Ziņas

Sabiedrība

Jāņmuiža kā Jelgava 1994.gadā

Kā kādreiz. Aktieris Andris Keišs iejūtas fizkultūras skolotāja lomā. Tagad aizmirsies laiks, kad T kreklus lika treniņbiksēs...Foto: publicitātes

Bijušajā Jāņmuižas profesionālajā skolā atkal rosība. Vestibilā pie ziņojumu dēļa ar zaļu flomāsteru glītiem burtiem drukāts “Stundu saraksts”, “Stundu izmaiņas” un aicinājums uz loka šaušanas pulciņu “Robins Huds”, gaiteņos trokšņo jaunieši un pieaugušie, visur savilkti kabeļi un vadi, pīkst rācijas.

Jūs jau sapratāt – īsts mācību process nav atsācies, tomēr līdz 16.decembrim darbība te notiek. “Jura Podnieka studija” izmanto eiroremonta neskartās Jāņmuižas skolas telpas, lai atainotu notikumus pirms 23 gadiem. Šeit režisors Jānis Ābele uzņem spēlfilmu “Jelgava 94”, kas top pēc Jāņa Joņeva romāna motīviem. Kāpēc Jelgavu filmē Jāņmuižā? Izrādās, Latvijā vairs nevar atrast piemērotas skolas ēkas ar īstu un nesamākslotu deviņdesmito gadu šarmu, kur nebūtu veikta renovācija, ielikti pakešu logi un kur, netraucējot mācību procesu, varētu filmēt visu laiku, ne tikai pēc stundām un vakaros.

Kas tik īpašs notika Jelgavā 1994.gadā? Izbēga cietumnieki, savukārt pasaulē jaunieši pielūdza mirušo “Nirvana” solistu Kurtu Kobeinu. Tieši par šo periodu, atainojot 90.gadu ikdienu un sadzīvi, rakstīja Jānis Joņevs, kura darbs – vēsturiskā fikcija “Jelgava 94” – izmantots filmas stāsta pamatā. Par vietējās skolas devīto klasi, kurā mācās galvenais varonis Jānis, par klases jaunpienācēju Kristīni, kuras dēļ vienkāršais puisis vēlas izcelties un pievēršas alternatīvajai kultūrai – metālmūzikai. Jāņmuižā tiek uzņemta lielākā daļa filmas – skolas ainas, mācību process, galvenā varoņa attiecības ar klasesbiedriem un konflikti, kā arī diskotēka, kurā 90. gadu stilā iejutās ap 130 jauniešu. Filmas izpildproducente Inga Jerzjukova stāsta, ka puse no devītās klases skolēniem ir cēsnieki un priekulieši, kuri savās skolās legāli “basto” nodarbības: “Viņiem ir zīmes! At­brīvojums no mācībām.”

Filmēšanas grupa atzinīgi novērtē vietējo iedzīvotāju atbalstu un atsaucību, kā arī cenšas izmantot tieši vietējo uzņēmēju piedāvājumus – ēdināšanas pakalpojumus, nepieciešamās tehniskās lietas un materiālus iegādājas Cēsu un Valmieras veikalos.

“Druva” viesojās uzņemšanas laukumā, kad spraigā darbā ritēja jau trešā diena. Inga Jerzjukova atklāja, ka filmēšanas komandas dekoratori Jāņmuižā strādā kopš novembra, iekārtojot telpas, gādājot rekvizītus un piešķirot laikmetam atbilstošas un autentiskas detaļas: “Mēs, protams, meklējām piemērotu skolu arī Jelgavā un Rīgā, taču neatradām. Šeit telpās der gan apdare, gan vecie logi, arī ieeja. Pozitīvā ziņā tie ir īsti “padomju konservi”. Daudzi no filmēšanas komandas ar nostalģiju atcerējās savus skolas laikus – “kā es sēdēju šādos solos”, “man arī tieši tā bija”. To gaisotni vislabāk var izjust filmēšanas laukumā. Mākslas un kostīmu departaments ir krietni pastrādājis, arī grims, jauniešu matu griezumi, frizūras ir no deviņdesmitajiem. Kad apsēžas pie monitora un vēro procesu, ir sajūta, ka atgriežamies tajā laikā. Arī aktieris Andris Keišs, kurš filmējās sporta zālē, teica, ka ir laimīgs, redzot “saldos deviņdesmitos”, skolēnus, kuri saģērbti to laiku drēbēs.

Mūsu galvenajam māksliniekam Aivaram Žukovskim tas bija liels darbs. Cepuri nost! Kostīmi tika gādāti, apmeklējot daudzus lietoto apģērbu veikalus, pērkot internetā vai no privātām kolekcijām. Problēmas bija ar ļoti specifiskām lietām, piemēram, tā laika metālistu T krekliem, mūzikas grupu nosaukumiem. Mums palīdzēja grāmatas autors Jānis Jo­ņevs, izstāstot, kam tieši jābūt.”

Daudzu būtisku sīkumu gādāšanā filmas sagatavošanas procesā palīdz asistente Sabīne Trumsiņa, kurai nācies būt par kurjeru un piegādātāju, meklēt gan baterijas pulkstenim, gan laikmetam atbilstošu briļļu rāmi: “Salons “Met­ro­pole” bija ļoti atsaucīgi, šo rāmi mums uzdāvināja un vēl iestikloja ar speciālu pārklājumu.”

Filmēšanas tehnisko procesu nodrošina 55 dažādu jomu speciālisti, iesaistīti 22 aktieri un vairāk nekā 200 masu skatu dalībnieki. Galveno varoni, devītās klases skolnieku Jāni, atveido jūrmalnieks Matīss Barons, kurš izvēlēts no vairāk nekā 500 kandidātiem. Jānim patīk filmēšanās process un pat 90. gadu drēbes: “Man patīk, kā tas viss kopā izskatās. Jāizmanto sarunu valoda, taču nedrīkst lietot teicienus, kuri tajā laikā vēl neeksistēja vai nebija populāri.” Filmā darbojas vairāki labi zināmi latviešu aktieri. Galvenā varoņa vecākus atveido Ieva Puķe un Kaspars Gods, Guna Zariņa ir skolas direktore, Andris Keišs fizkultūras skolotājs, Elīna Vaska bioloģijas skolotāja, citās lomās – Jānis Jarāns, Lāsma Kugrēna, Brigita Stroda un vēl citi.

“Jelgava 94” finansē Nacionā­lais kino centrs un Jelgavas pilsētas pašvaldība. Pirmizrāde paredzēta 2019.gada pavasarī.