Pagājušajā nedēļā Cēsu tirgū jau bija nopērkamas pirmās pašmāju zemenes. Tās audzētas Raunas pagasta saimniecības “Lejas Smurģi” siltumnīcās.

Ogas lasītas agrā rīta stundā un uzreiz vestas uz tirgu, lai ar jauno ražu var iepriecināt pircējus. Tā, piemēram, pirmajā tirgošanās dienā “Lejas Smurģu” pārdevēja tirgū bija ar vismaz divpadsmit kilogramiem svaigu, sulīgu un aromātisku ogu. Kā min pārdevēja, pirmās ogas esot īpašas ar to, ka tās ir ne vien gardas, bet arī lielas un skaistas. Protams, arī pircēji priecājas, ka jau var mieloties ar Latvijā audzētām zemenēm. “Interese par pirmajām ogām bija manāma. Lai gan daudzi tikai noskatījās un nopriecājās par sarkanajām zemenēm, lielāko daļu mums tomēr izdevās notirgot,” pastāsta Andris Bite no ”Lejas Smurģiem”.

Ar no siltumnīcās ievāktajām, pirmajām sarkanajām ogām paši ģimenes locekļi varējuši mieloties jau ap desmito maiju.

Lai gan pirmā raža nav īpaši liela, pircēji novērtē pašmāju saimniecībā audzētās ogas. “Pirmās zemenes jau allaž ir pieprasītas. Protams, mums ir arī savs uzticīgo klientu loks, tas priecē. Daudzi jau zvanīja, interesējās, kad tad ogas būs gatavas. Nu jau raža sāk ienākties. Tagad dienām krāsojas sarkanas,” papildina “Lejas Smurģu” saimnieks Laimonis Bite un min, ka tiek audzētas dažādu šķirņu ogas, bet tradicionāli nemainīga un iecienīta ir visiem pazīstamā ’Polka’.

Ogas tiek audzētas septiņās siltumnīcās, kā arī ir lauka zemenes. L.Bite atzīst, ka siltumnīcā audzētās zemenes ir vieglāk kopt un novākt. Nav tik daudz jālokās, nesāp mugura un neatkarīgi no laika apstākļiem var mierīgi strādāt. “Darba jau visur pietiek. Siltumnīcās rosība ir kopš agra pavasara. Kastēs tiek sabērti kūdras substrāti, bet jaunus dēstus sākām stādīt martā,” viņš atminas.

“Lejas Smurģu” ogas tradicionāli varēs meklēt ne tikai Cēsu tirgū, ar laiku tās būšot arī Cēsīs, veikalā “Solo”, tāpat zinātāji zemenes var iegādāties arī uz vietas saimniecībā.

Arī “Druvai” bija iespēja novērtēt pirmās zemenes. Pēc garšas tās ir saldas, sulīgas un aromātiskas. Var manīt, ka augušas veselīgos apstākļos, ko gan nevar droši apgalvot par ievestajām zemenēm, kas veikalu plauktos parādās krietni vien ātrāk. Apskatām ogu augšanas apstākļus, redzam, ka stādi ir ziedos un pilni zaļām ogām, tātad – raža būs. Saimnieks pamana, ka kādam zemenājam nedaudz jocīgas, noliektas lapiņas. “Atkal jālaista. Jāseko līdzi, kas notiek ar mitruma līmeni. Par daudz arī nedrīkst laistīt,” secina saimnieks.

Savukārt otrs zināmākais zemeņu audzētājs mūspusē Aivars Urbasts no Raunas pagasta zemnieku saimniecības ”Mežnoras” atzina, ka viņam pirmās ogas varētu būt pārdošanā maija beigās. “Šogad ogas neienākas tik agri kā pērn, kad maija pirmajā pusē jau varējām tās tirgot. Zemenēm vajag vairāk saulītes. Tiesa, pirmās ogas jau sāk gatavoties. Viss atkarīgs no laikapstākļiem. Nākamnedēļ noteikti būs, ar ko pircēju iepriecināt.

Parasti, jo ilgāk jāgaida, jo ogas ir garšīgākas,” piekodina A.Urbasts un atgādina, ka sezonā zemenes nopērkamas ne vien Cēsīs un uz vietas saimniecībā, bet arī Smiltenē. Tāpat viņš vērtē, ka ogu raža varētu būt laba. To pašu viņš saka arī par avenēm, kas arī saimniecībai dod zināmus ienākumus.

Kā stāsta ogu audzētāji, arī lauka zemeņu ražas ienākšanās būšot

atkarīga no laika apstākļiem, siltā laikā, protams, ogas ātrāk gatavojas, uzreiz ir saldākas un garšīgākas.

Zemeņu audzētāji cer uz iedzīvotāju pirktspēju, bet, zinot, ar ko var rēķināties, zemeņu audzēšanas apjomus nesteidz palielināt. “Pagaidām ar līdzšinējo apjomu pilnīgi pietiek. Galvenais, lai nav jāņem strādnieki – paši varam sastādīt, kopt un novākt ražu,” papildina A.Urbasts.

Pirmajā tirgošanās dienā vietējās zemenes tirgū bija nopērkamas par piecpadsmit eiro kilogramā. Pieļaujot, ka reti kurš atļausies pirkt uzreiz kilogramu, ogas bija glīti sapakotas kastītēs pa puskilogramam. Šāda cena, visticamāk, gan ilgi nepaliks, jo jāseko līdzi, kas notiek zemeņu tirgū un kā rīkojas konkurenti. Tiesa, cenas ziņā atšķirība no ievestajām ogām ir visai liela, jo, piemēram, zemenes, kas atceļojušas no Grieķijas, maksās piecus sešus eiro kilogramā.

Ilze Fedotova