Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Dod jauniešiem iespēju

Druva
18:44
05.07.2017
4
Soc Uznemejdarbiba 2

Daudzās pasaules valstīs jauniešiem, kuri nav izlēmuši, ko dzī­vē vēlas darīt, tiek dota iespēja sevi pilnveidot un attīstīt brīvprātīgā darbā. Cēsīs šādu iespēju piedāvā biedrība “Jaunatne Par”.

Biedrības vadītāja Sarma Brau­na jau kopš 2008. gada vada biedrību “Jaunatne Par”, kurā jaunieši tiek sagatavoti brīvprātīgajam dar­bam. “Visbiežāk organizācijas nodarbojas ar mācību rīkošanu. Piemēram, māca jauniešus, kuriem tas ir nepieciešams, kuriem neviens cits nepalīdz. Šādā veidā organizācija gūst mazāku labumu, bet lielāko ieguvumu saņem sabiedrība. Tā rodas sociālā uzņēmējdarbība, ar kuru mēs biedrībā “Jaunatne par” nodarbojamies. Jau­­nietis, piedaloties šāda veida projektos, iegūst jaunu pieredzi un pārliecību par savām spējām. Jaunieši, kas pie mums darbojas, apmeklē skolu, dodas ekskursijās, palīdz sabiedriskos darbos – izvest pastaigā suņus, palīdz izravēt dārzus vai sakopt apkārtni. Tas ir nepieciešams darbs, kas palīdz jauniešiem uzņemties atbildību. Mū­su mērķauditorija ir jaunieši, kuri nav atraduši savu vietu. Šī ir iespēja iemācīties organizēt savu dienu, plānot darbus. Ja cilvēks līdz šim ir gulējis līdz pusdienas laikam, tad piecelties astoņos no rīta var būt problemātiski. Tad nu mēs sākam ar to – cenšamies ieviest kaut kādu režīmu, saplānot dienā darāmos darbus, lai dotu jaunietim stimulu pašam domāt, kā to visu paspēt. Atpūsties varēs tikai tad, ja no rīta laikus piecelsies. Tas strādā, un cilvēks saprot, kā šīs lietas notiek. Šī nav pāraudzināšanas programma, mēs esam par to, ka jaunietim pašam ir jā­grib kaut ko darīt,” stāsta S.Brau­na.

Biedrības vadītāja nesen atgriezusies no sociālo uzņēmēju mācībām “Ready2Start” Turcijā, Stam­bulā. “Šo mācību laikā bija ļoti vērtīgi dzirdēt citu valstu pieredzi, kas raisīja jaunas idejas turpmākajai darbībai. Visvairāk atmiņā palicis kādas sievietes stāsts. Viņa nodibināja viesnīcu, kuras darbinieki ir bijušie alkoholiķi, narkomāni vai bezdarbnieki. Šie cilvēki tiek mācīti un sāk strādāt. Viņi sniedz sabiedrībai labumu – strādā, pelna naudu un neatgriežas pie savas kriminālās pagātnes. Vēl šī sieviete ražo dažādas spēles. Pie­mēram, ar kādas spēles palīdzību bija iespēja noskaidrot, vai esi savu biznesa plānu pareizi sastādījis un kā tev vēl pietrūkst. Jaunieši bieži vien domā, ka nav biznesam piemēroti, viņiem trūkst motivācijas. Šajās mācībās piedalījās daudzi, kuri guva pavisam citu izpratni – lai kaut ko sasniegtu, ir jārīkojas tagad, nevajag gaidīt. Tāpat šī bija iespēja iepazīties ar veiksmīgiem cilvēkiem un nodibināt jaunus kontaktus. Arī es prezentēju mū­su biedrības mērķus un darbību pārējām dalībvalstīm,” stāsta uz­ņēmēja.

Sarmas galvenās atziņas no mācībām Stambulā ir par to, ka tagad Eiropā tiek ļoti stimulēta jauniešu uzņēmība – darīt sociālus darbus, būt par brīvprātīgajiem un iekļauties sabiedrībā, prast veidot biznesu: “Agrāk šādas mācības tika rīkotas vairāk par veselību vai zaļo domāšanu, bet tagad akcents tiek likts tieši uz jauniešu uzņēmīguma attīstīšanu. Tāpat šajās mācībās tika spriests, ka sociālajiem uzņēmējiem ir nepieciešams apvienoties – veidot sadraudzības tīk­lus, lai ērti un ātri varētu apmainīties ar pieredzi. Un trešā lieta, par ko pārliecinājos, – diemžēl mū­su izglītības sistēma neveido uzņēmējus. Šeit tiek veidoti augsta ranga menedžeri, bet ne cilvēki, kas spētu veiksmīgi vadīt savu biznesu. Jaunieši Latvijā ļoti slikti redz tās jomas, kurās varētu pelnīt, un, lai uzsāktu kaut ko jaunu, viņiem trūkst pārliecības par sevi.”

Biedrībā “Jaunatne Par” darbojas arī vietējā brīvprātīgo programma “Jauniešu garantija”, kur šobrīd no trīs vietām aizņemta tikai viena. Šī programma piedāvā vietējiem jauniešiem strādāt četras stundas dienā, saņemot aptuveni piecus eiro lielu samaksu par nostrādātu dienu. Šī programma ir piemērota jauniešiem, kuriem nepieciešams neliels grūdiens, stimuls, lai saņemtos un sāktu patstāvīgu dzīvi. “Šobrīd mums ir ļoti labi rezultāti, un visi jaunieši, kuri bijuši šajā programmā, pēc tam ir dabūjuši vai nu darbu tepat Latvijā, vai devušies “Erasmus +” projektos uz kādu citu valsti. Šīs programmas laikā cilvēks saprot, uz ko ir spējīgs, ka var iet un darīt,” ir pārliecināta Sarma. Gadā or­ganizācija uzņem aptuveni divdesmit brīvprātīgo, bet uz citām vals­tīm nosūta vidēji 40 cilvē­ku.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
39

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
71

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
87

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
80

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi