Sesto reizi Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs (LLKC) un Valsts Lauku tīkls jaunajiem lauku uzņēmējiem rīkoja mācības, kurās varēja apgūt uzņēmējdarbības un mārketinga pamatus, attīstīt savu biznesa ideju, veikt tirgus un konkurentu izpēti, kā arī finanšu aprēķinus.

Pēc mācībām ikviens varēja konkursā “Laukiem būt!” cīnīties par naudas balvām savu biznesa ideju īstenošanai.
Konkursa otrai kārtai tiks izvēlēti 15 finālisti, pa pieciem katrā kategorijā. Pirmo vietu un galveno balvu 2400 eiro šogad kategorijā “Lauksaimniecība” ieguva cēsniece Sintija Elste par ieceri piedāvāt restorāniem mikrodārzeņus, zaļumus un ēdamās puķes. Trešā vieta kategorijā “Lauk­saim­niecība” un tūkstoš eiro Laurai Keišai no Liepas. Viņa iecerējusi attīstīt vistkopību un piedāvāt vistas uz nomu.
LLKC finanšu direktors Dzin­tars Vaivods uzsvēris: “Ik gadu jauniešu idejas kļūst drosmīgākas, bet viņi paši – pārliecinātāki par spēju tās īstenot. Tomēr aizvien vēlētos, lai jaunieši, kuri laukus atstājuši, ieraudzītu tajos potenciālu ideju īstenošanai, biznesa radīšanai un tomēr atgrieztos laukos.”

Vistas arī bērnu priekam

L.Keiša patlaban saimnieko tēva saimniecībā. Audzē vistas, un ar olām tiek apgādāti radi un draugi. “Lai piedāvātu tirgiem, vajag citus apjomus,” bilst jauniete un atklāj, ka domājusi, ko vēl varētu darīt. “Dzīvoju pie Mazās Ellītes. Kādu dienu garām gāja ģimene. Meitene ieraudzīja pagalmā vistas un tētim ļoti lūdzās, ka arī gribot vistiņu. Tēvs paskaidroja, ka ziemā nebūs, kur putnus likt. Tad arī radās doma, ka varētu taču piedāvāt iznomāt,” pastāsta Laura un piebilst, ka, piemēram, Kanādā vistu noma ir ļoti populāra.
Viss ir vienkārši. Ģimene uz vasaru savā pagalmā vēlas vistas vai varbūt vistu ar cāļiem. Laura piegādā putnus ar visu māju. Ja negrib, lai tie izkašņā dobes, var dabūt iežogojumu. Putniem līdzi var saņemt arī barību. Tā vistas laimīgi dzīvo pie jaunajiem saimniekiem noteiktu laiku, tad tiek atvestas mājās. Arī cāļi, kuri būs jau krietni paaugušies.
“Manas vistas dodas rokā, no cilvēkiem nebaidās, ir čubināmas un mīļojamas. Vasarā bērniem būs ne tikai vistas, par kurām rūpēties, bet ģimenei būs arī draudzīgu vistu olas. Varbūt arī laukos pensionāri, kuriem nav kūtiņas, kur turēt vistas, vasarā labprāt iznomās, būs, ko kopt,” ieceri precizē jaunā uzņēmēja.
Laura atklāj, ka nopietni vēlas attīstīt vistkopību, lai to izdarītu, jāceļ jauna kūts. “Tā kā blakus ir Mazā Ellīte, objekts, par kuru pagaidām tūristi maz zina, arī vistu saime varētu ieinteresēt. Jāiz­manto iespējas, kādas tiek piedāvātas. Kursos ar konsultanti runājām par vistkopību, ideju ir daudz, un ļoti daudz var atrast internetā. Tikai jādara,” pārliecināta liepēniete Laura Keiša un uzsver, ka vēlas dzīvot un strādāt laukos.

Audzēs ēdamus ziedus

Cēsnieces Sintijas Elstes vīrs Mārtiņš nodarbojas ar dārzeņu audzēšanu. Tiek nomāts hektārs zemes Priekuļu pagastā. “Tā kā zemes maz, jādomā, kā to raci­onāli izmantot, kā izaudzēt ko tādu, lai būtu lielāka pievienotā vērtība. To var panākt tikai ar kādu nišas produktu,” saka Sintija un uzsver, ka pēc dārzeņiem, zaļumiem ir pieprasījums, tikai cilvēki vēlas kaut ko interesantāku. Tā kā tiek audzēti atraitnīšu stādi un ziedi pilnziedā jāizlasa, lai tie nebūtu jāizmet, Sintija ziedus kristalizē un iegūst jaunu produktu.
Patlaban Sintija piedāvā gan lielus, gan mazus kristalizētus atraitnīšu ziedus, kas skaisti iederas desertos, kūkās. “Citās valstīs, īpaši ASV, jau kādu laiku kristalizētie ziedi ir ļoti populāri. Ziedi tiek žāvēti un apbērti ar cukuru, tie saglabā krāsu. Tortu cepējām jau ir liela interese. Būs arī kabaču un citi ēdami ziedi,” pastāsta Sintija. Kristalizētos ziedus var apskatīties feisbuka lapā “Zaļum­nīca”. Kā stāsta jaunā uzņēmēja – tiem ir medaina garša.

Jau aug zaļumi, kas tiek piegādāti pasūtītājiem, sasēti dažādi garšaugi, salāti, kas tiks piedāvāti vegāniem. “Viss aug, būs dažādi ēdamie ziedi, salāti, arī krāsainie burkāni, raibas bietes. Vēl daudz kas tiks sēts, sēklas iegādātas,” atklāj Sintija un atzīst, ka darāmā ir daudz.
Par konkursā iegūto balvu viņa reģistrējusies kā saimnieciskā darba veicēja, tiks pilnveidota interneta platforma pasūtījumiem, izstrādāta etiķete, attīstīta atraitnīšu audzēšana un iegādāts saimniekošanā nepieciešamais. “Sva­rīgi reklamēt to, ko piedāvā, lai atrastu noietu. Izaudzēt, saražot nav tik grūti, kā pārdot,” bilst cēsniece. Viņa atzīst, ka piedalīšanās mācībās, iespēja konsultēties un dalība konkursā prasījis daudz laika, bet ar iegūtajām zināšanām jauniete ir apmierināta un par nopelnīto balvu gandarīta.

“Laukiem būt!” dalībnieces atzīst, ka arī citiem jaunajiem uzņēmējiem bijušas interesantas idejas, jo katrs taču nopietni izsvēris, ko gribētu un varētu darīt nākotnē. “Lauku jauniešiem biznesa idejas aizvien ir, liela daļa no tām – tiešām praktiski īstenojamas. Tiesa gan, jaunieši aizvien neizprot, ka nauda, kas saņemta par pārdoto produktu vai pakalpojumu, vēl nav viņu peļņa,” pārdomas izteikusi “ALTUM” Vidze­mes reģiona pārstāve Olita Un­tāle, kura arī vērtēja jauniešu idejas. Savukārt graudaugu pārslu “Milzu” saimnieks Enno Ence, iepazīstoties ar jauniešiem un viņu idejām, atzinis: “Ja esi jauns, tev jābūt ambīcijām skatīties tālāk par savu saimniecību. Arī tad, ja esi nolēmis būt tikai labākais savā pilsētā – tam jāpieiet radoši un ar izdomu. Šādas domāšanas jauniešiem pietrūkst.” Bet viņi uzdrošinās sākt, gūt pieredzi un ir pārliecināti, ka viss izdosies.