēmām turēt sunīti.Devāmies izvēlēties no trīs kucēniem. Divi bija mierīgi, bet trešais skrēja pa māju, ik pa brīdim iekožoties kaķa astē. Protams, izvēlējāmies to bizojošo, un tas bija Susurs!” Susurs ir blakus Zanei arī tad, kad top jauni ēdieni un tiek pierakstītas receptes.
Foto: no albuma

Cēsnieci Zani Grēviņu (Ozoliņu) jeb kā Našķoties Zane pazīst ikviens gardēdis un pavārmākslas entuziasts. Jauniete ir grāmatas “Našķoties” autore, tas ir viens no visvairāk pirktajiem izdevumiem grāmatnīcās.

Tajā apkopotas teju vai simts vienkārši pagatavojamu ēdienu receptes, kas papildinātas ar kārdinošiem foto kadriem. Zane par sevi feisbukā raksta: “Dienās es strādāju, naktīs es guļu, un kaut kur tam visam pa vidu es gatavoju ēst un par to uzrakstu.”

Zane ir cēsniece, bet pirms astoņiem gadiem devusies studēt uz Rīgu un tur arī palikusi uz dzīvi. Tomēr saikne ar Cēsīm nav zudusi, viņa bieži apciemo savu ģimeni. Jauniete absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, mācījusies multimediju komunikāciju.

Par to, kā tapa pavārgrāmata, Zane laikraksta “Druva” lasītājiem atklāj: “Ar ēst gatavošanu aizraujos, kopš sevi atceros, pirms gadiem četriem receptes sāku publicēt internetā, lai katram draugam, kurš lūdz dalīties ar kādu recepti, nebūtu jāatbild atsevišķi. Pēc laika pamanīju, ka draugu pulks, kuri skatās manas receptes internetā, patiesībā ir mērāms tūkstošos. Vietne bija kļuvusi par vienu no populārākajiem blogiem Latvijā, to lasa un ēdiena receptes izmēģina ne tikai Cēsīs, Rīgā, Durbē un Aizkrauklē, bet arī Dubajā, Londonā un Parīzē. Tas viss iedvesmoja turpināt. Pēc kāda laika sāku darboties žurnālā “Pie Galda”, un jau pēc nepilna gada ar redakciju vienojāmies, ka bloga digitālo saturu varam kopīgiem spēkiem ietilpināt arī grāmatas formātā.”

Zane par publicēto recepšu izvēli stāsta: “Vispirms grāmatā vēlējos satilpināt kaudzi recepšu, lai tā noderētu gan saldumu mīļiem, gan arī tiem, kuriem vislabāk pie sirds iet speķa pīrādziņš un desmaize.” Vienas nodaļas nosaukums ir “Našķoties superzvaigznes”, kurā apvienota neliela daļa blogā publicēto un lasītāju iecienītāko ēdienu recepšu. Pārējās nodaļās ir iepriekš nepublicētas Zanes ģimenē ļoti iemīļotu ēdienu receptes. Jauniete atzīst: “Kaut grāmatas tapšanas laikā lapaspušu skaits strauji palielinājās, daudzas blogā lasāmās receptes “palika aiz borta”. Par to nebēdājos, esmu dzirdējusi, ka tās izdrukātas vai ar roku pārrakstītas glabājas starp “Našķoties” lappusēm.”

Grāmatas veidošana ir bijusi interesenta un laikietilpīga: “Man visgrūtāk bija noticēt, ka tas notiek pa īstam un kopā ar burvīgo atbalsta un darba komandu patiešām tapinām grāmatu. Darbs bija draudzīgām emocijām piepildīts. Neļāvu sev rakstīt brīžos, kad nebija iedvesmas, jo zinu, ka tad nekas labs nesanāk, to ievēroju vēl joprojām. Lietas var darīt labi tikai tad, kad to patiešām ļoti gribas, nevis tad, kad spiež termiņi un liela pienākuma apziņa, tāpēc centos, lai viss notiek vieglā ritmā un atmosfērā.”

Turot rokās pirmo izdevumu, bijusi pat tāda kā neticība, ka tā tiešām ir īstenība. “Kad grāmatas tapšanas komandas dalībniece Māra teica, ka atvesti pirmie sai­ņi, lēcu uz divriteņa un braucu uz izdevniecību. Trīcošām rokām attaisīju paciņu, paņēmu vienu grāmatu, tā sver tieši kilogramu, un raudāju. Šis īpašais eksemplārs nonāca pie manas mammas, zinu, ka līdzīgas sajūtas pārņēma arī daudzus līdzjutējus no ģimenes un draugu pulka, tāpēc droši varu teikt, ka mana pirmā grāmata ir no visām pusēm apslacīta ar prieka asarām un ar patiesu tā brīža saviļņojumu,” emocijas atklāj Zane.

Par to, kā rodas iedvesma receptēm, jauniete stāsta: “Visla­bākās idejas rodas, braucot ar riteni, dodoties cauri tirgum vai atverot ledusskapi un ieraugot to, kas tajā draud sabojāties vai vienkārši izskatās tāds, ka kaut ko no tā varētu pagatavot. Pēcāk domas raisās pašas.

Ļoti liela nozīme manā garšas izjūtā ir tam, ar ko kopā ēdiens tiek notiesāts vai kur es atrodos. Īpaši garšīgi man šķiet tomāti karstā vasaras dienā siltumnīcā, kad tie tikko noplūkti un vēl pavisam silti. Vislabāk pankūkas garšo pie mammas, bet frī kartupeļi ir vislabākie, ja tie pagatavoti kraukšķīgi, pasniegti konusveida tūtiņās un tiek apēsti, ejot pa ielu un runājot ar draugiem. Protams, svarīga ir arī kvalitāte un pagatavošanas maniere. Taču domāju, ka ne vienmēr restorānā ar visbaltāko galdautu un psrofesionālākajiem viesmīļiem ēdiens liksies visgaršīgākais, ja nebūs pievienota šķipsniņa sajūtu,” dalās ēdienu blogere. Pavārgrāmatas autori bieži aicina uz tikšanos ar lasītājiem, viņa bija arī dzimtajās Cēsīs. Pasā­kums Cēsu Centrālajā bibliotēkā izvērties aizkustinošs. “Vēlos pateikties visiem, kuri atnāca uz tikšanos, bet īpaši pasveicināt viešņu, kuru neizdevās atpazīt un kārtīgi pateikties. Tā bija ļoti jauka dāma, viņa man uzdāvāja godam kalpojušu, 1938. gadā izdotu pavārgrāmatu “Jaunā virtuve”. Pal­dies, paldies, paldies! Grāmata ir goda vietā mūsu mājas virtuvē,” saka Našķoties Zane.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *