Raksti

Jaunieši

Dodas pasaulē, lai atrastu sevi

Kā gan bez ķenguriem! Līna Krafte, pavadot trīs mēnešus Austrālijā, uzzinājusi, ka savvaļas ķengurus, kuru ir patiesi daudz, labāk neaiztikt. Tie nav paši draudzīgākie dzīvnieki. Tomēr zoodārzos gan var īstenot vēlmi tos noglaudīt.
Foto: no albuma

Doties izzināt plašo pasauli, lai vairāk izprastu sevi un izlemtu, ko studēt un kādus mērķus īstenot pēc vidējās izglītības iegūšanas, šādu drosmīgu plānu īstenoja cēsniece Līna Krafte.

Nesen Līna devusies uz Dāniju, lai uzsāktu biznesa administrēšanas un vadības studijas Orhūsas universitātē. Taču pirms gada, kad Līna absolvēja Cēsu Valsts ģimnāziju, viņa izlēma nogaidīt ar studiju izvēli. Kamēr skolas biedri kala karjeras plānus un kārtoja iestājeksāmenus augst­skolās, Līna saprata, ka nav izlēmusi, ko dzīvē vēlas. Viņa nenobijās un pieņēma lēmumu, ka nepieciešams laiks sevis izprašanai: “Šis bija perfekts laiks – man vēl nav ģimenes, nebiju iesākusi studijas. Kad vēl es tik brīvi varētu aizbraukt šādā piedzīvojumā! Lēmumu atbalstīja ģimene, bet draugi un skolotāji nesaprata, baidīja, ja gadu nemācīšos, nekad neuzsākšu studijas, pazudīšu. Sko­lā man vienlīdz labi padevās visi mācību priekšmeti, mani interesēja viss, bet nevarēju izlemt, ar ko tieši vēlos dzīvi saistīt. Apzinājos, ka nevēlos profesiju, kas būtu sais­tīta tikai ar datoru. Man patīk komunicēt ar cilvēkiem.”

Arī Līnas brāļi pēc vidējās izglītības iegūšanas rīkojušies līdzīgi. Pirms studiju uzsākšanas viens Spānijā, bet otrs Ķīnā bērniem mācīja angļu valodu. Līna stāsta: “Zināju, ka nevēlos mācīt, bet gan pati nostiprināt angļu valodas zināšanas. Manuprāt, lielisks veids, kā iepazīt pasauli, reizē arī nopelnīt un padziļināt valodu zināšanas, ir kļūt par auklīti bērniem citā valstī. Vēlējos arī izprast, vai esmu gatava studijām ārzemēs gan valodas aspektā, gan arī, vai spēju būt ilgi prom no ģimenes un draugiem.”

Vispirms Līnas ceļš veda uz Austrāliju, kur trīs mēneši pavadīti kopā ar pusotru gadu vecu meitenīti un viņas ģimeni. “Dzī­vo­jām nelielā pilsētiņā pie okeāna. Īsā laikā bija jāiemācās braukt ar auto, kuram stūre labajā pusē, jāpierod pie ķenguriem, kuri tur tikpat bieži sastopami kā pie mums kaķi. Ģimenei piederēja zirgi, bija aktīvs dzīvesveids. Paspēju apskatīt arī Sidneju, kur iepazinos ar Austrālijas latvieti Ojāru Gresti. Viņš šovasar atbrauca arī uz Dziesmusvētkiem, satikāmies un turpinām uzturēt kontaktus.”

Pēc atgriešanās Latvijā Līna pieņēmusi lēmumu gūt pieredzi vēl citviet. Veiksmīgi atrasta ģimene Kanādā, Kalgari, kur pavadīti pieci mēneši, rūpējoties par sešus un astoņus gadus vecām meitenēm. “Pats interesantākais, ka visi četri meiteņu vecvecāki savulaik bija emigrējuši no Latvijas. Meiteņu vecmāmiņa Rasma Muižniece dzimusi jau Kanādā, bet apprecējusi latvieti, turpina ģimenē stiprināt latviskās tradīcijas un valodu, ir ļoti aktīva Kanādas latviešu kopienas dzīvē. Rasmai ir četras meitas, es dzīvoju meitas Tatjanas ģimenē. Viņa apprecējusi kanādieti, latviešu valodā brīvi nerunā, tomēr ģimene ļoti interesējas par Latviju, tās vēsturi un mūsdienu aktualitātēm.

Rasma Muižniece man daudz palīdzēja izprast valodu nianses, bija liels atbalsts, gatavojoties angļu valodas eksāmenam, lai es varētu iestāties universitātē Dānijā.”

Jaunieti Kanādā apciemoja arī mamma un brālis, par ko viesģimene priecājusies, visi satuvinājušies. Līnas ģimene R.Muiž­niecei un viņas meitai, pie kuras Līna dzīvoja, uzdāvinājusi biļetes uz Dziesmusvētkiem, kur visi atkal satikušies.
Aizvadītajā gadā Līna guvusi lielu pieredzi un iespaidus: “Radās pārdomas par profesionālo izvēli, aizdomājos arī par ģimenes vērtībām, attiecībām, pienākumiem. Viena no atziņām – lai cik noguruši ir vecāki, bērniem jāpievērš uzmanība, ar viņiem jāizrunājas un jāpavada kopīgs laiks, jādodas pārgājienos, piedzīvojumos. Būtiski arī pārrunāt nedarbus, lai mazie saprot, kādēļ vecāki ir dusmīgi un kādēļ nevajadzēja darīt to, kas izdarīts.

Manas viesģimenes bija tiešām jaukas, daudz iemācījos. Vecā­kiem bija ļoti svarīgi, lai atvases pēc iespējas vairāk laika pavada svaigā gaisā, lai bērni neizšķērdē laiku pie datoriem, telefoniem.”

Tagad Līna devusies uz Dāniju, lai gūtu atkal jaunu pieredzi un studētu. Līna uzskatu, ka studijas ārzemēs dod daudz ieguvumu – nostiprina valodu zināšanas, sniedz jaunu skatījumu, pieredzi, protams, arī draugus un profesi­onālos kontaktus.
“Plānoju, ka padziļināti apgūšu marketingu un menedžmentu. Jau ģimnāzijas laikā mani interesēja šie jautājumi. 11. klasē kopā ar skolas biedreni Sindiju Kalnupi un skolotājas Ingas Ozolas atbalstu ekonomikas sekcijā uzrakstījām zinātniski pētniecisko darbu par marketinga trikiem Cēsu pārtikas veikalos. Ar šo darbu Lat­vijas līmenī ieguvām trešo vietu pētniecisko darbu konkursā ekonomikas jomā,” stāsta Līna. Viņa arī uzsver, ka pēc izglītības iegūšanas plāno atgriezties Latvijā: “Uzskatu, ka Latvijā ir daudz iespēju. Ir tikai jāgrib un jābūt gataviem iemācīties ko jaunu. Turklāt jāapzinās, ka tas esi tu pats, kas var ko ietekmēt, mainīt.”

Līna spēlē saksofonu, to novērtēt varējuši daudzi, kuri pabijuši laulību ceremonijās Cēsu Dzimt­sarakstu nodaļā. Saksofona spēle ir sirdslieta un vaļasprieks, instruments uz Dāniju tiks ņemts līdzi, lai brīvajā laikā muzicētu.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *