Piektdiena, 19. aprīlis
Vārda dienas: Vēsma, Fanija

Aizraušanās dod pievienoto vērtību darbam

Druva
09:47
17.03.2020
6
56915068 2628954173812700 7880901307509243904 O 2

Agija Vintere, 22 gadus jauna cēsniece, aizraujas ar bērniem paredzētu attīstošuspēļu izgatavošanu.

Aizraušanās saistīta ar Agijas profesijas izvēli, proti, viņa studē Latvijas Universitātes Cēsu filiālē, lai kļūtu par diplomētu pirmsskolas un sākumskolas pedagogu, turklāt studijas apvieno ar darbu izraudzītajā specialitātē.

Par to, kā aizsāka attīstošo spēļu izgatavošana bērniem, Agija atklāj: “Mācoties 7. klasē, skaidri zināju, ka nākotni vēlos saistīt ar bērniem, patika sadarboties, rotaļāties ar mazuļiem un pašai izgatavot attīstošās spēles. Pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Latvijas Universitātē. Augstskola deva un dod arvien jaunas zināšanas par bērnu attīstību, vecumposma īpatnībām un to, kas kurā vecumā bērnam interesē un būtu jāapgūst. Sāku lasīt arī papildu literatūru. Un tā studiju ietvaros izgatavoju pirmo aktivitāšu paklājiņu bērniem, tajā bija desmit lauciņi, kas veicināja krāsu apguvi un matemātisko zināšanu izpratni – izklaidējošā veidā bērnam iemācīt jaunas prasmes. Paklājiņš bija paredzēts jaunākā vecuma bērniem, bet veidots tā, lai to varētu izmantot arī tad, kad bērns paaugsies, jo katrā kvadrātiņā, kad to atvēra, bija redzams kāds didaktikas uzdevums. Spēļu paklājiņa izgatavošana man prasīja aptuveni nedēļu. Man ļoti iepatikās šādi izpausties, un sāku meklēt gan idejas, kādas apgūstamās prasmes būtu iekļaujamas šādā rotaļlietā, gan domāt, kā labāk praktiski tādas darināt.”

Agija atzīst, ka pēc pirmā nopietnā studiju darba, domājot ko jaunu un izgatavojot attīstošās spēles, pagājuši jau trīs gadi. Viņa droši apgalvo, ka nu šī nodarbe kļuvusi par aizraušanos. “Tiesa, aizvien vairāk ir, ko darīt gan darbā, gan studijās, tāpēc hobijam laika ir mazāk. Tomēr mans mērķis, pabeidzot Uni­versitāti, ir vairāk gatavot attīstošās spēles. Kas to zina, varbūt izveidosies pašai savs mazais biznesiņš,” stāsta jauniete un piebilst, ka tomēr, darinot attīstošas spēles, viņas galvenais mērķis ir atrast veidu, kā bērniem dot vēl vairāk zināšanu. Izgatavotās lietas Agija dāvina, protams, pagaidām tikai tuvinieku bērniem, taču izmanto tās arī ikdienas darba vajadzībām, lai saprotamā veidā izglītotu bērnudārzniekus.

Jauniete dalās, kā gatavojusi aktivitāšu paklājiņu, ko uzdāvinājusi māsīcas meitai: “Paklājiņš ir šūts. Krāsas saviem darbiem izvēlos košas, lai tās piesaistītu bērnu uzmanību. Vienā kvadrātiņā izšuju bērna vārda pirmo burtu, otrajā – izvietoju platas filca strēmeles, lai bērns varētu iemācīties vērt. Izveidoju arī kvadrātu ar puzli, kurā, piemēram, auglim jāatrod otra puse un abas jāsaliek kopā. Ir kvadrātiņš ar ģeometriskām figūrām, bērnam jāatrod katrai sava vieta. Ja spēlē ir aplis, tad bērnam jāatrod tāda pati figūra, tikai biezāka. Vēl kādā kvadrātiņā izveidoju krāsu virtenes, kur bērns ver atbilstošās krāsas koka pērlītes uz aukliņas, vēlāk mazulis var mācīties tās skaitīt.”

Iedvesmu attīstošajām rotaļlietām Agija gūst, vērojot bērnu darbošanos: “Māsīcai ir mazi bērni, skatos, kas viņiem patīk, ar ko viņi labprāt spēlējas. Daudz izpratnes gūstu, strādājot ar mazuļiem bērnudārzā. Skatos uz bērnu rotaļām un prātoju, kā labāk viņiem palīdzēt apgūt lietas, kas pieaugušajam ir pašsaprotamas un vienkāršas, kā attīstīt un veicināt bērnu domāšanu un daudz ko citu.”

Topošā pirmsskolas pedagoģe atzīst, ka attīstošo rotaļlietu gatavošana ir ļoti interesants process arī pašai, lai pilnveidotu un attīstītu sevi: “Tas ir tāds relaksācijas laiks, lai aizbēgtu no ikdienas rūpēm un raizēm. Visgrūtāk ir atrast un veltīt tam laiku. Protams, gandarījums un prieks rodas brīdī, ja redzu, ka bērnam mana izgatavotā spēle patīk un tā dod progresu bērna attīstībā.”

Agijai ir arī citas aizraušanās, kurām gan patlaban atliek mazāk laika, jo prioritāte ir profesija un ar to saistītās papildu nodarbes. Tomēr ir brīži, kad emocijas un domas virknējas dzejas rindās vai izpaužas gleznojumos. “Savu dzeju gan vēl nevienam neesmu rādījusi. Tā rodas, kad jūtu, ka sajūtas, pārdomas “jāuzliek uz papīra”, lai iekšēji justos labi. Tam gan iedvesmu dod tikai ģimene un mīlestība, kas tajā valda. Tikai no tās spēju nokļūt līdz dzejoļu rakstīšanai. Rakstot dzejoli, vārdi vienkārši saplūst kopā un izveidojas atskaņas. Bet kādam rādīt savus darbu vēl neesmu saņēmusies, jo, manuprāt, tie ir pārāk personīgi, varbūt tam vēl vajadzīgs laiks,” atklāti stāsta Agija.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

CVĢ fiziķu komanda iegūst 3.vietu valsts mērogā

05:12
19.04.2024
6

“Pats komandu olimpiādē piedalījos jau trešo reizi, bet šajā gadā veicās vislabāk. Bija ļoti interesanti, sadalījām uzdevumus starp mums pieciem,” par dalību Latvijas Fizikas komandu olimpiādē pastāsta Cēsu Valsts ģimnāzijas (CVĢ) 12.a klases skolnieks Kārlis Driba. “Šoreiz bija daudz komandu, vairāk nekā abās iepriekšējās olimpiādēs, tāpēc tas bija arī zināms izaicinājums. Bija patīkami redzēt starp […]

"Tuk, tuk, taisīsim strazdulēniem būri!”

05:18
18.04.2024
30

Straupes pamatskolas pirmsskolas trīsgadnieku grupiņas “Taurenīši” bērni mēneša tēmas ietvaros rosīgi darbojās – kopā ar mazā Vestarda tēti gatavoja putnu būrīšus lidojošajiem draugiem dārzos. Bērni ne vien vēroja, kā dēlīšu sagataves pārtop par putnu būrīti, bet drosmīgākie arī iemēģināja roku mājiņas gatavošanā. “Ar šiem bērniņiem strādāju, kad viņi tikko atnāca uz bērnudārzu. Esmu studente, un […]

Bērni lasa un vērtē grāmatas

09:59
08.04.2024
61

Gada garumā bērni un vecāki lasīja grāmatas un izvēlējās tīkamākās, piedaloties Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasīšanas veicināšanas programmā “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija 2023”. Programmas dalībnieki, kuri tajā iesaistījās Cēsu Centrālās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļā, pulcējās lasīšanas svētkos. Cēsniece Anastasija Alekse­jeva ir grāmatu mīļotāja, meitene izlasīja ne tikai savam vecumam paredzētos, bet visus programmā iekļautos darbus. […]

Lai mācītu skolēnus, mācās arī skolotāji

12:25
27.03.2024
79

Cēsu Bērzaines pamatskolā aizvien pilnveido iekļaujošās izglītības metodes Statusa maiņa no speciālās skolas uz pamatskolu, kura īsteno iekļaujošo izglītību, ir liels solis un process, kas prasa īpašu pieeju un virzību uz mērķtiecīgu attīstību. Cēsu Bērzaines pamatskolai šis ir pirmais mācību gads jaunajā statusā. Skola nemitīgi pilnveidojas, lai mācību process skolā nodrošinātu nepieciešamo katram skolēnam. “Iekļaujoša […]

Topošās mūziķes un viņu pedagoģes iepazīst Somijas pieredzi

18:03
21.03.2024
72

Astoņas Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēknes divas februāra nedēļas praktizējās un “ēnoja” Somijas kolēģus Kuopio konservatorijā, Kuopio pilsētā Somijā. “Gan audzēknēm, gan pedagoģēm bija iespēja piedalīties konservatorijas individuālajās specialitāšu stundās un lekcijās, iepazīties ar augstākās izglītības iespējām un izglītības sistēmu Somijā, kā arī kopā ar Somijas skolas audzēkņiem un pedagogiem piedalīties ar sagatavotu koncertprogrammu […]

Iepazīstināt jauniešus ar fiziku

10:25
12.03.2024
100
1

“Skolā strādāju sesto gadu, pirmos četrus Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā. Esmu arī šīs skolas absolvents,” stāstu, kā dzīves ceļš aizvedis līdz pedagoga profesijai, iesāk Mārcis Greiselis. Viņš ir 30 gadus vecs un nu jau divus gadus strādā Cēsu Valsts ģimnāzijā (CVĢ) par fizikas, astronomijas un arī inženierzinību skolotāju. “Kad maģistra studijas tuvojās nobeigumam, aizgāju aprunāties ar […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
26
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
16
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
33
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
26
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
42
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi