Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Iepazīst Cēsis un dalās zināšanās

Druva
11:35
13.02.2023
21
Brivpr Copy 2

Divdesmit trīs gadus vecā Ana Khvistani un divdesmitgadīgā Mariama Ghoghadze ir brīvprātīgās jaunietes no Gruzijas, kuras jau septīto mēnesi dzīvo Cēsīs un piedalās vietējo jauniešu ikdienas aktivitātēs.

Eiropas brīvprātīgā darba projektā jaunietes Cēsīs pavadīs gadu. Viņas atzīst, ka laiks skrien ātri, un Ana pat gribētu palikt vēl ilgāk. Viņas pa šo laiku iemīlējušas arī Latvijas ziemu ar sniega daudzumu, lai gan iepriekš Anai sniegs nav paticis. Jaunietes iemīļojušas arī nelielās Cēsis, bet pašas ir no Rustavi – vienas no piecām lielākajām Gruzijas pilsētām.    Cēsīs viņas novērtē dabas klātbūtni. Lai cik ļoti abām jaunietēm mīļa dzimtā pilsēta, viņas atzīst, ka Rustavi ir daudz rūpnīcu, tāpēc gaisa kvalitāte diemžēl tur būtu vēlama labāka.

Izvēli braukt uz Latviju, Cēsīm, izšķīrusi cēsnieku viesošanās Gruzijā, kad mūsu jaunieši tur pavadījuši divas nedēļas kā brīvprātīgie un atraktīvā veidā iepazīstinājuši ar Latvijas kultūru.
Ana pastāsta: “Man bija 16 gadi, kad uzzināju, ka ir šādas apmaiņas programmas, tāpēc arī es gribēju pamēģināt, bet gaidīju, kad pati tam būšu gatava. Iepazīstot Cēsu jauniešus, sapratu, ka man ir jābrauc uz Latviju, lai iepazītu to labāk.” Arī Mariamas sapnis kopš tā laika bijis atbraukt uz Cēsīm. Viņa gan saka, ka tagad, pavadot Latvijā tik daudzus mēnešus, bijuši brīži, kad gribējies braukt    mājās. Tomēr nevis tāpēc, ka te justos slikti, bet gan tāpēc, ka pietrūkst ģimenes: “Jā, mēs varam sazvanīties videozvanā, bet pietrūkst fiziskās klātbūtnes, kopā būšanas. Tādēļ strādāju ar savām domām un emocijām, rakstīju pozitīvo, kāpēc vēlos šeit būt, un tā arī paliku.”

Jaunietes vērtē, lai gan mēdz teikt, ka latvieši ir noslēgti, viņas vienmēr izjutušas siltu uzņemšanu un atsaucību. Mariama pastāsta, ka Ziemassvētkus svinējušas jaunatnes lietu speciālistes Ilutas Balodes ģimenē un tas bijis ļoti sirsnīgi.

Iepazīstot Latviju, Gruzijas jaunietes novērtējušas sabiedrisko transportu, kas nekavē un atiet tajā laikā, kad paredzēts, bet Gruzijā autobuss brauc tad, kad ir pilns vai šoferis izvēlas. Vēl kā atšķirību Ana izceļ noteikumus, kādi ir suņu un kaķu turēšanai. Gruzijā diemžēl ir daudz klaiņojošo suņu un kaķu, turklāt mēdz būt arī agresīvi. Savukārt, tā kā Gruzijā veikali strādā cauru diennakti, tad meitenes pārsteidzis mūsu veikalu darba laiks.

Abas saulainās zemes pārstāves ikdienā piedalās Cēsu Jauniešu mājas aktivitātēs. Tā kā Mariama Gruzijā studēja žurnālistiku,    viņa te izveidoja žurnālistikas – mediju klubiņu, arī instagramma kontu, kur stāsta par cilvēkiem, ko satiek, dzīvojot Latvijā. Viņa arī palīdzēja veidot video 2022. gada Jauniešu dienai. Savukārt Ana pastāsta, ka viņai ļoti īpašs ir pašas vadītais pasākums– Sarka­nais aplis. Proti, dalībnieki uz lapas anonīmi uzraksta problēmas, ieliek tās kastītē, pēc tam Ana rakstīto lasa un klātesošie dalās pieredzē par konkrēto jautājumu. Iluta Balode piebilst, ka šāda aktivitāte ir ļoti vērtīga un ir svarīgi, ka jauniešiem ir droša vide, kur runāt par savām problēmām.

Ana un Mariama iesaistījušās arī Cēsu Bērnu un jauniešu centra angļu valodas pulciņā, palīdz bērniem apgūt šo svešvalodu. Savukārt pašas reizi nedēļā mācās latviešu valodu, un Ana sarunas sākumā pārsteidz, kad, stāstot par sevi, latviski saka: “Mani sauc Ana, es esmu no Gruzijas, un man ir 23 gadi.”

Iluta Balode teic: “Gruzijas jaunietes patiesi izmanto visas iespējas, ko viņām dod: ejam gan pārgājienos, gan piedalāmies pasākumos pilsētā, bijām arī Ģikšu danču naktī.”

Mariama, vaicāta, kādu jautājumu viņa uzdotu jauniešiem, kuri ir brīvprātīgie citā valstī, saka, ka vēlētos uzzināt, vai citā valstī gūtā pieredze ir ilgās uzturēšanās vērta. Un pati arī atbild, ka jā: “Ja to dari, tad tas ir pareizi tev. Tas ir vairāk nekā brīvprātīgais darbs, tā ir citas valsts, kultūras iepazīšana. Un tev ir laiks sev, iespēja plānot savu nākotni.” Arī Ana vērtē: “Esot citā valstī, varu pilnveidot radošumu, gūt jaunu pieredzi. Man ir sajūta, ka esmu pareizajā vietā pareizajā laikā.”

Vērtējot, kas ir būtiskākās pārmaiņas, ko nes atrašanās tik ilgu laiku prom no mājām, Ana uzsver, ka, lai gan jau Gruzijā bija patstāvīga, tagad kļuvusi vēl neatkarīgāka: “Mācoties, kā dzīvot jaunos apstākļos, iepazīstot jaunus cilvēkus, arī es mainos kā personība. Tāpēc domāju, ka es gluži vairs neiederēšos precīzi tādā veidā un tajā vietā, kur biju pirms tam.”
Iluta Balode rezumē, ka īstermiņa vai ilgtermiņa Eiropas brīvprātīgā darba projekti ir ļoti laba iespēja jauniešiem, kas varbūt šau­bās par savām studiju iespējām vai kuriem ir grūti atrast savu vietu dzīvē, lai labāk iepazītu un atrastu sevi, kļūtu patstāvīgāki un izlēmīgāki.”

Šajā laikā arī Vecpiebalgā brīvprātīgo darbā ir meitene un puisis no Gruzijas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
38

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
41

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
29
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi