Raksti

Jaunieši

Ar briedi apģērbā un izjūtās

Foto: Marta Martinsone - Kaša

Kopš 2013. gada Ieva Moroza pazīstama kā apģērbu zīmola “Deered” dizainere. Apģērbu pievienotā vērtība ir Ievas
roku darbs – šūšana un apgleznošana. Viņa saka: “Esmu izveidojusi apģērbu zīmolu “Deered”, kurš apvieno meža īpašo spēku un briežus.”

– Kāpēc “Deered”? Ko tas nozīmē?

-Angļu valodā “deer” ir briedis, kas locījumā “deered” nozīmē “brie­žots”. Tātad, nēsājot zīmola apģērbu, nēsātājs kļuvis briežots, tas ietver īpašību kopumu vai dzīves stilu, kas kopīgs visiem šī zīmola nēsātājiem, taču viss vairāk ir sajūtu līmenī. Brieži ir īpaši dzīvnieki – to pārliecību, vienkāršību un skaistumu arī atspoguļo “Deered” apģērbs. Zīmola galvenās pazīmes ir latviešu tautas raksti, papardes un, protams, brieži. Šī kombinācija ir kā milzīgs aizsargājošs spēks, apģērbs kalpo arī kā talismans īpašos, svarīgos dzīves notikumos.

-Vai šobrīd cilvēkiem, kuri vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību, ir vienādas iespējas, piemēram, ja salīdzinām pilsētu, mazpilsētu un lauku apvidu?

-Protams, to nevar salīdzināt. To apgalvoju, balstoties uz savu pieredzi un paziņu uzņēmējdarbības pieredzi gan Rīgā, gan Cēsīs, kas būtu saucama par mazpilsētu. Sava nozīme ir arī nozarei jeb sfērai, ko pārstāv uzņēmums, es varu runāt par savu nozari – apģērbu darināšanu. Un, jā, uzņēmējdarbībai mazpilsētā ir vairāk ierobežojumu, nav tās iespējas, kas būtu, piemēram, galvaspilsētā. Bet tas nenozīmē, ka mazpilsētā uzņēmējdarbība nav iespējama. Tā ir tikai sarežģītāka. Ārpus Rīgas jā­spēj pārvarēt dažādas grūtības, kas bieži atsaucas ienākumos.

Zinu vairākus uzņēmējus, kas darbojas mazpilsētās blakus dzīvesvietai tikai tāpēc, ka tā ir viņu sirdslieta. Peļņa ir minimāla, tas tāpēc, ka iedzīvotāju un līdz ar to arī klientu skaits ir minimāls. Arī manu klientu lielākā daļa ir no galvaspilsētas, cilvēki, kas iegādājas apģērbu internetā. Lai atvērtu veikalu Cēsīs, nepieciešams liels finansiāls pamats un papildu nodrošinājums uzņēmējdarbībai, jo nopelnīt šajā tirgotavā nebūtu iespējams. Savu produkciju esmu piedāvājusi veikalos mazpilsētās, pat piemērojot tai draudzīgas cenas, taču diemžēl cilvēkiem nav pietiekamas pirktspējas. Turpretī galvaspilsētā produkciju pērk nepārtraukti. Šo problēmu attiecinu konkrēti uz apģērbu ražošanu.

Bet, lai nebūtu tik pesimistiska noskaņa, es uzsvērtu, ka, darbojoties mazā pilsētā, ir arī plusi, kas nebūtu galvaspilsētā.

-Kas tad ir Cēsu kā mazpilsētas priekšrocība?

-Kā galvenais ir apkārtējā vide, kas noteikta domāšanas veida cilvēkiem ir vienīgā un īstā, kur pastāvīgi uzturēties. Varētu šķist, ka vide nav tik tieši saistīta ar manu uzņēmējdarbību, bet ir, turklāt tieši, jo mana uzņēmējdarbība esmu es pati, es radu, balstoties uz savām sajūtām, domām. Vide ietekmē ļoti daudz sajūtu, emociju un arī visu apkārt notiekošo. Nav noslēpums, ka cilvēki pēc miera bieži bēg no Rīgas uz mazpilsētām. Jā, te ir miers, klusums, ja vajag, var atrast arī darba ritmu un drūzmu, bet ļoti viegli var atrast savu stūrīti un brīvi elpot. Tuvu ir daba, kas man ir ļoti svarīgi. Varētu teikt, ka plusu vairāk ir sajūtu līmenī, kas dod dzīves kvalitāti un prieku, bet mīnusu vairāk loģistikā un tehniskajā jomā produkta ražošanā un pārdošanā.

-Kā šķiet, vai nodokļu politika ir uzņēmējam draudzīga?

-Šis ir ļoti sarežģīts jautājums. Negribētu skatīties tikai no savas uzņēmējdarbības puses, bet arī no kopējām sabiedrības interesēm, kurai ir nepieciešami ieņēmumi, lai tā saņemtu valsts pakalpojumus, lai valsts pastāvētu un pilnveidotos. Protams, ikviens mazais uzņēmējs, kas pelna sev naudu un gādā pats sev klientus, gribētu visus ienākumus paturēt sev, bet es maksāju nodokļus un iesniedzu pārskatus. Domāju, mūsdienās uzņēmējiem ir draudzīga vide un valsts apzinās, cik svarīgi ir visi vietējie uzņēmēji, tāpēc arī izveidotas dažādas atbalsta programmas un pasākumi, kurus var izmantot. Taču, lai gan lielu sūdzību par nodokļiem nav, manuprāt, dažas nepilnības tomēr būtu jārisina.

-Kā raugāties uz kļūdām? Vai pašai tādas bijušas?

-Savu uzņēmējdarbību vadu nevis pēc grāmatas, bet sajūtām, tāpēc neiespringstu par lēmumiem un notikumiem, bet dzīvoju līdzi savam zīmolam. Man īsti nav, ko minēt pie lielajām kļūdām.

-Uzņēmējs, mūsu novadnieks Gundars Skudriņš reiz teica, ka uzņēmēju definē viņa konkurenti. Vai tam piekrītat? Vai jūsu jomā konkurenti ir?

-Savā bakalaura darbā izstrādāju plānu turpmākajai uzņēmējdarbībai, kurā daudz aplūkoju nozares konkurentus. Konkurence ir nepieciešama, un konkurētspējas pamatā ir uzņēmuma atšķirīgās prasmes, to dotā pievienotā vērtība, jo ar to šis uzņēmums ir labāks par citiem. Piemēram, vietējo apģērbu zīmolu ir daudz, lielai daļai ir savs īpašais “rokraksts”, kas, manuprāt, ir vissvarīgākais. Jā, manā jomā ir liela konkurence, jo Latvijā ir ļoti radoši jaunieši.

-Pieci gadi uzņēmējdarbībā, ko tie jūsu attieksmē, domāšanā mainījuši?

-Ļoti grūti formulēt īsi, ko tieši uzņēmējdarbība mainījusi, jo līdz­tekus esmu studējusi un no­dar­bojusies ar daudz dažādām izglītošanās iespējām. Tāpēc viss šķiet kā viens kopums, kur augst­skola un studijas bija liels devums manai uzņēmējdarbībai. Bet kopumā uzņēmējdarbība ir devusi spēju nepārtraukti radoši domāt, darīt un pozitīvi piepildīt sevi.

-Kam dodat priekšroku – smalkam aprēķinam vai veiksmei un ticībai?

-Ne vienam, ne otram. Dodu priekšroku darbam un mīlestībai pret to. Es uzņēmējdarbībā paļaujos uz savu darbu.

-Cik liela loma ir disciplinētam prātam?
-Grūti spriest par disciplinētu prātu, bet uzreiz prātā nāk – radošums un radošā domāšana, kas, manuprāt, ir ļoti svarīgi mūsdienās. Sociālantropologs Viesturs Celmiņš īsi definē radošuma un pievienotās vērtības kopējo nozīmīgumu uzņēmējdarbības kontekstā un apgalvo, ka uzņēmumi, kas nespēs vai negribēs pāriet no klasiskās tehnoloģiskās rūpniecības uz procesiem, kas rada augstu pievienoto vērtību, diemžēl sāks stagnēt. Radošumam mūsdienu biznesa izaugsmē ir izšķiroša nozīme, tas ir process, kas rada augstu pievienoto vērtību, kas arī ir svarīga mūsdienu tirgū.

-Kā apzināt reālās vajadzības un atrast stabilu, ne visai ātri gaistošu tendenci uzņēmējdarbībā?

-Atbildi uz šo jautājumu rodu savā uzņēmējdarbības sākumā. Tā sākās intuitīvi, neplānoti, vadoties tikai no sajūtām un patikas pret darbu, ko daru. Domāju, nav nepieciešams mākslīgi meklēt negaistošu tendenci un biznesa ideju ar vēlmi nopelnīt, bet svarīgāk ir ieklausīties sevī un apkārtējā vidē. Saprast lietas, ko vēlies darīt un radīt ar prieku. Tas būtu primārais. Un tad, kad ir sākts šāds prieka pilns darbs vai radīts produkts, tad to var pielāgot pārdošanai, pircēju vajadzībām, biznesa videi.

-Ko jums mūsdienās grūti pieņemt?

-Man ir grūti daudz ko pieņemt (smejas). Bet tas manu rakstura iezīmju dēļ. Ļoti mācos būt elastīga un pieņemt visu. Vienkārši pieņemt, lai nebūtu pārdzīvojumu un stresa. Šķiet, uzņēmējam jābūt ļoti elastīgam, jāpiemērojas dažādām situācijām un jāpieņem arī dažādi apstākļi. Mana uzņēmējdarbība ir labs palīgs un treniņš būt elastīgai un pieņemt grūtības.

-Katram ir labvēļi un skauģi. Ko varat mācīties no skauģiem?

– Savai uzņēmējdarbībai neesmu izjutusi tādu konkrētu skaudību. Bet zinu, ka skaudībai jāiet pretī ar laipnību, prieku un pārliecību par sevi.

-Ko uzskatāt par labi pavadītu laiku?

-Mans labi pavadīts laiks var būt jebkas, galvenais, lai tas sniedz pozitīvas sajūtas. Es labi pavadu laiku, arī darot savu darbu, tas mani pozitīvi uzlādē un iedvesmo. Tāpat arī labi pavadīts laiks var būt aktīva atpūta vai arī vienkārši izgulēšanās, kas nepieciešama, lai atpūstos un uzlādētos citiem darbiem.

-Kas jums tagad padomā? Ir kāds cietais rieksts, kas jāpārkož?

-Jā, es tikko esmu pabeigusi augstskolu, studējot šķita, ka bizness iet ar nepilnu jaudu, lai atliktu spēka mācībām. Un šajā brīdī, kad mācības beigušās, būtu jānodarbojas ar uzņēmējdarbību pilnā sparā, taču tas nav tik vienkārši – palielināt pārdošanas apjomu. Iespējams, mans cietais rieksts ir kaut kas jauns, kas ir jau padomā, gan nemainot zīmolu, ideju un darbu ar audumu, taču cita gala produkta veidolā. Tas prasa atkal daudzu jaunu tehnisku problēmu risināšanu, tāpēc nenotiek ātri.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *