Ziņas

Sabiedrība

Jāsaglabā vecās mājas – Līgatnes vērtība

Līgatnieši.  Ričards Lācis (no labās), Kaspars Tomsons, Vilnis Priedīte, Alīna Bērziņa un Inatra Briede pārrunā, kāda Līgatne izskatīsies pēc gadiem.Foto: Sarmīte Feldmane

Kopā ar Cēsu novada Būvvaldi spriežot, kā apsaimniekot un saglabāt Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko koka dzīvojamo apbūvi, mājokļu īpašnieki pauda izpratni, ka jāsaglabā ēku vienotais vizuālais tēls, bet reizē atzina, ka ne katram tas finansiāli ir pa spēkam.

“Vēsturiskās strādnieku dzīvojamo rindu mājas Līgatnē ir vecākās Latvijā. Tās it kā ir līdzīgas, bet ar individuālām atšķirībām. Visas kopā ir valsts nozīmes aizsargājams pilsētbūvniecības piemineklis. Ēka nav tikai skaista pastkarte, ainava, tā ir reāla vide, kur cilvēkiem jādzīvo atbilstoši mūsdienu apstākļiem. Un jābūt balansam    starp vēsturisko vērtību saglabāšanu un šodienas vajadzībām,” līgatniešiem atgādināja Būvvaldes arhitekte Vēsma Luk­stiņa.

Būvvalde ir izstrādājusi vadlīnijas, lai veicinātu valsts nozīmes pilsētbūvnieciskā pieminekļa “Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs” vēsturisko strādnieku dzīvojamo rindu ēku vienota vizuālā tēla saglabāšanu.
2008.gadā, īstenojot Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu, tika izpētīta Skolas un Rīgas kalna apbūve, kā arī ieteikts, kā to saglabāt, atjaunot. Arī izstrādātās vadlīnijas ir rekomendācijas, kas pamatā balstās uz šo pētījumu. Tās ir palīgs māju īpašniekiem orientēties prasībās, kuras jau noteiktas dažādos likumos.

“Ēkas ir vecas, jāveic remonti. Netiek liegts pārplānot iekštelpas. Lai saglabātu Līgatnei raksturīgo apbūvi, nevar pieļaut, ka tiek mainīts māju apjoms, logu aiļu lielums. Ir jāizpēta, kāds bijis fasādes krāsojums,” skaidroja V.Luk­stiņa.
Garāka diskusija speciālistiem un līgatniešiem raisījās par plastmasas logiem, kurus vēsturiskajās  mājās salikuši daudzu dzīvokļu īpašnieki.    “Šaubos, vai te ir kāds, kurš teiktu, ka negrib koka logus, skaistu fasādi, bet jārēķinās, ko katrs var atļauties. Ja paš­valdība izstrādā vadlīnijas, tad var atbalstīt, lai tās varētu ievērot,” rosināja kāda līgatniete. Līgat­nieši arī interesējās par iespēju izbūvēt jumta logus. Latvijā vēsturiskajā  apbūvē tādi nav atļauti, Cēsīs jumta logus drīkst izbūvēt  pagalma pusē. Taču no sarunas dalībniekiem izskanēja, ka citviet Eiropas vēsturiskajās pilsētās gan redzami jumta logi.

Būvvaldes vadītājas vietniece Irēna Suipe informēja, ka pašvaldībai ar biedrību “Cēsu Man­tojums” ir deleģējuma līgums par    kultūrvēsturisko ēku saglābšanu un restaurāciju.  Katru gadu konkursa kārtībā īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu līdz pieciem tūkstošiem eiro, ieguldot paši vēl 30 procentus, iespējams paveikt kādus atjaunošanas darbus. Nā­kamgad atkal būs konkurss. Līgatniešu ierosinājums bija, ka ērtāk būtu, ja naudu iedotu, nevis būtu jāraksta projekta pieteikums.
Vecās mājas Līgatnē ir kopīpašumi. Dažā ir vairāk nekā 20 dzīvokļu. Līdz ar to īpašniekiem jāvienojas, ja, piemēram, vēlas krāsot fasādi. Bēniņi ir kopīpašums, tie ne vienas vien ēkas iemītniekiem rada problēmas.    Ja kāds no mājas saimniekiem vēlas tos izbūvēt, citiem jāpiekrīt, bet tad    mainās īpašuma domājamās daļas. “Uz bēniņiem ir durvis, kas gāžas ārā, kāpnes sapuvušas, kurš tās atjaunos,” neizpratnē bija kādas mājas īpašniece. Paskaidrojums, ka daudzdzīvokļu mājās nevienam neienāktu prātā, ka pašvaldība varētu nomainīt, piemēram, pagraba durvis, skaidrs, ka tas īpašnieku ziņā.

Līgatnieši vairākkārt uzsvēra, ka pašvaldībai jāmeklē iespēja piesaistīt ES finansējumu. Taču pašvaldība nedrīkst ieguldīt naudu privātajos īpašumos. Pašvaldībā nav speciālista, kurš rakstītu projektus privātpersonām, bet labprāt dod padomu, kā rīkoties. Izskanēja arī pārmetums, ka pašvaldība pati nerūpējas par saviem vecajās mājās izīrētajiem dzīvokļiem.

Būvvaldes vadītāja Vija Gēma pauda pārliecību, ka kopā ar vēsturisko māju īpašniekiem var spriest par nepieciešamiem atbalsta veidiem.  “Ja nezināt, kā rīkoties, vērsieties būvvaldē. Mēs nezīmēsim, nerasēsim projektus, bet palīdzēsim meklēt risinājumu. Varbūt mājas īpašnieki varētu apvienoties un, piemēram, piesaistot pašvaldības projekta finansējumu, atjaunot logus. Iniciatīvai jānāk no iedzīvotājiem,” sacīja V.Gēma un uzsvēra, ka speciālistiem ir svarīgi dzirdēt iedzīvotāju viedokļus un skaidrot par aktuālo.

Vairāk nekā 30 līgatnieši, atnākot uz apspriedi, apliecināja, ka tajā skartie jautājumi viņiem ir svarīgi.  “Viss ir pareizi un skaisti, ir arī tik daudz bet…    To nevar paveikt daži cilvēki. Kaimiņiem vienoties nav viegli,” vērtēja līgatnietis Andris Zārdiņš un piebilda, ka labie piemēri arī var ietekmēt.    Vairākkārt kā piemērs tika minēta Kuldīga, kur 20 gadu laikā paveiktais katram redzams. “Mēs sākam šo ceļu,” apstiprināja vairāki māju īpašnieki.

To, ka var izdarīt, ja ir interese, līgatnieši pārliecinājās “Cēsu mantojuma” rīkotajā meistarklasē Pilsoņu ielā 6. Kaimiņš, vīrs cienījamos gados, uzmanīgi sekoja visam kas notiek, tad pats ķērās pie darba un visu paveica, kā nākas.

Līgatnietis Rihards Vidzickis “Druvai”atzina, ka piekrīt visam, kas apspriedē runāts. “Ne jau rīt vai parīt izņems plastmasas logus. Būs labie piemēri, par tiem runās. Viss jau sākas ar sīkumiem, detaļām, kas veido kopīgo bildi,” teica R.Vidzickis un uzsvēra, ka pilsētā ienāk jaunas ģimenes, jaunā paaudze novērtē un vēlas saglabāt to īpašo, kāpēc viņi izvēlējušies dzīvot Līagtnē. Negrib sabojāt to gleznu, kas redzama ainavā, bet nezina, kā pareizi darīt, un tagad sanāk tas, kas sanāk. “Tādas vadlīnijas ir ļoti svarīgas. Savā laikā Līgatnes domei bija iecere, ka jāpieņem noteikumi, ko drīkst darīt vecajās mājās, bet vienmēr sapratām iedzīvotāju iespējas, nebija speciālistu, būvvalde ļoti noslogota,” pastāstīja bijušais Līgatnes novada domes deputāts R.Vidzickis un uzsvēra, ka Cēsu novada Būvvalde izdarījusi ļoti vajadzīgu darbu.

Vadlīnijas Līgatnes papīrfabrikas vēsturisko koka dzīvojamo ēku saglabāšanai, atjaunošanai un pārbūvei  tiks nodotas vērtēšanai deputātiem, tad tās jāapstiprina domei. Kad    izstrādās teritorijas plānojumu, tajā tiks iekļauts  būtiskākais no vadlīnijām. Tas iegūs likuma spēku.