Piektdiena, 29. marts
Vārda dienas: Aldonis, Agija

Iesaistās brīvprātīgajā darbā

Ilze Fedotova
16:16
15.07.2015
7
Jaunieshi 2

Biedrība “Jaunatne par ” darbojas jauniešu interesēs, tā ir viena no retajām nevalstiskajām organizācijām, kura starp prioritātēm ir izvirzījusi jauniešu ar invaliditāti integrāciju sabiedrībā.

Biedrība meklē un atrod dažādus starptautiskus projektus, kuros jaunieši ar veselības problēmām var iesaistīties brīvprātīgo darbā.
Biedrības “Jaunatne par ” valdes priekšsēdētāja Sarma Brauna stāsta, ka līdz šim ar organizācijas starpniecību brīvprātīgo darbā uz dažādām valstīm devušies jau vismaz desmit jauniešu. “Vai mēs esam aizdomājušies, cik Cēsīs ir jauniešu ar īpašām vajadzībām? Daudz, taču ikdienā viņi reti parādās sabiedrībā, jo ko gan tur darīs, kurp ies un kā pavadīs brīvo laiku? Zināms, ka jauniem cilvēkiem nav viegli atrast darbu, vēl jo sarežģītāk to izdarīt ir jauniešiem ar invaliditāti. Tāpēc brīvprātīgais darbs daudziem ir iespēja pierādīt sevi, apgūt jaunas prasmes un zināšanas laikā, kad viņiem nav cita piepildījuma dzīvē,” atklāj S.Brauna un stāsta, ka jauniešu piesaistei brīvprātīgajam darbam ārzemēs vispirms tiek meklēti sadarbības partneri konkrētam projektam, tad biedrības pārstāvji paši dodas uz konkrēto valsti, lai iepazītos ar vidi, dzīvošanas apstākļiem, gūstot apliecinājumu tam, ka viss būs piemērots jauniešu – invalīdu vajadzībām.

S.Brauna ir gandarīta, ka, pateicoties dažādiem projektiem, brīvprātīgo darbā no Cēsu organizācijas jau devušies vairāki jaunieši ratiņkrēslos. “Tas mums ir liels sasniegums. Ir arī organizācijas, kas izteikušas vēlmi sadarboties ar mums, sūtot pie mums apmaiņā savus jauniešus. Neko nevaram viņiem solīt un piedāvāt gadījumos, ja personai ir pārvietošanās grūtības, jo mūsu birojs atrodas telpās, kurās nav vides pieejamības cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šis ir ļoti sāpīgs jautājums, tādēļ, ja mums pavērtos iespējas pārcelties uz kādām citām telpām, kur būtu pieeja arī cilvēkiem ratiņkrēslos, tad mēs par to ļoti priecātos,” papildina biedrības vadītāja un uzsver, ka sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru biedrība iesaistās arī programmā “Atbalsts jauniešu brīvprātīgajam darbam”, kas dod iespēju dažiem jauniešiem darboties biedrībā, saņemot par to arī nelielu atalgojumu. “Patiesībā tas ir ļoti vērtīgi, jo beidzot mums ir sajūta, ka brīvprātīgais darbs tiek arī kaut kādā veidā novērtēts. Lai gan to var nosaukt arī par sava veida stipendiju, ko kāds varbūt iztērē kā ceļa naudu, tas tomēr jauniešiem sniedz lielāku motivāciju līdzdarboties, nevis sēdēt mājās un čīkstēt, ka viss ir slikti un ka nav, ko darīt,” pauž Sarma.

Paši jaunieši atzīst, ka došanās ārpus ierastās vides no viņiem prasījusi lielu apņemšanos un uzdrīkstēšanos, taču iegūtā pieredze ārvalstīs esot tā vērta. Agija Mazīte jauniešu apmaiņas projekta ietvaros pabijusi Turcijā, bet brīvprātīgajā darbā strādājusi Polijā. Par galvenajiem ieguvumiem viņa min svešvalodu zināšanu uzlabošanu, kontaktu nodibināšanu ar ārzemju draugiem. “Tur man galvenokārt bija jāpalīdz dažādi darbiņi birojā. Protams, arī jāprezentē Latvija, jārīko latviešu vakari ar tradicionālajiem ēdieniem, dzērieniem, jāpastāsta par mūsu valsts svētkiem, jāmācās poļu valoda,” klāsta Agija, kura, pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūrai, ir atradusi darbiņu uzņēmumā SIA “LNB Cēsu mācību un ražošanas uzņēmums” un ar to ir ļoti apmierināta.

Savukārt Alvis Sūcis ir pārdomās, arī viņš labprāt dotos uz kādu valsti kā brīvprātīgais. “Tā kā patlaban man nav izdevies atrast algotu darbu, apsveru iespēju doties brīvprātīgajā darbā, jo gribas kaut ko darīt, būt noderīgam,” teic jaunietis, kurš pērn ieguvis datu ievades operatora profesiju.
Lāsma Žikova šobrīd atrodas brīvprātīgajā darbā Turcija. Tur viņas pienākumi ir mācīties turku valodu, apgūt peldētprasmi un pasniegt angļu valodu turku bērniem. Viņa stāsta, ka laikā, kad uzzinājusi par šādu iespēju doties ārpus Latvijas, viņa ļoti svārstījusies. “Beigās tomēr izlēmu braukt. Biju Rīgā, kārtoju vīzu, un vēstniecībā pateica, ka vienā dienā to izdarīt nevaru. Bet biļete man bija iegādāta uz konkrētu datumu, tad Sarma uzrakstīja īsziņu – “Nekas, ka nav vīzas, brauc!”. Turpretī mana līdzbraucēja nepiekrita braukt bez vīzas, un tā nu es aizlidoju viena. Sākumā gan konkrētas motivācijas man nebija, tikai gribēju redzēt Turciju, turklāt mani iedvesmoja mana bosa Faruka vārdi – “Šeit tu dzīvosi kā princese. Un kura meitene gan to negrib?”,” stāsta jauniete un min – tā kā brīvprātīgais darbs ir bez atlīdzības, viņai kā personībai tas dod daudz. “Tā es iemācos pazemību, entuziasmu un cilvēkmīlestību, arī empātiju,” Lāsma papildina.

Patlaban viņa lēnām apgūst turku valodu, mēģina izprast citu kultūru, cilvēkus, iepazīst dažādas pilsētas un reliģiju. “Tagad šeit ir Ramadāns, man tas ir kas jauns. Ja man kā katolietei ir gavēnis, kura laikā tiek izslēgtas konkrētas lietas no ēdienkartes, tad šeit viņi drīkst ēst tikai pēc vakara lūgšanas – apmēram pēc pulksten 20. Un dzert arī nedrīkst. Iet dušā nedrīkst, arī peldēties baseinā nedrīkst, jo ūdens var tikt mutē un to var nejauši norīt,” iespaidos dalās Lāsma, kura no Turcijas mājās atgriezties plāno novembrī.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
33

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
49

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
64
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Kūka no veselīgām izejvielām

15:51
08.03.2024
72

Cēsu 1.pamatskolā tā jau ir tradīcija- cept kūkas no veselīgiem produktiem. “Tā kā esam eko skola un mums pagalmā ir permakultūras dobes, tad šāda ikgadēja kūkas cepšana skolā šķiet tikai likumsakarīga,” saka ģeogrāfijas un dabaszinību skolotāja Līga Ābola – Bērziņa un atgādina, ka permakultūras dobes nozīmē, ka tiek izmantots viss, kas skolēniem šīm vajadzībām pieejams, […]

3080 paraksti pret Rāmuļu skolas slēgšanu

00:02
08.03.2024
51

Rāmuļu pamatskolas audzēkņu    vecāki rosināja sabiedrību parakstīt kolektīvo iesniegumu, iebilstot pret skolas slēgšanu un rosinot rast iespēju to saglabāt. “Desmit dienās iesniegumu domei parakstījuši 3080 iedzīvotāji no dažādiem apkārtējiem pagastiem un Cēsīm. Daudzi, un ne tikai tie, kuru bērni mācās Rāmuļu pamatskolā, iesaistījās parakstu vākšanā, skaidroja situāciju,” pastāsta Ilze Zilvere-Zālīte un uzsver, ka ļoti […]

Peldētmācība bērniem pirmsskolās. Vecākiem jāsedz transporta izdevumi

09:36
06.03.2024
71

Pirmsskolas vecuma bērniem Cēsu novadā ir iespēja mācīties peldēt, jo pašvaldība nodrošina Cēsu 5. pirmsskolas izglītības iestādes peldbaseina izmantošanu, sporta skolotāju peldētmācībai, kā arī pavadošo personu, kas rūpējas par bērnu drošību. Savukārt par transportu, kas aizved bērnus uz peld­baseinu un atpakaļ uz viņu izglītības iestādi, jāmaksā audzēkņa vecākiem. Tomēr atrast šī pakalpojuma sniedzēju nav vienkārši.“Lai […]

Tautas balss

Nebija patīkami

20:22
25.03.2024
32
Druva raksta:

“Tādā laikā dzīvojam, kad suņu saimniekiem ir savas īpašās tiesības un nav jārēķinās ar citiem. Laikam jau ir nožēlojami, bet ne visiem cilvēkiem tomēr suņi patīk, ir arī tādi, kam no šiem dzīvniekiem bail. Protams, tā ir viņu problēma! Tāpat kā tā, ka nešķiet pieņemami, ja lielveikala    iepirkumu ratiņos tiek ielikts suns, vadāts pa […]

Vakars aizkustināja

12:38
20.03.2024
24
Druva raksta:

“Esmu pateicīga skolotājiem un abiturientiem par skaisto Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijas Žetonu vakaru. Cik lielu darbu ieguldījuši skolotāji un audzēkņi, lai būtu šis brīnišķīgais pasākums! Novēlu, lai veiksmīgs skolas gadu nobeigums un gandarījums par paveikto, piepildās sapņi un cerības. Cik gudri un skaisti cilvēki aug nākotnei! Paldies 2.pamatskolai par telpām, zāle pilna, un katrs, […]

Savāda iepirkšanās

00:01
16.03.2024
29
Druva raksta:

“Atradu kādā interneta mēbeļu veikalā galdiņu, pasūtīju to, kurjers atveda, viss kārtībā. Tomēr, redzot, ka mēbele ražota Baltkrievijā, radās jautājums, vai tas tā drīkst būt. Ierakstot veikala mājaslapas preces komentāru sadaļā šo informāciju, to kāds operatīvi izdzēsa. Ne­vēlas, ka traucē biznesu,” savas aizdomas klāstīja liepēniete V.

"Druva" noskaidro. “Latvijas Pasts” nepiegādā Cēsu novada pašvaldības izdevumu

11:57
15.03.2024
60
36
Andra Gaņģe raksta:

“Mēs, vecpiebaldzēni, kas dzīvo Greiveros, šomēnes neesam saņēmuši pašvaldības izdevumu “Cēsu Novada Vēstis”. Gaidām jau ilgāku laiku, bet kā nav, tā nav. Kāpēc “Latvijas Pasts” kavējas ar piegādi?” redakcijā ar šādu jautājumu vairākkārt vērsās kāda vecpiebaldzēniete. “Latvijas Pasta” Vidzemes reģionā vadītāja Gunita Tomsone paskaidroja, ka no 1.marta “Latvijas Pasts” vairs neizplata Cēsu novada pašvaldības izdevumu. […]

Noteikumi nav visiem?

11:54
15.03.2024
34
1
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā Cēsīs, Gaujas un Palasta ielas krustojumā, manīju kādu ārkārtīgi steidzīgu baltas krāsas apvidus auto, kurš “palidoja” garām krustojumā divu trīs jau apstājušos spēkratu rindai, it kā luksoforā degošais sarkanais signāls uz viņu neattiektos. Žēl, ka vēl arvien sastopami tādi sevi un citus apdraudoši autovadītāji,” stāstīja raiskumietis Ainārs.

Sludinājumi