Ceturtdiena, 28. marts
Vārda dienas: Gunta, Ginta, Gunda

Jaunieši vienojas veselīgā protestā

Druva
18:19
07.08.2022
12
Kalaci Jauniesi 2 2

Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči” notika interaktīva performance, aicinot apmeklētājus iepazīt jauniešu mēneša laikā paveikto, kā arī stiprinot emocionālo labbūtību.

Sansusī labklājības rezidenču noslēguma pasākumā “Veselīgais protests”, ko projektā “Vairāk gaismas!” ietvaros īstenoja rezidenču kuratore Anda Lāce un dzejnieks Raimonds Ķirķis, tika rādīts, kā “Kalāčos” jūlija nedēļas nogalēs sevi bagātinājuši jaunieši no Liepas, Cēsīm, Prie­kuļiem, Dzērbenes, Vecpiebalgas, Kaives un arī apkārtējiem novadiem. Kopā ar A.Lāci un R.Ķirķi viņi pētīja muzeja krājumu, apmeklēja Cēsu novada kultūrvēsturiskās vietas, rīkoja sarunas, piedalījās mākslas un rakstīšanas darbnīcās, devās nakts pārgājienā. Un mākslas performancē jaunieši dalījās ar piedzīvotajām emocijām, pārvērta tās pieredzē, ļāva sliktajam sadegt, rakstīja dzeju un tulkoja vārsmas no angļu valodas. Tikšanos centrālās tēmas bija: mentālā veselība, vērtības, taisnīga un harmoniska sabiedrība, līdztiesība, vienlīdzība, taisnīgums. Laikā, kad vienmēr ir svarīga dinamika, jaunieši te sastapās ar mieru, rāmumu, tā labāk iepazīstot pašiem sevi, atbrīvojot radošumu.

Jaunieši raksta dzeju

Projektā piedalījās 27 jaunieši vecumā no 12 līdz 22 gadiem. E.Veidenbauma muzeja muzejpedagoģe Baiba Roze “Druvai” pastāsta: “Bija jaunieši, kurus ļoti interesē dzeja, kuri to raksta, bija tādi, kas neko neraksta un pat īsti nelasa grāmatas. Bija dalībnieki, kuri regulāri apmeklē muzejus, nodarbojas ar mākslu, mācās mākslas skolā, bet arī jaunieši, kuri brīvo laiku pavada, spēlējot datorspēles.    Projektā ir gan ļoti komunikabli dalībnieki, kas labprāt dalās ar savu viedokli, gan tādi, kuriem būt sabiedrībā ir grūti, ir jaunieši, kuri saskārušies ar mentālās veselības problēmām, un tādi, kam šī tēma liekas pasveša.”

Dzejnieks Raimonds Ķirķis vērtē: “Darbojoties ar jauniešiem, esam izmantojuši dažādas metodes, kā strādāt ar literāru tekstu gan individuāli, gan grupā. Šajā procesā būtiska loma ir pašai vietai – Eduarda Veidenbauma memoriālajam muzejam “Kalāči” un tā apkārtnei. Ja Veidenbaums dzejā izteica skarbus iebildumus gan pret sava laika nejēdzībām, gan cilvēka nolādēto stāvokli, tad mūsu protests ir vairāk iekšupvērsts, meklējot to, kas traucē mūsu labbūtībai, kā arī parādot, ka protests var būt forma, kas nevis grauj, bet ceļ.”

“Druvai” dzejnieks atzina, ka ir strādājis ar jauniešiem, bet tādā formātā tas notika pirmo reizi, un ir prieks, ka jaunieši ar katru dienu kļuva atvērtāki: “Lai gan uzdevumi bija konkrēti, reizē katrs jaunietis varēja brīvi izpausties. Nevienā brīdī necentāmies no viņiem izspiest kaut ko citu, kas nebūtu viņi paši. Ceru, ka ikvienam, gan tam, kurš pirmo reizi rakstīja tādus tekstus, gan jau pieredzējušajam, vēlme rakstīt turpināsies, teksti būs svarīgi – gan rakstīt, gan lasīt -, lai tekstu valoda nepazūd no viņu apvāršņa.”

Iejusties Veidenbauma kurpēs

Rezidenču dalībniece Viviāna Zariņa no Rīgas izvēlējusies piedalīties projektā divu iemeslu dēļ, vēlējusies labāk iepazīt Veiden­baumu un uzlabot savu valodu: “Nezināju, ko tieši sagaidīt, bet man patika gan rakstīt, gan satikt radošus cilvēkus.” Artūrs Dāvids Bieziņš no Priekuļiem piedalījās rezidencēs, jo viņam patīk Vei­den­bauma daiļrade -    ar tās tiešumu, ironiju, neizskaistināšanu: “Viņš visu pasaka, kā ir, bez kompromisiem.” Artūrs Dāvids arī pastāstīja, ka pats dzeju rakstījis tikai tad, ja tas bija jādara skolā: “Bet šeit gribējās rakstīt, turklāt sapratu, ka man tas patīk. Dzejas rakstīšana palīdz izlikt to, kas iekšēji krājies, rada atvieglojumu. Bet rakstījām mēs ļoti dažādās vietās: Izstāžu zālē, skatoties Bruno Vasiļevska gleznas, iejūtoties Veidenbauma kurpēs Tartu. Tāpat mēs rakstījām arī tuviniekiem, kā arī veikala pārdevējai. Tas bija ļoti sirsnīgi.”

Artūrs Dāvids Bieziņš rezidenču noslēguma pasākumā bija izveidojis lielformāta gleznu kā pamatu, lai ikviens, kurš vēlējās, varētu ar krāsām uz tās izpausties. Viņš paskaidro: “Tā ir iespēja izpaust sevi, savu iekšējo pasauli, izjūtas. Vēlējos kaut ko ļoti ekspresīvu, un tas arī ir izdevies. Lai gan sāku šo darbu, es viens to nevarētu izveidot tik košu. Burvīgi, ka varam cits citu papildināt, veidot lielformāta gleznu. Šobrīd, to redzot, pirmā asociācija raisās ar augšanu, rokām, kas stiepjas pret debesīm. Lai gan esmu beidzis Mākslas skolu, kaut ko tādu neesmu darījis, tāpēc šī ir ļoti interesanta pieredze.” Vērtējot mākslu kā veidu, kādā izteikt protestu, jaunietis teic: “Tas ir burvīgs veids, kā protestēt. Protestam ne vienmēr jābūt ārējam, tas var būt arī sevī, par savām sajūtām. Šajās dienās daudz domāju, sapratu, cik daudz vēl sevī vēlos pilnveidot.”

Atklāt savas negatīvās izjūtas

“Kalāču” klētiņā bija iespējams dzirdēt, kas jauniešiem rada negatīvas sajūtas sevī un sabiedrībā, tā saprotot, cik daudzos jautājumos cilvēku uzskati ir līdzīgi. Lai gan šķiet, ka tieši jaunieši ir pārņemti ar viedierīcēm, viena no dalībniecēm pastāstīja, ka viņai ļoti nepatīk cilvēki, kuri ierāvušies telefonos, aizmirstot, kas ir svarīgs. Jauniešiem aktuāli ir ne tikai praktiskas dabas jautājumi, bet arī filozofiski. Tā kāda jauniete ienīst laiku, ko iznieko, jaunieši raizējas par apkārtesošo nežēlību, cietsirdību un bezkaunību, bezatbildīgiem vecākiem, negodīgiem politiķiem, kā arī daudziem citiem jautājumiem.

Sansusī labklājības rezidences ir biedrības “Sansusī” īstenota programma, kas sadarbībā ar “Kalāčiem” projektā “Vairāk gaismas!” pirmo reizi notiek ārpus Susējas, sniedzot iespēju arī šīs puses jauniešiem pieredzēt mākslas tapšanas procesu, aktīvi tajā piedalīties un piedzīvot mākslas pozitīvo iespaidu uz mentālo veselību un labbūtību.

Projekts “Vairāk gaismas! Izstāde un mākslas rezidences Eduarda Veidenbauma muzejā “Kalāči”: jaunieši būvē harmonisku un taisnīgu sabiedrību” tiek īstenots, pateicoties Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) atbalstam. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 242 818 eiro, Eiropas Ekonomikas zonas atbalsta summa – 206 395 eiro.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
29

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
47

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
64
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
69

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

3080 paraksti pret Rāmuļu skolas slēgšanu

00:02
08.03.2024
51

Rāmuļu pamatskolas audzēkņu    vecāki rosināja sabiedrību parakstīt kolektīvo iesniegumu, iebilstot pret skolas slēgšanu un rosinot rast iespēju to saglabāt. “Desmit dienās iesniegumu domei parakstījuši 3080 iedzīvotāji no dažādiem apkārtējiem pagastiem un Cēsīm. Daudzi, un ne tikai tie, kuru bērni mācās Rāmuļu pamatskolā, iesaistījās parakstu vākšanā, skaidroja situāciju,” pastāsta Ilze Zilvere-Zālīte un uzsver, ka ļoti […]

Peldētmācība bērniem pirmsskolās. Vecākiem jāsedz transporta izdevumi

09:36
06.03.2024
71

Pirmsskolas vecuma bērniem Cēsu novadā ir iespēja mācīties peldēt, jo pašvaldība nodrošina Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādes peldbaseina izmantošanu, sporta skolotāju peldētmācībai, kā arī pavadošo personu, kas rūpējas par bērnu drošību. Savukārt par transportu, kas aizved bērnus uz peld­baseinu un atpakaļ uz viņu izglītības iestādi, jāmaksā audzēkņa vecākiem. Tomēr atrast šī pakalpojuma sniedzēju nav vienkārši.“Lai […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
31
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
23
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi