Pagājušajā nedēļā Nītaurē tikās Amatas novada lauku saimniecību īpašnieki un mājražotāji, lai aktualizētu jautājumu par mazo uzņēmējdarbību. Interese bija pietiekami liela, sanāca ap 40 dalībniekiem. Amatas novada Tūrisma un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Eva Staltmane, atklājot semināru, bilda: “Bieži ikdienā nākas dzirdēt, ka laukos nekas nenotiek. Visi aizbrauc, valda klusums. Es tam nevēlos piekrist, un to apliecināt arī jūs šodien, kas tik kuplā skaitā esat ieradušies uz mūsu tikšanos. Prieks par visiem Amatas novada ļaudīm, kas šeit dzīvo, saimnieko, strādā un turas pie zemes. Uzskatu, ka dzīvojam laikā, kad laukos izaudzēts vai ražots produkts ir īpaši novērtēts. Vēlējāmies jūs šodien aicināt kopā, vienam otru uzklausīt un nebaidīties savu saražoto produktu piedāvāt pilsētas tirgum. Tā ir iespēja ne tikai apgādāt pilsētniekus ar kvalitatīvu produktu, bet arī pašiem, dzīvojot laukos, rast iespēju pelnīt. Tāpat kāds no jums varbūt durvis atvērs lauku tūrismam, kas arī ir veids, kā saimniekot savā sētā un piesaistīt naudiņu ikdienas iztikšanai.” 

Amatas novada pašvaldības projektu koordinatore Zane Pīpkalēja norādīja, ka šī semināra mērķis bija cilvēkus rosināt spert soli ārpus ikdienas.

“Sanākot kopā, vienam otru uzklausot, rodas jaunas idejas un varbūt pat mērķi. Tāpat šodien pieaicinājām speciālistus, kas dalās pieredzē par dažādiem tematiem. Pieļauju, ka kaut kas no tā visa mūsu ļaudīm noderēs. Seminārā ar informāciju dalīsies Dace Kalniņa no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra. Klātesošos uzrunās Dace Melgalve no “Cēsu lauku partnerības”, stāstot par gaidāmo finansējumu un kritērijiem “Leader” programmā,” bilda Z. Pīpkalēja.

Iepazīstinot ar sevi, Amatas novada ļaudis stāstīja, ka kāds audzē dārzeņus, cits nodarbojas ar piena vai gaļas lopkopību. Bija ieradušies vīna darītāji, kūku cepēji, bitenieki, ziedu audzētāji, tējas gatavotāji, aveņu un pīlādžu audzētāji, kā arī citi aktīvi lauku ļaudis, kas atraduši savu rūpalu vai vēl meklē īsto nodarbošanos.

Skujeniete Laila Zeile stāstīja, ka līdz šim saimniecība realizējusi olas, taču tuvākajā laikā plāno sākt nodarboties ar maizes cepšanu, kā arī atvērt seno lietu muzeju, kas būs jaunums ne tikai Skujenes pagastā, bet visā Amatas novadā.

Savukārt Signe Šlosberga atzina, ka Amatas novadā dzīvo samērā nesen, bet jau šobrīd ienācēji no Rīgas domā, ar ko laukos varētu nodarboties.

“Ar vīru esam aktīvi cilvēki un mierā nosēdēt nevaram. Pirms diviem gadiem mēģinājām veikt eksperimentu, iesējām Latvijā samērā maz pazīstamu kultūraugu – kvinoju. Tā aug Andu kalnos, bet nu jāteic, ka arī Amatas novada teritorijā. Iesējām un skatījāmies, kas iznāks. Rezultātā jau šajā gadā nopietnāk pievērsāmies kvinojas audzēšanai un gatavojamies kļūt par bioloģisko saimniecību. Šogad ievācām pirmo nelielo ražu, tagad strādājam pie logo dizaina un plānošanas, kā mūsu produktu palaist tirgū. Nenoliedzami, esam pašā ceļa sākumā, bet esam apņēmības pilni, lai turpinātu darboties,” norādīja Signe Šlosberga, atzīstot, ka viņai prātā ir pievērsties arī lauku tūrismam un pie sevis ciemos aicināt ikvienu, kuram interesēs šīs kultūras audzēšana.

Vietējos uzrunāja arī Amatas novada uzņēmējs Imants Dzelme no z/s “Sidrabi”, kurš jau daudzus gadus nodarbojas ar aitkopību, kā arī ar jēra gaļas pārstrādi un realizēšanu. Uzņēmējs dalījās praktiskos padomos, kas noder, uzsākot uzņēmējdarbību, kā arī dalījās saimniekošanas pieredzē.

“Domāju, ka, uzsākot jebkāda veida uzņēmējdarbību, jāizprot motivācija, kādēļ to darām un kā realizēsim savu produktu. Jābūt pavisam skaidrai vīzijai, ar ko tieši nodarbosimies. Ja tas ir lauku tūrisms, tad paliek pie tā, ja tā ir ražošana, jādomā, kas tiks ražots un ar ko produkts būs interesants klientiem. Nenoliedzami, darba gaitā paši mācāmies un daudz ko atklājam. Arī es šobrīd zinu, ja sāktu visu no sākuma, daudz ko darītu citādi. Taču galvenais ir spēja domāt, iet uz priekšu, meklēt risinājumus un prast saražoto piedāvāt tirgū. Es iesaku kādreiz mājražotājiem aizbraukt uz Rīgas Kalnciema tirdziņu. Tur var redzēt ļoti daudz interesantu ideju, ko cilvēki gatavo un pārdod, kā arī to, kā prece tiek pasniegta,” bilda I. Dzelme.

Lauku tūrisma asociācijas “Lauku ceļotājs” pārstāvis Juris Smalinskis prezentācijā rādīja tūristiem veiksmīgus atvērtu saimniecību piemērus, kā arī dalījās novērojumos, kā labāk veidojams tūrisma piedāvājums.

“Joprojām uzrunājošs nosaukums ir “lauku labumi”, katrs var parakstīties zem šiem vārdiem, ja strādājat un ražojat produkciju laukos. Latvijā ir ļoti daudz mājražotāju un saimniecību, kuras nodarbojas ar daudz un fantastiskām lietām, sākot ar kaņepju audzēšanu, pārstrādāšanu, beidzot ar stiprāku dzērienu ražošanu no medus. Vēlu katram no jums meklēt savas idejas, darboties un nebaidīties,” bilda Juris Smalinskis.
Pasākuma beigās notika mājražojumu degustācija, kā arī ciešāka iepazīšanās.