Raksti

Jauniešiem

Jordānija, tik atšķirīga no Latvijas

Redzēt citu pasauli. Biedrība "Iesaistīšanās par" uzrakstīja projektu un deva iespēju vairākām cēsniecēm doties uz Jordāniju pieredzes apmaiņā. To izmantoja gan biedrības vadītāja Sarma Brauna, gan dalībnieces Ieva Tirne, Adīna Berovska un Beāte Ābelniece.
Foto: no albuma

Ar tik interesantu mērķi uz Jordāniju februārī devās vairākas cēsnieces – Ieva Tirne, Adīna Berovska, Beāte Ābelniece un Sarma Brauna.

Ieva uzsver, ka braukt uz Jordāniju iespēju devusi dalība projektā “Green Women Tiribe”, kuru organizē nevalstiskā organizācija “Neighboures of Earth”. Tā galvenais mērķis bijis Jordānijas sievietes aicināt uzsākt savu biznesu.

“Latvijā vienādas iespējas nodarboties ar uzņēmējdarbību ir abu dzimumu pārstāvjiem. Mums zināmas veiksmīgas sievietes, kuras pašas radījušas un attīstījušas savus uzņēmumus,” bilst Ieva un norāda, ka Jordānijā kultūra un dzīves uztvere ir krasi atšķirīga.

“Tur sieviete ir mājās sēdētāja. Turklāt vienam vīram var būt vairākas sievas, līdz ar to sieviete var būt viena no sievām. Tāpat, kā mums pastāstīja vietējās sievietes, vīra izvēle lielākoties ir vecāku ziņā, nevis pašas sievietes. Ģimene jau diezgan ātri nokārto meitenes dzīvi, un, ja meiteni vairs neuztur tēvs, tad to uzturēs vīrs. Līdz ar to tur sievietēm pat nav jāstrādā,” stāsta Ieva. Viņa gan norāda, ka liels bija pārsteigums, redzot, ka tomēr ir sievietes, kurām ir savi nelielie uzņēmumi. Tā, piemēram, latviešu dāmām bijusi iespēja viesoties kādā ziepju un etiķa ražošanas uzņēmumā, kuru vada sieviete.

“Nenoliedzami, uz mums skatījās, kā uz kaut ko ļoti eksotisku un atšķirīgu. Jordānijā sievietes nēsā lakatus, arī mums mācīja tos pareizi apsiet. Viesībās ir sena tradīcija mielasta laikā sēdēt uz grīdas. Strikti noteikts, ka sievietēm un vīriešiem viesības, tikšanās notiek atsevišķās telpās. Mums gan bija iespēja ieiet arī vīriešu istabā un sasveicināties,” par atšķirīgo kultūrā stāsta Ieva un norāda, ka sākumā bija pat tā kā bail braukt uz Jordāniju, kas atrodas līdzās Sīrijai. Turklāt tieši Jordānija līdz ar Turciju un Libānu pēdējā gadalaikā ir uzņēmusi vislielāko bēgļu skaitu.

“Taču jutāmies tur droši, ne mirkli nejutām briesmas savai dzīvībai. Mums gan tika piekodināts, lai vakarā neejam uz ielas vienas. Cilvēki bija sirsnīgi un atsaucīgi, taču negatīvi pārsteidza milzīgā netīrība pilsētas ielās. Viņi brīnījās, kad stāstījām, ka Latvijā neko uz ielas nemetam, ka ir atkritumu urnas, ka ik pavasari mums ir Lielā talka un spodrības mēnesis katrā mājā. Viņiem tas liekas kaut kas nesaprotams. Mums pat, tur esot, radās ideja rakstīt projektu un jau nākamajā pavasarī viņus aicināt ciemos uz Lielo talku Latvijā. Stāstīt, ko nozīmē sakopta un tīra vide,” bilst Ieva.

Par piedzīvoto priecīgas arī Adīna un Beāte. Tiesa gan, meitenes jutušas īpašu uzmanību. Tumsnējo Beāti vietējie puikas gribējuši noprecēt, bet Adīnas blondos jeb, viņuprāt, baltos matus gribējuši aptaustīt visi.

Adīna stāsta, ka visvairāk pārsteidza klimats, kur pat februārī ir tuvu + 30 grādiem, taču vasarā karstums sasniedzot + 50 grādu atzīmi. Meitenes peldējušās Nāves jūrā un izbaudījušas vissāļāko ūdeni mūžā.

“Par Nāves jūru to sauc tādēļ, ka ūdens ir tik sāļš, ka tajā nav nevienas dzīvas radības. Ūdens pats mūs turēja, un nebija jācenšas peldēt,” saka Adīna.

Vērtējot piedzīvoto un atšķirīgās kultūras, meitenes teic, ka jūtas laimīgas, ka dzīvo Latvijā. Beāte ir priecīga, ka dzīvo Eiropā, turklāt arī valstī, kurā ir tīra daba, sakārtoti likumi un plašas iespējas strādāt, mācīties un attīstīties.
“Tikai pēc šāda brauciena varam saprast, kā dzīvo citur un kas esam mēs. Patiesi, nevēlētos dzīvot Jordānijā, tur dzīve, kultūra un uzskati ir krasi atšķirīgi no mūsējiem. Tur pat ir tāda kā nolemtības sajūta. Latvijā mēs varam izpausties, kā vien vēlamies. Mums katram ir iespēja iekārtot savu dzīvi, kā un kur gribam,” norāda Beāte.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *