Sestdiena, 20. aprīlis
Vārda dienas: Mirta, Ziedīte, Meija

Cēsnieks Honkongā iegūst sudraba medaļu

Druva
23:00
23.08.2019
2
Geografijas Olimpiade 1 1

Gandrīz nedēļas garumā Honkongā norisinājās 16.Starptautiskā ģeogrāfijas olimpiāde “iGeo 2019”, kurā cēsnieks Andrejs Ķīlis izcīnīja sudraba medaļu. Pāris dienas veiksmīgi aklimatizējies no vairāk nekā 34 grādu karstuma un mitra gaisa, priecīgs pēc divu nedēļu prombūtnes atgriezties mājās.

Ceļš uz pasauli

Andrejs Ķīlis mācās Cēsu Valsts ģimnāzijā un jauno mācību gadu uzsāks 12.klasē. Brīvajā laikā pašmācības ceļā apgūst ģitārspēli, dzied Cēsu Valsts ģimnāzijas skolas korī un ansamblī. Par to, kā aizsācies jaunā ģeogrāfa ceļš uz panākumiem, Andrejs stāsta: “Jau pamatskolas laikā interesēja pasaulē notiekošie procesi un piedalījos novada un reģionālajās olimpiādēs, jo diemžēl 7. un 8.klašu skolēniem ģeogrāfijas olimpiādes netiek rīkotas valsts līmenī. Līdz ar to reģionālā olimpiāde ir tāds nevalstisks, entuziastu organizēts pasākums, kur piedalās skolēni.” Iestājoties Cēsu Valsts ģimnāzijas 10.klasē, Andrejs saticis cilvēkus, ar kuriem kopā devies uz Jauno ģeogrāfu skolu Valmierā un Rīgā. “Un tā reizi mēnesī sestdienās braucu testos pārbaudīt savas zināšanas ģeogrāfijā. Tika pelnīti punkti un apbalvoti erudītākie,” pastāsta jaunietis.

Tālākais ceļš veda tikai augšup: “Pašam bija pārsteigums, ka, mācoties 10. klasē, ģeogrāfijas valsts olimpiādē ieguvu sudraba medaļu. Tā es kvalificējos Starp­tautiskās ģeogrāfijas olimpiādes atlasei, bet diemžēl uz pašu olimpiādi netiku – mazliet pietrūka. Jāpiemin, ka uz atlasi tiek tie, kuri ir ieguvuši sudraba un zelta medaļas ģeogrāfijas valsts olimpi­ādē. Bet tas nelika man skumt, jo mani uzaicināja piedalīties ģeogrāfijas Baltijas olimpiādē, kur varēju pārliecināties par savām zināšanām un gūt starptautisku pieredzi.”

Andrejs atzīst: “Es sekoju līdzi pasaules notikumiem un ziņām par aktuālajām problēmām, un tas ļoti palīdz ģeogrāfijas olimpi­ādēs. Līdz ar to mani rezultāti ir, manuprāt, ļoti labi.”

Izvirzījis sev nopietnus tālākos mērķus, Andrejs atklāj: “Šogad jau uz olimpiādēm gāju ar citiem nolūkiem. Mērķis bija tikt uz Ķīnu, un atzīšos – iespēja tikt bija ļoti reāla. Ģeogrāfijas valsts olim­piādē es ieguvu zelta medaļu un pēc tam atlases uzdevumos veiksmīgi kvalificējos 16. Starp­tautiskajai ģeogrāfijas olimpiādei. Maijā, kad skaidri bija zināmi visi četri dalībnieki no Latvijas, notika sagatavošanās posms. Mums sūtīja uzdevumus, un tie bija jāizpilda.” Andrejs papildina sacīto, ka Latvijā ir ļoti laba sistēma, lai sagatavotos Starptautiskajai olimpiādei, jo gan valsts, gan Baltijas ģeogrāfijas olimpiādes ir ļoti līdzīgas pasaules olimpiādei.

Andrejs izturēja atlasi un ar nelielu satraukumu devās uz Honkongu, lai pārstāvētu Latviju un sevi 16.Starptautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē. Kā pats atzīst: “Braucu ar cerību iegūt jebkādu medaļu un ar savu rezultātu esmu ļoti apmierināts!”.

Honkonga paliks atmiņā

Par olimpiādes norisi un uzdevumiem Andrejs stāsta: “Vienu dienu trīs stundas bija teorijas uzdevumi, kas sadalīti sešās tēmās. Piemēram, šogad viena no tēmām bija okeāna straumes, kur bija jāanalizē okeāna temperatūras šķērsgriezumā, kāpēc tās atšķiras. Citā dienā bija praktiskie darbi, kuros ir jākartē vienā pilsētā ēku pirmā stāva izmantošana. Individuāli gājām pa pilsētu, atzīmējām kartē nepieciešamo informāciju. Dienas otrajā pusē bija divi lauku darba uzdevumi, bija jāiet pa pilsētas promenādi un jāapraksta krastu aizsardzības veidi, to priekšrocības. Un vēl bija jāpēta pilsētas sabiedriskais transports, jāatrod visi maršruti un pēc tam jāizrēķina to kapacitāte. Vēl vajadzēja izdomāt, kā attīstīt hektāru lielu teritoriju pilsētā. Jāpiemin, ka tas viss, protams, notika angļu valodā. Tiem, kam angļu valoda nav dzimtā, uzdevumu izpildei bija dots nedaudz vairāk laika, kā arī bija atļauts izmantot vārdnīcu.”

Atbildot uz jautājumu, vai bija viegli sadzīvot un konkurēt ar pārējiem erudītajiem jauniešiem no Latvijas, Andrejs atzīst: “Kon­kurenci starp latviešiem neizjutu, visi bijām draudzīgi, viens otru uzmundrinājām, atbalstījām, devām padomus.”

Par to, kā noritējis satraucošais rezultātu paziņošanas brīdis, jaunietis atminas: “Rezultāti nav zināmi līdz pašam apbalvošanas brīdim. Kad nosauca visus bronzas medaļas ieguvējus, prātoju – vai ir daudz labāk, nekā biju gaidījis, vai arī ļoti slikti? Pildot olimpiādes uzdevumus, ir ļoti grūti saprast, kāds zināšanu līmenis ir konkurentiem. Kad nosauca manu vārdu un uzvārdu, biju ļoti priecīgs un par to uzreiz devu ziņu gan vecākiem, gan klasesbiedriem.”

Olimpiādē piedalījās jaunieši vecumā no 16 līdz 19 gadiem, un Latvija komandu kopvērtējumā ieguva 6.vietu . Starptautis­kajā ģeogrāfijas olimpiādē viens un tas pats dalībnieks var piedalīties tikai divas reizes. Šogad Pasaules ģeogrāfijas olimpiādē piedalījās 166 dalībnieki, kuri pārstāvēja 43 valstis. Olimpiādes norisi nedaudz ietekmēja taifūns, kura dēļ nācās pārcelt lauku darbu uzdevumus par dienu vēlāk, un demonstrācijas Honkongā olimpiādes noslēguma dienā.

Par spilgtākajām atmiņām un notikumiem no Honkongas An­drejs smejoties stāsta: “Mūs aizveda ekskursijā uz pamestu un neapdzīvotu ciematu, kas agrāk bijis lauksaimniecības ciemats. Te nebija infrastruktūras, tuvumā ceļu nebija, bet, līdzko 70.gados angļi līdz ciematam uzbūvēja ceļu, visi no ciemata aizbrauca, un tagad tas ir pamests. Tas bija interesanti! Neko tādu no Hon­kon­gas nebiju gaidījis!”

Nākotne un ģeogrāfija

Par mērķi piedalīties 17.Starp­tautiskajā ģeogrāfijas olimpiādē Andrejs domā: “Jāskatās, kādi būs konkurenti, bet noteikti vēlos sevi pierādīt vēlreiz.” Jaunietis ir ļoti motivēts un vēlas pierādīt savas zināšanas un kaut ko sasniegt: “Labākā motivācija ir darīt to, kas tevi interesē. Esmu pašmotivēts cilvēks. Sev novēlu nākamajai Starptautiskajai ģeogrāfijas olimpiādei sākt gatavoties laikus.”

Andrejs atzīst, ka iegūtās zināšanas ģeogrāfijā sniedz priekšstatu un izpratni par pasauli, to, kas notiek apkārt, bet par to, vai tas tieši būs noderīgi nākotnē, viņš atteic: “Nezinu, bet tas šobrīd ir interesants hobijs.”

Andrejs mācīsies vidusskolas pēdējā klasē un, atbildot uz jautājumu par augstākās izglītības iegūšanu ģeogrāfijas nozarē, atzīst: “Perspektīvākā nozare, kas saistīta ar ģeogrāfiju, ir ģeoloģija. Tā ir zinātne, kur šobrīd notiek pētījumi. Tā kā citas ģeogrāfijas nozares man patīk labāk, patlaban nedomāju studēt ģeogrāfiju.”

Arita Lejiņa

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
43

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
48

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
62

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
76

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
102
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
30
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
27
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi