Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Jaunieši mācās veidot dzīvi

Druva
23:00
05.09.2017
2
Spani 2 1

Nedēļu Cēsīs “Erasmus+” projektā astoņi jaunieši no Spānijas kopā ar tikpat vienaudžiem no Latvijas saturīgi pavadīja laiku, cits citu iepazina, mācījās dzīvot veselīgi. Projekts “Sports un daba ir cerība” kopā saveda 16 jauniešus, 13 līdz 17 gadus vecus. Jaunieši diskutēja par dažādām tēmām, apmeklēja muzejus, devās braucienā ar plostu pa Gauju, pastaigās, daudz laika pavadīja dabā. Būtiskākais, par ko tika runāts, bija veselība, alkohola un narkotiku problēmas. “Mūsu vidū ir jaunieši, kuriem ir dažādas problēmas. Tādi ir gan latvieši, gan spāņi,” pastāsta biedrības vadītāja Sarma Brauna. Viņa atzīst, ka jauniešiem svarīgi redzēt, ka dzīve nekur nav tikai viegla, ka ir problēmas un tās jārisina, un, ja dara, var arī izdarīt.

“Ļoti dziļas bija diskusijas par narkotiku un alkohola lietošanu. Ja mums lielākas problēmas sagādā alkohols, spāņu jauniešiem tās ir narkotikas. Ir svarīgi jaunietim iemācīt pazīt riskus, dažādas situācijas, kritiski padomāt, nepa­kļauties sabiedrības un reklāmas spiedienam,” stāsta Sarma Brauna un piebilst, ka bijis interesanti dzirdēt, kā jaunieši vērtē reklāmas, kurās neuzkrītoši tiek reklamēts alkohols. Kopā viņi mācījās saredzēt to, kas nav pateikts līdz galam, ieraudzīt asociācijas, kas mudina pamēģināt atkarību veicinošās vielas. “Alkohola un tabakas reklāma ir integrēta presē, televīzijā. Smalks stils – tas ir alkohols un cigaretes. Piemēram, aicinājums “Brauciet uz Spāniju, baudiet vīnu un atpūtu!”. Izrādās, aviokompāniju reklāmās tiek ļoti daudz rādīti alkoholiskie dzērieni. Tas viss netieši ietekmē,” pārdomās dalās projekta “Sports un daba ir cerība” vadītāja, uzsverot, ka būtiska ietekme ir arī draugiem, viņu spiedienam, kuram jāspēj pretoties, lai neiesaistītos.

“Te ir interesanti. Gūstu informāciju, kādas var būt sekas, lietojot atkarību veicinošas vielas, kā dzīvot veselīgi,” pastāsta cēsnieks Usmans Hans un uzsver, ka ar spāņu jauniešiem saprotas lieliski, jo pats var sarunāties latviski, krieviski, angliski, kā arī mācās vācu valodu. “Mums daudzas intereses ir līdzīgas,” bilst Usmans, bet vienaudzis no Spānijas Huans Toress Montero ir priecīgs, ka var iepazīties ar jauniem draugiem. izbaudīt laiku, daba gan te citāda nekā Spānijā.

Projekta dalībniece Aleksandra Brauna atzīst, ka spāņi ir atvērti, draudzīgi. “Mums, latviešiem, vajag laiku, lai sadraudzētos. Vienmēr sākumā ir ledus, kuram jāizkūst. Spāņi vairāk dejo, dzied, viņiem patīk mūzika, šķiet, vieglāk dzīvo,” pārdomās dalās Alek­sandra, bet spāniete Ivonna Peress uzsver, ka spāņi ir pārliecinātāki, drošāki. “Brīžam traucē valodas barjera, jo viņi ne visai grib runāt angliski, daļa prot tikai spāņu valodu,” saka projekta dalībnieks Aleksandrs Rubīns un izsaka prieku, ka ar vienaudžiem ir daudz kopīga, kaut vai sports.

“Šis ir viens no retajiem projektiem, kurā iesaistījušies arī jaunieši, kuri neprot angļu valodu. Tādi ir arī mums. Bet viņi saprotas, ir gandarījums, ka kautrīgie atveras, iesaistās, ir ieinteresēti,” vērtē projekta vadītāja.

Četri latviešu puiši un četras meitenes arī gādā, lai spāņi te justos labi un uzzinātu iespējami daudz. Ik dienu ar biedrības “Jaunatne par” brīvprātīgo palīdzību projekta dalībniekiem tiek gatavotas maltītes, tāds ēdiens, kādu ēd mājās. “Latvieši ēd garšīgi,” slavē spānis Huans.

“Katru dienu jaunieši izsaka savu vērtējumu par to, kā aizvadīts laiks, ko uzzinājuši, iemācījušies, kas paliks atmiņā. Interesanti ir lasīt, ko viņi katrs gatavs dot citiem un saņemt pretī – idejas, zināšanas par veselību, dzīvesveidu, mācīt angļu valodu, cieņu pret citiem,” pastāsta Sarma Brauna un atgādina, ka katrs jaunietis ir uzaicināts iesaistīties projektā, katrs ir gan ņēmējs, gan devējs citiem.

Septembra sākumā astoņi latvieši brauks uz Spāniju. Nu jau pie draugiem.

“Ceru, ka paradumi, kurus te veidojām, par ko runājām, lai dzīvotu veselīgi, jauniešos paliks,” bilst Sarma Brauna, uzsverot, ka vienaudžu kopīgi pavadītais laiks, nopietnās sarunas, diskusijas, pārrunas liek pārvērtēt to, ko dari nepareizi un sev kaitē. “Gaidu braucienu uz Spāniju,” saka Zita Rubene.


Raksta autore: Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
40

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
42

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi