Raksti

Jaunieši

Cēsnieks Honkongā iegūst sudraba medaļu

Sudraba medaļa nopelnīta. Andrejs Ķīlis pēc apbalvošanas ceremonijas lepojas ar sevi un Latviju.

Gandrīz nedēļas garumā Honkongā norisinājās 16.Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde “iGeo 2019”, kurā cēsnieks Andrejs Ķīlis izcīnīja sudraba medaļu. Pāris dienas veiksmīgi aklimatizējies no vairāk nekā 34 grādu karstuma un mitra gaisa, priecīgs pēc divu nedēļu prombūtnes atgriezties mājās.

Ceļš uz pasauli

Andrejs Ķīlis mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā un jauno mācību gadu uzsāks 12.klasē. Brīvajā laikā pašmācības ceļā apgūst ģitārspēli, dzied Cēsu Valsts ģimnāzijas skolas korī un ansamblī. Par to, kā aizsācies jaunā ģeogrāfa ceļš uz panākumiem, Andrejs stāsta: “Jau pamatskolas laikā interesēja pasaulē notiekošie procesi un piedalījos novada un reģionālajās olimpiādēs, jo diemžēl 7. un 8.klašu skolēniem ģeogrāfijas olimpiādes netiek rīkotas valsts līmenī. Līdz ar to reģionālā olimpiāde ir tāds nevalstisks, entuziastu organizēts pasākums, kur piedalās skolēni.” Iestājoties Cēsu Valsts ģimnāzijas 10.klasē, Andrejs saticis cilvēkus, ar kuriem kopā devies uz Jauno ģeogrāfu skolu Valmierā un Rīgā. “Un tā reizi mēnesī sestdienās braucu testos pārbaudīt savas zināšanas ģeogrāfijā. Tika pelnīti punkti un apbalvoti erudītākie,” pastāsta jaunietis.

Tālākais ceļš veda tikai augšup: “Pašam bija pārsteigums, ka, mācoties 10. klasē, ģeogrāfijas valsts olimpiādē ieguvu sudraba medaļu. Tā es kvalificējos Starp­tautiskās ģeogrāfijas olimpiādes atlasei, bet diemžēl uz pašu olimpiādi netiku – mazliet pietrūka. Jāpiemin, ka uz atlasi tiek tie, kuri ir ieguvuši sudraba un zelta medaļas ģeogrāfijas valsts olimpi­ādē. Bet tas nelika man skumt, jo mani uzaicināja piedalīties ģeogrāfijas Baltijas olimpiādē, kur varēju pārliecināties par savām zināšanām un gūt starptautisku pieredzi.”

Andrejs atzīst: “Es sekoju līdzi pasaules notikumiem un ziņām par aktuālajām problēmām, un tas ļoti palīdz ģeogrāfijas olimpi­ādēs. Līdz ar to mani rezultāti ir, manuprāt, ļoti labi.”

Izvirzījis sev nopietnus tālākos mērķus, Andrejs atklāj: “Šogad jau uz olimpiādēm gāju ar citiem nolūkiem. Mērķis bija tikt uz Ķīnu, un atzīšos – iespēja tikt bija ļoti reāla. Ģeogrāfijas valsts olim­piādē es ieguvu zelta medaļu un pēc tam atlases uzdevumos veiksmīgi kvalificējos 16. Starp­tautiskajai ģeogrāfijas olimpiādei. Maijā, kad skaidri bija zināmi visi četri dalībnieki no Latvijas, notika sagatavošanās posms. Mums sūtīja uzdevumus, un tie bija jāizpilda.” Andrejs papildina sacīto, ka Latvijā ir ļoti laba sistēma, lai sagatavotos Starptautiskajai olimpiādei, jo gan valsts, gan Baltijas ģeogrāfijas olimpiādes ir ļoti līdzīgas pasaules olimpiādei.

Andrejs izturēja atlasi un ar nelielu satraukumu devās uz Honkongu, lai pārstāvētu Latviju un sevi 16.Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē. Kā pats atzīst: “Braucu ar cerību iegūt jebkādu medaļu un ar savu rezultātu esmu ļoti apmierināts!”.

Honkonga paliks atmiņā

Par olimpiādes norisi un uzdevumiem Andrejs stāsta: “Vienu dienu trīs stundas bija teorijas uzdevumi, kas sadalīti sešās tēmās. Piemēram, šogad viena no tēmām bija okeāna straumes, kur bija jāanalizē okeāna temperatūras šķērsgriezumā, kāpēc tās atšķiras. Citā dienā bija praktiskie darbi, kuros ir jākartē vienā pilsētā ēku pirmā stāva izmantošana. Individuāli gājām pa pilsētu, atzīmējām kartē nepieciešamo informāciju. Dienas otrajā pusē bija divi lauku darba uzdevumi, bija jāiet pa pilsētas promenādi un jāapraksta krastu aizsardzības veidi, to priekšrocības. Un vēl bija jāpēta pilsētas sabiedriskais transports, jāatrod visi maršruti un pēc tam jāizrēķina to kapacitāte. Vēl vajadzēja izdomāt, kā attīstīt hektāru lielu teritoriju pilsētā. Jāpiemin, ka tas viss, protams, notika angļu valodā. Tiem, kam angļu valoda nav dzimtā, uzdevumu izpildei bija dots nedaudz vairāk laika, kā arī bija atļauts izmantot vārdnīcu.”

Atbildot uz jautājumu, vai bija viegli sadzīvot un konkurēt ar pārējiem erudītajiem jauniešiem no Latvijas, Andrejs atzīst: “Kon­kurenci starp latviešiem neizjutu, visi bijām draudzīgi, viens otru uzmundrinājām, atbalstījām, devām padomus.”

Par to, kā noritējis satraucošais rezultātu paziņošanas brīdis, jaunietis atminas: “Rezultāti nav zināmi līdz pašam apbalvošanas brīdim. Kad nosauca visus bronzas medaļas ieguvējus, prātoju – vai ir daudz labāk, nekā biju gaidījis, vai arī ļoti slikti? Pildot olimpiādes uzdevumus, ir ļoti grūti saprast, kāds zināšanu līmenis ir konkurentiem. Kad nosauca manu vārdu un uzvārdu, biju ļoti priecīgs un par to uzreiz devu ziņu gan vecākiem, gan klasesbiedriem.”

Olimpiādē piedalījās jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem, un Latvija komandu kopvērtējumā ieguva 6.vietu . Starptautis­kajā ģeogrāfijas olimpiādē viens un tas pats dalībnieks var piedalīties tikai divas reizes. Šogad Pasaules ģeogrāfijas olimpiādē piedalījās 166 dalībnieki, kuri pārstāvēja 43 valstis. Olimpiādes norisi nedaudz ietekmēja taifūns, kura dēļ nācās pārcelt lauku darbu uzdevumus par dienu vēlāk, un demonstrācijas Honkongā olimpiādes noslēguma dienā.

Par spilgtākajām atmiņām un notikumiem no Honkongas An­drejs smejoties stāsta: “Mūs aizveda ekskursijā uz pamestu un neapdzīvotu ciematu, kas agrāk bijis lauksaimniecības ciemats. Te nebija infrastruktūras, tuvumā ceļu nebija, bet, līdzko 70.gados angļi līdz ciematam uzbūvēja ceļu, visi no ciemata aizbrauca, un tagad tas ir pamests. Tas bija interesanti! Neko tādu no Hon­kon­gas nebiju gaidījis!”

Nākotne un ģeogrāfija

Par mērķi piedalīties 17.Starp­tautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Andrejs domā: “Jāskatās, kādi būs konkurenti, bet noteikti vēlos sevi pierādīt vēlreiz.” Jaunietis ir ļoti motivēts un vēlas pierādīt savas zināšanas un kaut ko sasniegt: “Labākā motivācija ir darīt to, kas tevi interesē. Esmu pašmotivēts cilvēks. Sev novēlu nākamajai Starptautiskajai ģeogrāfijas olimpiādei sākt gatavoties laikus.”

Andrejs atzīst, ka iegūtās zināšanas ģeogrāfijā sniedz priekšstatu un izpratni par pasauli, to, kas notiek apkārt, bet par to, vai tas tieši būs noderīgi nākotnē, viņš atteic: “Nezinu, bet tas šobrīd ir interesants hobijs.”

Andrejs mācīsies vidusskolas pēdējā klasē un, atbildot uz jautājumu par augstākās izglītības iegūšanu ģeogrāfijas nozarē, atzīst: “Perspektīvākā nozare, kas saistīta ar ģeogrāfiju, ir ģeoloģija. Tā ir zinātne, kur šobrīd notiek pētījumi. Tā kā citas ģeogrāfijas nozares man patīk labāk, patlaban nedomāju studēt ģeogrāfiju.”

Arita Lejiņa

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *