Otrdiena, 16. aprīlis
Vārda dienas: Mintauts, Alfs, Bernadeta

Jaunie reindžeri sakopj vēsturisku ozolu aleju Gaujas Nacionālajā parkā

Druva
11:04
08.01.2018
4
7 2

Dabas aizsardzības pārvalde 3. un 4. janvārī Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) organizēja kopīgu pasākumu Ķemeru un Gaujas nacionālo parku jaunajiem reindžeriem, kura laikā jaunieši arī sakopa vēsturisku ozolu aleju Valmieras pusē, par to portālam eDruva pastāstīja Dabas aizsardzības pārvaldes Pierīgas reģionālās administrācijas dabas izglītības darba speciāliste Baiba Ralle un norādīja arī, ka pasākumā jaunie reindžeri iepazina ne vien GNP kultūras vēsturi un vietējo uzņēmēju piedāvājumu, bet arī veica dabas saglabāšanai nozīmīgu darbu.

Pirmajā dienā jaunieši iepazina kādreizējo mazāko Hanzas pilsētu – Straupi, uzzināja par tās vēsturi, kultūru, pašreizējām tradīcijām un attīstību, kā arī devās ekskursijā uz Braslas zivjaudzētavu. Diena noslēdzās ar nakts ekspedīciju dabā, kuras laikā dažādos atraktīvos uzdevumos bija jāpierāda savas spējas ne vien dabas, bet arī inženierzinātņu un erudīcijas jautājumos. Otrajā dienā jaunie reindžeri netālu no dabas izglītības centra “Vecupītes”, Kocēnu pagastā kopā ar Pārvaldes inspektoriem no liekā apauguma atbrīvoja bioloģiski vecus kokus, atklājot vēsturisku ozolu aleju.

“Patiess prieks par jauno reindžeru veikumu. Atēnojot šos senos kokus, visi kopā esam pagarinājuši to mūžu, veicinājuši bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un izveidojuši skaistu ainavisku vietu. To turpmāk varēs rādīt kā lielisku paraugu arī dabas skolas nodarbībās, aicinot ikvienu gan savos īpašumos, gan valsts zemēs veikt līdzīgus atēnošanas darbus. Tie ir svarīgi, lai saglabātu potenciālos dižkokus. Ja tie ir ieauguši krūmos, tiek traucēta to augšana, koku apakšējiem zariem trūkst gaismas, kā rezultātā tie atmirst,” skaidro dabas izglītības centra “Vecupītes” vadītāja Baiba Līviņa-Jarohoviča.

Bioloģiski veci koki ir ainaviska, kultūrvēsturiska un dabas vērtība paši par sevi. Tie ir nozīmīga dzīvesvieta daudzām augu un dzīvnieku sugām: aļģēm, sūnām, ķērpjiem, piepēm, citām koksnes sēnēm, kukaiņiem, citiem bezmugurkaulniekiem, kā arī putniem un sikspārņiem. Tie mīt uz koku mizas, tās spraugās, koku lapotnēs vai dobumos, daudziem vienīgā ir trupoša koksne. To esamība, kā arī apdzīvojošo sugu daudzveidība ir labs vides kvalitātes rādītājs. Dižkoku vai citu lielu un vecu koku vēlams saglabāt pat, ja tas ir nokaltis. Parasti tā ainaviskā un kultūrvēsturiskā nozīme nav zudusi arī pēc koka nāves.

Jauno reindžeru kustība ir starptautiska. Tās mērķis ir veicināt jauniešu izpratni par dabas aizsardzību un kultūrvēsturisko objektu saudzēšanu. Latvijā jaunie reindžeri kopš 2004. gada darbojas Gaujas NP, savukārt no 2015. gada – Ķemeru NP. Par kustības aktivitātēm ir atbildīgi Pārvaldes dabas izglītības darba speciālisti, taču nozīmīga ir arī sadarbība ar NVO, tostarp, Ķemeru un Gaujas NP fondiem. Katrā jauno reindžeru grupā ir iesaistījušies vairāk nekā 10 jauniešu vecumā no 12 līdz 16 gadiem. Darbojoties jauno reindžeru kustībā, jaunieši dodas dabas izpētes ekspedīcijās, teritorijas sakopšanas talkās, kā arī palīdz profesionālo reindžeru (dabas aizsardzības inspektoru) darbā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
50

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
77

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
70

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
97
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
106

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

3080 paraksti pret Rāmuļu skolas slēgšanu

00:02
08.03.2024
81

Rāmuļu pamatskolas audzēkņu    vecāki rosināja sabiedrību parakstīt kolektīvo iesniegumu, iebilstot pret skolas slēgšanu un rosinot rast iespēju to saglabāt. “Desmit dienās iesniegumu domei parakstījuši 3080 iedzīvotāji no dažādiem apkārtējiem pagastiem un Cēsīm. Daudzi, un ne tikai tie, kuru bērni mācās Rāmuļu pamatskolā, iesaistījās parakstu vākšanā, skaidroja situāciju,” pastāsta Ilze Zilvere-Zālīte un uzsver, ka ļoti […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
12
2
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
24
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
40
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi