Raksti

Jaunieši

Grūti, interesanti un patīk

Aizraušanās kļūst par darbu. Lai taptu mūsdienīgas fotogrāfijas, Indars Krieviņš izmanto arī dronu.

“Druvas” lasītāji avīzes lappusēs noteikti ir pamanījuši Indara Krieviņa fotogrāfijas. Otro vasaru viņš strādā laikrakstā un turpina studijas Latvijas Kultūras koledžā, lai kļūtu par radošo fotogrāfu ar specializāciju kultūras menedžmentā.

“Piedāvāja pastrādāt atvaļinājumu laikā. Reportāžas biju fotografējis, arī ātri reaģēt,” saka jaunietis un atzīst, ka īpašus pārsteigumus darbā avīzē nav piedzīvojis.

Indars ir cēsnieks, pabeidzis Rau­nas vidusskolu. “Pēc pamatskolas īsti nezināju, ko gribētu darīt, vidusskolā sapratu, ka kaut kas būs jāapgūst, jāsāk nopietni domāt. Vienīgais, kas patika, bija fotografēšana. Sāku to aizvien vairāk darīt, un aizvien vairāk ieinteresēja. Sko­lā fotografēju pasākumus. 11. klasē bija skaidrs, ka būšu fotogrāfs. Tad mani uzaicināja fotografēt kāzas. Tas bija interesanti,” ceļu uz profesiju izstāsta In­dars.

Pēdējos gados daudzi izvēlas mācīties par fotogrāfiem. “Visur, arī dažādos kursos, vairs nemāca fotogrāfus, bet mākslas, radošos fotogrāfus. Radošā fotogrāfija izklausās lepni, nevis vienkārši fotogrāfs. Tas piesaista,” vērtē In­dars.

Studiju sākumā šķitis, ka grupa būs jauka, draudzīga, bet drīz vien bijis skaidrs, ka cits citam ir konkurents un tas ar laiku kļūst aizvien vairāk jūtams. “Fotogrāfu ir ļoti daudz, katrs meklē savu vietu, grib būt labākais. Koledžā vērtīgākais – uzzināju fotogrāfijas nianses, sīkumus, ko nebiju ie­domājies, bet, tā kā daudz lasīju, interesējos jau agrāk, atlika pārliecināties, ka daudz ko daru pareizi. Man jaunums bija filmiņas attīstīšana, strādāt foto studijā. Kompozīcijai ir savi likumi, bet tagad jau tā vairāk balstās uz izjūtām, emocijām,” studijas raksturo jaunietis un uzsver, ka savukārt menedžmenta zināšanas ļoti noder, kaut vai iemāca pareizi saplānot laiku.

Šoruden Indaram svarīgākais izstrādāt kvalifikācijas darbu – jāsarīko sava izstāde, jāuzraksta teorētiskā un menedžmenta daļa, jāmeklē sponsori. Tēma viņam skaidra – stāsts par azartspēlēm, ceļš uz tām un sekas. “Kaut kas sirreāls,” nosaka jaunietis.

Kad diploms būs saņemts, Indars atzīst, ka nav atmetis ieceri turpināt mācības. Varbūt par video operatoru, varbūt iegūt bakalaura grādu fotogrāfijā.

“Fotogrāfu ir daudz, bet darba pietiek, ja strādā. Laba tehnika maksā ļoti dārgi, arī fotogrāfijas nav lētas,” stāsta Indars.

Vasara fotogrāfiem ir aizņemtākais laiks. Skaistas bildes top par kāzām, ballītēm, fotosesijās, dažādos kultūras un sporta pasākumos. “Fotografēju visu. Vienīgi produktus ne, tas man nepatīk,” atklāj fotogrāfs. Indars atzīst, ka visgrūtāk fotografēt ir kāzas, bet, kad draugi aicina, negribas atteikt. Tiek iegūta laba pieredze. “Tā ir liela slodze, jo līgavas grib, lai fotografē pucēšanos, un tad jāuzņem viss līdz tortes griešanai naktī, neko nedrīkst palaist garām. Safotografē ap tūkstoš bilžu, dažreiz vairāk. Tad tās jāapstrādā, un paliek 500, 700 bildes. Esmu no tiem, kas bildēs sejas neizskaistina. Tas ļoti laikietilpīgi,” saka Indars.

Jaunietis atzīst, ka fotogrāfam bieži arī svētki ir kārtīga darbadiena. “Bet tas vēl nav apnicis. Kādreiz man nepatika cilvēku burzma, tagad esmu pieradis un jūtos labi, bet pēc tam gan ir liels nogurums. Gan jau apniks svētki. Fotogrāfi ilgi vienu un to pašu nedara. Ja negrib skriet apkārt, iekārto studiju, mierīgākus apstākļus.”

Indars atklāj, ka aizvien mazāk laika paliek tam, ko fotografēt patīk vislabāk, – dabas skatiem. Vi­ņa bildes ir arī fotobankā in­ter­netā, un ir pircēji. “Vis­pie­pra­sī­tākie ir saulrieti. Visticamāk, tās fotogrāfijas izmanto afišās, žurnālos kā vizuālo materiālu. Ja nopērk noteiktu skaitu bilžu, tad nākamajām cena pieaug,” pastāsta Indars.

Viņš arī filmē pasākumus un atzīst, ka tas ir daudz vieglāk. “Kāzās staigā un filmē, nav īpaši jāsaspringst, vienīgi montēšana prasa laiku, jāatrod arī piemērota mūzika,” stāsta jaunietis un vērtē, ka nākotnē labprāt nodarbotos ar filmēšanu. Īsfilmai scenārijs gaida. Līdz šim nav iznācis ideju īstenot, vajag četrus aktierus.

“Neesmu cilvēks, kurš varētu strādāt veikalā. Vienu vasaru pa­mē­ģināju cilāt kastes, kraut plauk­tos pudeles. Fotogrāfs redz pasauli, satiek cilvēkus. Katra diena ir citāda, nevar ieiet rutīnā. Katras kāzas ir pilnīgi citādākas, kaut notiek vienā vietā, fotogrāfijas būs daudzveidīgas,” pārliecināts topošais fotogrāfs.

 

Sarmīte Feldmane

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *