Trešdiena, 24. aprīlis
Vārda dienas: Visvaldis, Nameda, Ritvaldis, Ritums

Gatavi iedvesmot Cēsīs

Druva
13:49
18.10.2017
3
Lauraandis 2

Laura un Andis Arnicāni ir uzsākuši dzīvi bez atkritumiem. Viņi ir iedvesmas un motivācijas pilni, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti. Turklāt jau šī mēneša beigās Arnicānu ģimene pārceļas uz dzīvi Cēsīs.

Lauras un Anda profesionālās darbības sfēra ir ļoti plaša, un savu darbu bieži vien gan viens, gan otrs var darīt no mājām. “Šobrīd gan strādāju mazliet mazāk, jo cenšos pēc iespējas vairāk laika veltīt sev un mūsu gaidāmajam mazulītim. Bet mēs darbojamies dažādos projektos, strādājam ar sociālajiem medijiem, marketinga projektiem un mājaslapām. Es rakstu savu blogu, bet Andis ir fotogrāfs,” stāsta Laura.

Pāris kopš šī gada sākuma krasi mainīja dzīvesstilu, izvēloties ikdienu pavadīt, neradot atkritumus. Par to, kā viņiem iet, ar kādām grūtībām saskaras un ko no tā iegūst, Laura raksta blogā seekthesimple.com. “Jau pirms šī bloga tapšanas mēs ar Andi centāmies dzīvot veselīgi un dabai draudzīgi. Tomēr pagājušā gada nogalē izlēmām dzīvesveidu mainīt patiešām kardināli. Tagad ir pagājuši desmit mēneši, un varu apgalvot, ka tik tiešām mūsu mājās atkritumi tikpat kā nerodas. Tas, kas rodas, ir papīrs, varbūt kāda metāla kārbiņa. No plastmasas iepakojumiem mēs izvairāmies,” stāsta Laura. Viņa piemin, ka tam nepieciešams liels gribasspēks un motivācija. Ja gribi dzīvot pa jaunam, bet nemainīt savus ieradumus, tad nekas neizdosies. “Mēs šai idejai pieejam ar domu, ka mums no atkritumiem ir alerģija. Ja tev ir alerģija, piemēram, no cukura, tu to nelietosi, vai ne? Un, visticamāk, meklēsi alternatīvas. To darām arī mēs. Esam atraduši gandrīz visus ikdienā izmantojamos produktus neiepakotā veidā. Uz veikaliem vai tirgu dodamies ar saviem iepakojumiem,” skaidro bloga autore.

Laura stāsta, ka jaunā dzīves­veida doma ir nevis atkritumu šķirošana, kā to daudzi mēdz domāt, bet gan atteikšanās no nevajadzīgām lietām un savu tēriņu samazināšana: “Neteikšu, ka sākums bija ļoti viegls, jo, kā zinām, ieradumiem ir savs spēks. Tomēr mums bija pietiekami liela motivācija nepadoties. Nu varu apgalvot, ka nevēlētos vairs dzīvot tā, kā to darīju agrāk. Man ļoti patīk mūsu jaunais dzīvesveids. Protams, ir jāpārskata sava ikdiena, jāsaprot – kuras ir tās lietas, kas mums nepieciešamas un kuras tiek izmantotas tikai ieraduma dēļ.” Laura arī stāsta par neskaitāmajiem ieguvumiem, ko dzīve bez atkritumiem sniedz: “Tas ir milzīgs naudas un laika ietaupījums. Mēs plānojam ēdienkarti nedēļai un pārtikas produktus dodamies iepirkt reizi nedēļā. Cik gan daudz cilvēku laiku pavada, ik vakaru pēc darba stāvot pārtikas veikalā, lai izdomātu, ko gatavot. Mums šī problēma atkrīt. Tādā veidā mēs izvairāmies arī no spontānajiem pirkumiem, kas ietekmē maciņa saturu. Laiku, ko iegūstam, pavadām lietderīgi, kopā. Kopš esam uzsākuši jauno dzīvesveidu, esam virtuvē kļuvuši ļoti radoši – paši gatavojam makaronus, mērces, cepam maizi. Piemēram, ja gatavojam makaronus, tad uzreiz vairākām ēdienreizēm. Lietderīgi izmantojam arī saldētavu, kur uzglabājam to, kas paliek pāri. Nu esmu sākusi gatavot arī pati savu dezodorantu, sejas un ķermeņa krēmus. Tas man aizņem dažas minūtes. Bet cik daudz laika tiek pavadīts, dodoties iepirkties “Drogās”? Un, visticamāk, ja ieiesi iekšā pēc zobu sukas, tad ārā iznāksi ar vēl pieciem neplānotiem pirkumiem. Būsi iztērējis naudu un arī laiku. Cilvēki domā, ka dzīvesveids, kurā centies domāt un darīt pēc iespējas draudzīgāk savam maciņam, ir sarežģīts, bet tas tā nav – visu var izdarīt ātrāk un par mazākām izmaksām.”

Laura atzīst, kopš uzsākta dzīve bez atkritumiem, ikdiena kļuvusi daudz vienkāršāka un dzīves kvalitāte uzlabojusies. Viņa priecājas, ka blogu ik dienas lasa ap 1000 cilvēku, turklāt daudzu lasītāju vēlme uzsākt dzīvi bez atkritumiem esot milzīga.

Līdztekus bloga rakstīšanai un dzīves baudīšanai Laura un Andis jau kādu laiku sapņo par pārcelšanos uz Cēsīm. Ar šo pilsētu viņiem nav ne mazākās saistības, varot uz abu roku pirkstiem saskaitīt reizes, kad abi šeit bijuši. “Mēs sevi kopā ar bērniņu nespējam iedomāties dzīvojam Rīgas centrā, kur esam šobrīd. Es pati esmu no Liepājas un gribu, lai arī mans bērns izbauda visas mazo pilsētu priekšrocības. Lai arī strādājam no mājām, reizi vai divas nedēļā būs nepieciešams doties uz Rīgu. Tādēļ jauno mājvietu meklējām 100 kilometru rādiusā ap galvaspilsētu. Tāpat mums svarīgi, kādi ir arī apkaimes iedzīvotāji. Zinām ģimenes, kuras pārcēlušās uz dzīvi Cēsīs, šie cilvēki ir ļoti jauki, radoši un progresīvi domājoši. Viņi prot un vēlas meklēt idejas un risinājumus jauniem biznesa veidiem. Un mums tas patīk. Jāatzīst, ka ar mājvietas meklēšanu gāja ļoti grūti, pēc vairāku mēnešu pūliņiem atmetām cerību. Un tad parādījās veiksme. Draugu draugi ziņoja, ka pārceļas uz Rīgu un meklē savam mājoklim saimniekus. Tā nu mēs beidzot atradām jaunās mājas, uz kurām pārcelsimies jau mēneša beigās!” par ideju dzīvot vienā no skaistākajām pilsētām Vidzemē stāsta Laura.

Bloga seekthesimple.com autore arī atzīst, ka labprāt izveidotu kādu kopīgu projektu ar Cēsu novada pašvaldību, kas palīdzētu pilsētai kļūt zaļākai, rādot piemēru citām pilsētām.

Madara Ozoliņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
39

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
71

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
87

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi