Ceturtdiena, 25. aprīlis
Vārda dienas: Līksma, Bārbala

Darbā mācās katru dienu

Druva
06:25
10.07.2018
11
Jaunietis Pauls Ernests Pulins 2

Agrā darba dienas rītā Cēsīs, vēl klusajā Pils laukumā, tiekos ar 19 gadus veco Paulu Ernestu Pūliņu, lai noskaidrotu, kā viņš “iekļuvis viduslaikos” jeb sācis strādāt Cēsu Vēstures un mākslas muzejā, kā tur jūtas un kādus plānus pēc vidusskolas beigšanas kaļ nākotnei.

Nupat vidusskolu absolvējis jauneklis, pavisam negaidīti pavēršot sarunu, sāk stāstīt par savu ikdienišķo atbildību pilsētas un valstiskā tēla veidošanā. Mie­rīgi un bez patosa. Joprojām nebeidzu prātot – ja tik pašsaprotama pārstāvniecības apziņa mājotu vairākumā no mums – varbūt tad vairs nebūtu jācīnās ar dramatisko kolektīvās pašapziņas trūkumu? Ticamu atbildi tik ātri gan neatradīšu, toties varu dalīties priekā par personību, kurai šī reprezentācijas pienākuma izjūta nav sveša.

Pauls Ernests ir dzimis cēsnieks, skolas gaitas sācis toreizējā Cēsu Pilsētas pamatskolā (tagad Cēsu Pilsētas vidusskola), taču vēlāk ģimene pārcēlusies uz Veselavas pagastu. Toreiz savos astoņos gados puisis to ļoti pārdzīvojis, jo Cēsīs palikuši draugi un intereses, kā arī biedējušas straujās pārmaiņas no pilsētas ielām uz māju burtiski meža vidū. Ar laiku gan viss pieņemts un pat iemīlēts tā, ka no šodienas skatpunkta Paulam šķiet: “Manas dzīves nozīmīgākā daļa tomēr pagājusi Veselavā. Mana personība, kāda tā šobrīd ir, veidojusies tieši tur.”

Kaut nu jau gandrīz gadu jaunietis atgriezies Cēsīs, tomēr nav pametis deju kolektīvu “Vese­lava”, ar kuru patlaban piedalās arī simtgades Deju svētkos.

Paulam tikko aiz muguras 12.klases izlaidums Priekuļu vidusskolā. Pēc astoņiem šajā izglītības iestādē pavadītajiem gadiem puisis atzīst – vēl nav atbrīvojies no savādām izjūtām par to, ka septembrī vairs tur neatgriezīsies. Lai gan sākotnēji jaunietis par nākotnes plāniem izsakās ļoti atturīgi, tomēr sarunas gaitā atzīst, ka jau ilgstoši izjūt vilkmi izzināt diplomātijas sfēru, studēt starptautiskās attiecības. Par to arī netieši liecina “Druvas” arhīvi. Savulaik laikrakstā rakstīts, kā skolas gados viņa interesi saistījusi vēsture, politika un ģeopolitika, kā arī ģeogrāfijas olimpiādēs gūtas godalgotas vietas. Savukārt Ēnu dienās Pauls devies gan pie toreizējā Valsts prezidenta Andra Bērziņa, gan uz Helsinkiem pie Latvijas vēstnieka Somijā. To, vai ārlietu jomā nepieciešamās zināšanas un prasmes apgūt Latvijā vai ārvalstīs, Pauls vēl skaidri nezina. “Nekas nav pret Latvijas izglītības sistēmu un šeit piedāvāto, tomēr man šķiet svarīgi smelties citu, nepazīstamu pieredzi un tad ar to šeit atgriezties. Mums kā nelielas nācijas pārstāvjiem vajag mācīties globālāku skatījumu,” teic jauneklis, atklājot, ka lūko iespējas Skandināvijas valstīs, bet lēmums gan vēl nav pieņemts.

Cēsu pilī Pauls nonācis vasarā pēc 9.klases, tēva iedvesmots un pamudināts. Sākumā pieteicies kā brīvprātīgais un palīdzējis dažādos tehniskos darbos. Tas “kaulus nelauzis”, patīkama vide un arī kolektīvs ļoti labvēlīgs. Drīz puisis ticis ievērots, nākamajai vasarai viņam jau piedāvāts darbs ar cilvēkiem– muzeja apmeklētājiem palīdzēt pielaikot 15. un 16.gadsimta bruņojumu, ierādīt dažādas viduslaikos iecienītās spēles un ēverģēlības.

Nu jau trešo vasaru Paula Ernesta darba forma ir viduslaiku ietērps, pie kura pierasts, tas atzīts par ērtu, tikai saulainākā laikā mēdzot būt pārāk karsti. “Pašā sākumā gan bija tā īpatnēji,” atceras jaunietis, pieminot pirmās dienas ar garajām zeķēm līdz augšstilbiem.

Uz jautājumu par ieguvumiem šajā darbā, puisis atzīst, ka atšķirīgā komunikācija un sa­skars­me ar cilvēkiem no dažādām pasaules malām ir kā nebeidzamas mācības. “Tā šim darbam ir milzīga pievienotā vērtība. Man patīk teikt, ka es šeit katru dienu mācos. Nemanot paņemu kaut ko no katra sastaptā cilvēka, ne tikai no kolēģiem, bet arī tūristiem,” pārdomās dalās Pauls, atzīstot, ka izjūt nepieciešamību un pienākumu ieguldīt spēkus, lai arī ārvals­tu tūristiem radītu labu iespaidu par Cēsīm. “Ne tikai par sevi vai par to, ko šeit daru, bet par to, kur viņi atbraukuši.”

Pauls gan teic, ka, visticamāk, šī ir pēdējā vasara šajā darbā, jo, lai kā tas patiktu, vispusīgai attīstībai jāmeklē arī citas pieredzes iespējas.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Topošajiem mūziķiem iespēja apgūt jaunas un papildināt esošās prasmes

05:12
25.04.2024
7

“Šīs meistarklases ir daļa no pasākumu sērijas, ko veicam kā metodiskais centrs. Šajā reizē tā bija jauno dziedātāju vokālās un skatuves prasmju attīstīšana un koncertmeistaru profesionālā pilnveide,” tā par 15.aprīlī aizvadīto notikumu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolā pastāsta iestādes metodiķe Ija Groza. “Šajā reizē mēģinājām jaunu formātu – vienā telpā, vienā vietā norisinājās gan vokālo […]

Kultūras apmaiņa un ielu māksla. Jaunieši mācās sadarbību un toleranci

10:26
23.04.2024
40

12 jaunieši no Nīderlandes un tikpat Cēsu novada pārstāvju pagājušajā nedēļā darbojās Cēsīs. Viņi tikās projektā “Ielu mākslas spēks 2.0”, kura mērķis ir veicināt izpratni par līdzdalību, sadarbību, toleranci. Kopējā darbā tapa arī kas jauns – ar ielu mākslai raksturīgajiem paņēmieniem apgleznota telpa Jauniešu mājā. “Sākotnējais plāns projektā bija piešķirt jaunas krāsas Jauniešu mājas iekšpagalmam, […]

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
68

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
56

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
71

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
87

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Tautas balss

Ģimnāzijas remonts ievelkas

09:23
23.04.2024
27
Druva raksta:

“Ļoti ievilcies Cēsu Valsts ģimnāzijas ēkas remonts. Esmu pensionēta skolotāja, mani interesē, vai jaunajā mācību gadā ģimnāzisti varēs atgriezties savā skolā vai mācības būs jāturpina pielāgotajās telpās Raunas ielā. Saprotu, ka tur nav slikti, taču ģimnāzijas tēla veidošanai gan tas par labu nenāk,” pārdomās dalījās seniore.

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
37
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
20
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
37
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
36
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Sludinājumi