Raksti

Jaunieši

Darbs ar jauniešiem liek griezties motoriņam

Sigita Skujiņa.
Foto: no albuma

Sigitu Skujiņu (27) Cēsu pusē pazīst daudzi, viņa kopš skolas gadiem Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā radoši iesaistījusies sabiedriskajā dzīvē, daudzi mūspusē Sigitu pazīst kā Sarkanā Krusta aktīvisti, par viņu vairākkārt rakstīts arī “Druvā”. Tagad Sigita strādā Latvijas Sarkanajā Krustā (LSK) un ir Jaunatnes struktūrvienības vadītāja.

Sigitai novembris ir svinīgs laiks, jo tas ir ne tikai Latvijas dzimšanas dienas mēnesis, bet arī Latvijas Sarkanā Krusta svinību mēnesis. Šodien organizācija svin savu 102. gadadienu. “Latvija ir tās cilvēki. Manuprāt, LSK biedri lepojas ar savu atbalstu mūsu valstij un cilvēkiem. Katrs cilvēks ir gaisma, un man patīk uguns spēks, ko kopīgi radām,” teic jauniete.

Sigita kā Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatnes nodaļas vadītāja ir jauniešu mentors, vada mācības un treniņus par komunikāciju, sadarbību, ideju īstenošanu, lietām, kas saistās ar neformālo izglītību darbā ar jaunatni. Uz jautājumu, kas šajā darbā aizrauj, Sigita atbild: “Cilvēki, ne tikai darbā, bet kopumā dzīvē. Es domās vienmēr esmu klātesoša savai profesionālajai darbībai, mans motoriņš neapstājas. Saredzu iespējas, jautājumus, kļūdas, potenciālu un visu laiku esmu darbībā, un domāju. Man patīk strādāt ar cilvēkiem, kuri vēlas darboties. Tas ļoti iedvesmo. Es konsultēju, kā veidot projektus, aktivitātes, pasākumus, lai stiprinātu katra jaunieša personiskās prasmes un savu komandu. Aktivitātes ir vērstas uz sabiedrību. Mani iedvesmo, ja jaunietis atnāk un saka, ka vēlas darīt saviem cilvēkiem ko labu. Tas mani motivē, un tāpēc esmu šajā nozarē. Ļoti novērtēju, ka varu dot jaunietim pārliecību, ka viņš var ietekmēt lietas sev apkārt.”

Sigita atklāj, ka jau ģimnāzijā sapratusi – tam, ko viņa dara, ir profesijas nosaukums – jaunatnes darbinieks –, kurš kopā ar jauniešiem veido mācības, realizē projektus, sniedz konsultācijas. “Šī profesija sabiedrībā ir maz pazīstama, turpretī komentāri par jaunatnes izdarībām vai neizdarībām katrā paaudzē vienmēr ir un būs. Jauniešiem daba dod milzīgu enerģiju, tāda pati enerģija, bet, iespējams, pat vēl lielāka vajadzīga jaunatnes nozarē strādājošajiem, kuri ar savām daudzveidīgajām prasmēm un zināšanām palīdz pilnveidoties jaunajiem cilvēkiem. Strādāt jaunatnes nozarē nereti nozīmē būt pirmajam cilvēkam, kam jaunietis jautās padomu vai izkratīs sirdi. Tajā pašā laikā jaunatnes darbinieks arī izstrādā projektus, stratēģijas, plānus jauno cilvēku attīstībai un problēmu risināšanai. Jaunatnes darbinieks ir pirmais, kurš uzlocīs piedurknes un to arī īstenos,” pauž Sigita.

Uz jautājumu, kur meklējami pirmsākumi darbā ar jaunatni, Sigita atbild: “Tas ceļš nesākās vienā punktā. Cēsu 1.pamatskolā ir ļoti jauka skolotāja Ilze Breide, viņa allaž mudināja organizēt un vadīt dažādus pasākumus skolā. Pēc pamatskolas satiku Marinu Orlovu, Sarkanā Krusta Cēsu komitejas vadītāju, kura Cēsu rajonā rīkoja skolēnu sacensības pirmās palīdzības sniegšanā. Manā skolā bija izveidota komanda, es biju kapteine. Gadā, kad guvām uzvaru, M.Or­lova piedāvāja, vai nevēlos veidot Sarkanā Krusta Jaunatnes nodaļu Cēsīs un būt par tās vadītāju. Tolaik mācījos ģimnāzijā un izaicinošākais bija tas, ka līdz tam brīdim nebiju bijusi līdera pozīcijā. Tas man bija nebijis dzīves skolas piedzīvojums, ko novēlētu izbaudīt daudziem vidusskolēniem. Priecājos, ka tolaik Cēsīs jaunatnes jomā strādāja Mārīte un pēc tam Iveta, kuras bija atvērtas dažāda veida sadarbībai un atbalstam. Tieši apkārtējo atbalsts padarīja šo piedzīvojumu iespējamu!”

Sigita atminas, ka sākotnēji Sarkanā Krusta jaunieši Cēsīs mitinājās Bērzaines ielā, vēl bijusi mītne Raunas ielas pagrabiņā kopā ar Cēsu Jauniešu domi. “Tolaik jauniešu organizācijas saprata, ka var viena otru papildināt. Man bija lieliska komanda un superīgi draugi, ar kuriem tiekamies joprojām. Tā bija lieliska pieredze. Mēs no trakām idejām tikām pie rezultāta. Atminos, ka organizējām Gumijnieku skrējienu, darbojāmies ar bērniem slimnīcās, cepām pankūkas kopā ar bezpajumtniekiem, bija dažādi sadraudzības pasākumi ar citām nodaļām,” stāsta Sigita.

Pēc ģimnāzijas absolvēšanas Sigita izvelējusies pedagoģijas studijas Rīgā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju. Pēc tām gandrīz gadu strādājusi kā brīvprātīgā Horvātijā, darbojusies ar starptautiskiem projektiem organizācijā Outward Bound Croatia. Atgriežoties Latvijā, sākusi darbu Latvijas Sarkanajā Krustā. Sigita joprojām ikdienā ir kā mazs spridzeklītis, pilna idejām un vēlmi darboties. Viņa ir ļoti pateicīga vecākiem un omei, kuri mācījuši darīt lietas pašai, nevis gaidīt, kad kāds cits to izdarīs. “Es ticu, ka katram ir sava vieta pasaulē, kur ir atļauts izpausties, lai veidotu lielo pasaules kopbildi. Cilvēki apkārt ir mana iedvesma un mans prieks,” saka Sigita un atzīst: “Vēlos kļūt labāka sevis versija, novēlu sev būt cilvēkam un izvirzu mērķi kļūt par labāku cilvēku ik dienas, vienmēr augt un attīstīties, neapstāties pie padarītā.”

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *