Ziņas

Sabiedrība

Jaundzimušo vairāk

Lāčplēša ielā. Valmieriete Tija Frīdenberga, ejot pa Valmieras ielām, ievēro bērnu ratiņus, jo skaidri zina, ka katram jaundzimušajam valmierietim tikusi ar viņas rokām radīta dāvana - adīta cepurīte pilsētas karoga krāsās.Foto: Mairita Kaņepe

Valmierā 2015. gadā dzimuši 285 valmierieši – par 15 jaundzimušajiem vairāk nekā pirms gada. Gada laikā nomiruši 198 valmierieši.

Vidzemes mēroga slimnīcā

Savukārt Valmieras pilsētas domes Dzimtsarakstu nodaļā 2015. gadā vecāki reģistrējuši vēl vairāk jaundzimušo – 324. Pilsētā atrodas Vidzemes mēroga slimnīca, tajā dzīves izšķirošajos brīžos nonāk krietni daudz vidzemnieku – vieni piedzimst, citu mūžs te beidzas. Tā kā likumdošana paredz iespēju reģistrēšanu veikt jebkurā vietā un Valmierā atrodas Vidzemes slimnīca, kā arī te darbojas Tiesu medicīnas eksperts, tad kopumā pilsētas pašvaldības Dzimtsarakstu nodaļa reģistrēti 345 gada laikā aizgājušie cilvēki. Tātad 42,6 procenti no reģistrētajiem mirušajiem nav bijuši Valmieras iedzīvotāji.

Kurš ir bērna tēvs

2015.gadā Valmierā kopumā reģistrēti jaundzimušie – 189 zēni un 135 meitenes. Arī gadu iepriekš zēni dzimuši vairāk nekā meitenes. Pagājušajā gadā Valmierā pasaulē nākuši pieci dvīņu pāri.

Krietni daudz Valmieras vīriešu, uzzinot, ka sieviete ir bērna gaidībās, tā arī nelūdz sava bērna māti kļūt par sievu un nenodrošina iespēju bērnam nākt pasaulē likumīgā laulībā. Teju puse (42,3%) no jaundzimušajiem Valmierā reģistrēti ar paternitātes atzīšanu, kad bērna māte un tēvs nav laulībā un mazulim pie dzimšanas reģistrācijas tiek dots tēva uzvārds. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Rita Viļumsone secina, ka šim rādītājam kopumā ir tendence svārstīties. Ir bijuši gadi, kad vairāk nekā puse (pat 52%) jaundzimušo tiek reģistrēti ar paternitātes atzīšanu. “Turklāt 2015. gadā šis rādītājs, salīdzinot ar gadu pirms tam, ir samazinājies par diviem procentiem. Tas ir labs rādītājs laulības institūcijas stiprināšanas nozīmē,” vērtē Rita Viļumsone.

Pagājušajā gadā dzimtsarakstu nodaļā reģistrēti arī mazuļi bez ziņām par bērna tēvu. “Arī šim rādītājam statistikā ir tendence samazināties, jo 11 gadu laikā tas sarucis no 8,5 līdz pat 4,6 procentiem no visiem jaundzimušajiem. Sievietes, kuras izlemj laist pasaulē bērniņu, tagad to apsver daudz rūpīgāk,” uzsver Rita Viļumsone un piebilst, ka gada laikā ir arī pieci gadījumi, kuros veikta dzimšanas reģistrācija ar paternitātes noteikšanu, pamatojoties uz tiesas spriedumu. Šim rādītājam pēdējos gados esot tendence paaugstināties. Ja bioloģiskajiem vecākiem nesanākot godprātīgi vienoties, tiek izmantota tiesas palīdzība.

No 2013. gada ir spēkā Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kas atļauj ziņas par bērna tēvu ierakstīt uz trīspusējās paternitātes atzīšanas iesnieguma pamata. Bērna māte, bērna mātes vīrs un bērna bioloģiskais tēvs iesniedz kopīgu paternitātes atzīšanas lūgumu par bērna tēvu dzimšanas reģistrā ierakstīt bērna bioloģisko tēvu nevis bērna mātes vīru vai bijušo vīru. Valmieras Dzimtsarakstu nodaļā šo iespēju izmantojušas trīs ģimenes.

No kā mirst Valmierā

No 2015. gadā mirušajiem visbiežākais nāves cēlonis bijušas sirds slimības (30,2%), asinsvadu slimības (18,8%) un vēzis (18,8%). “Pieaudzis tieši vīriešu skaits, kuri miruši ar vēzi. Jau 21 gadu kā nāves cēlonis aktuālas ir arī plaušu slimības (7,5%), savukārt nieru slimības (2,9%) ir nāves cēlonis, kas parādījies samērā nesen,” vērtē Rita Viļumsone un piebilst, ka samazinājies to cilvēku daudzums, kuri gada laikā nomiruši no vecuma (2,6%). No gūtajām traumām 2015. gadā gājuši bojā 17 cilvēki (4,9%) no Valmieras pilsētas Dzimtsarakstu nodaļā reģistrētajiem mirušajiem. “Šis rādītājs, salīdzinot ar 2014. gada datiem, ir palielinājies aptuveni uz pusi,” secina Rita Viļumsone.

Dati liecina, ka visvairāk reģistrēti miruši vīrieši vecumā no 51 līdz 85 gadiem, savukārt sievietes no 69 līdz 93 gadiem. Rita Viļumsone: “Joprojām saglabājas arī tāda negatīva tendence, ka mirst jauni cilvēki, jo īpaši vīrieši. 2015. gada laikā Valmierā miršanas apliecības izsniegtas par 13 vīriešiem un trīs sievietēm, kas no dzīves aizgājuši vecumā posmā no 1 līdz 45 gadiem.”

Devītais bērns ģimenē

Valmierā pagājušajā gadā reģistrēts, ka 138 gadījumos (42,5%) bērns mātei piedzimis kā pirmais, 115 gadījumos (35,5%) kā otrais, 48 kā trešais (14,8%), 16 kā ceturtais, viens kā piektais, trīs kā sestais, viens kā septītais un divi kā devītais. Jaunākā sieviete, kura kļuvuši par māti, ir 16 gadus veca, bet 121 gadījumā (37,3%) sievietes savu pirmo bērnu laidušas pasaulē vecumā no 19 līdz 31 gadam. Vairumā ģimeņu, kurās dzimis mazulis, abi vecāki ir latvieši (80,3%).

Dāvana arī mazmeitai

Pagājušajā gadā Valmieras pašvaldība sāka tradīciju – jaundzimušajiem pilsētniekiem, kad vecāki bērnu reģistrē Dzimtsarakstu nodaļā, pasniegt dāvanu. Tā ir cepurīte ar ieadītu uzrakstu “Valmiera”. Meitenes saņem dzeltenu cepurīti ar zilu uzrakstu, zēni – zilu galvassegu ar dzelteniem burtiem. Dizaina autore ir rokdarbniece Tija Frīdenberga. Ar viņu pirms gada noslēgts pirmais līgums par 240 cepurīšu noadīšanu. Tik jaundzimušo bija prognozēts 2015. gadā, taču jau septembrī kļuvis skaidrs, ka būs jāada vairāk.

Tijas Frīdenbergas ikdiena rit grāmatvedībā, bet cepurīšu adīšanai viņa velta vakarus un brīvdienas. “Noslēdzot vienošanos ar Dzimtsarakstu nodaļu, man pat prātā nenāca, ka vienu no cepurītēm adīšu mazmeitai,” stāsta valmieriete. “Ziemassvētkos dēlam ar ģimeni vēlēju laimi un veselību, bet viņš smaidīdams jautāja, kāpēc es nevēlot viņam vēl vienu bērniņu? Septembrī mazmeitiņa bija klāt.” Gaidot mazulīti, vecmāmiņa uzadījusi ne vien cepurīti, arī visu zīdaiņa komplektu. Šarmantā vecmāmiņa Tija Frīdenberga teic, ka cepurīšu adīšana mazajiem valmieriešiem viņu patiesi aizrāvusi. Esot tik labi apzināties, ka katram jaunajam pilsētniekam, kuru vecāki ratiņos vizina pa Valmieras ielām, ir viņas rokām gatavota dāvana. Rokdarbniece vēlreiz pieteikusies konkursā un arī visu šo gadu adīs dāvanu cepurītes. Cik to patiesībā vajadzēs, pagaidām nav zināms.