Lai uzzinātu vairāk par eksporta iespējām un saņemtu speciālistu padomus, vakar Cēsīs, koprades mājā “Skola6”, uzņēmēji tika aicināti uz pasākumu “Eksporta diena Cēsīs. Praktiski soļi līdz eksporta pasūtījumam”. Pasākumu rīkoja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Valmieras biznesa inkubators un LIAA Eksporta veicināšanas nodaļa, ikvienam uzņēmējam bija arī iespēja ideju prezentēt ekspertu grupai, lai saņemtu padomu.

“Man, uzņēmējam, kas sācis darboties tikai pirms gada, šī ir ļoti vērtīga diena,” sacīja Inga Daugule no Valmieras uzņēmuma “Glass Design Garage”. “Mūsu uzņēmums pārstrādā izmantotās stikla pudeles un rada jaunus dizaina priekšmetus: glāzes, kausus, svečturus. Šogad startējām Latvijas tirgū, jāteic, veicas lieliski, tāpēc tagad raugāmies Skandi­nāvijas virzienā. Uz semināru atnācu, lai saņemtu individuālu eksperta konsultāciju un atbildes uz saviem jautājumiem.”

Līga Brasliņa, biznesa, mārketinga un eksporta inovāciju vadītāja ar lielu pieredzi tirgvedībā, “Druvai” pastāstīja, ka Latvijas biznesa ekosistēmai klājas labi: “Esam ekonomiskā cikla augšup­ejā. Taču ir vairākas lietas, kas liek būt uzmanīgiem. Kā viens faktors jāmin iekšzemes kopprodukts, kas aug straujāk nekā produktivitāte. To gan nevar teikt par visām jomām, piemēram, IT pakalpojumi ir spēcīgi attīstīti, bet kokapstrādē Vidzemē produktivitātes izaugsme pēdējā gadā bijusi 1,3%. Jāstrādā pie produktiem ar augstāku pievienoto vērtību, jāinvestē zināšanās, lai ārējo tirgu satricinājuma gadījumā Latvijas uzņēmējdarbības vide būtu izturīgāka. Mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir limitēti resursi, pašlaik tie tiek novirzīti pārdošanas veicināšanai, taču, lai pārdzīvotu jebkādu krīzi, jārada inovācijas.”

Linda Šteinberga, LIAA Valmieras biznesa inkubatora vecākā projekta vadītāja, bilst, ka lieti noder izglītojošā bāze, kurā uzņēmēji uzzina, kā efektīvāk izmantot resursus, lai iekarotu citus tirgus, taču katram produktam ir sava niša. L.Šteinberga saka: “Tāpēc nevar nosaukt vienu eksporta tirgu, kas der visiem. Tagad uzņēmēji raugās globālāk, cenšoties samazināt risku, vairs nepaļaujas tikai uz vienu eksporta tirgu. Turklāt milzīgu izrāvienu piedzīvo tirgošanās caur internetu jeb e-komercija. Tās ir platformas, caur kurām var aizsniegt visu pasauli. Ja skatāmies uz Latvijas uzņēmumiem ar strauju attīstību, viņiem vietējais tirgus ir par mazu, mēs arī neesam tik pirktspējīgi kā eksporta valstis, tas jāpieņem kā fakts. Taču Latvijas tirgus paver lieliskas start-up iespējas, kurās testēt produktu.”

L.Brasliņa uzsvēra, ka Rietumvalstis ļoti aktīvi izmanto ES līdzekļus, kamēr Latvija ir pieticīga. “Alegoriski runājot, mēs esam vienā tirgus upē, kurā spāņi, francūži, vācieši brauc ar ūdensmočiem, kamēr latvieši airējas ar laivu. Ja uzņēmums strādā un pelna, tas ir labi, bet nepieciešama pievienotās vērtības komponente. Ir jāmācās strādāt gudrāk, jākoncentrējas uz efektivitāti un jāatrod laiks pašanalīzei. Jāsaprot savs potenciāls,” saka eksporta inovāciju vadītāja, piebilstot, ka uzņēmējdarbībā svarīgi fokusēties uz ilgāku dzīvotspēju un ražošanu.

Jau sen ekonomisti skaidro, ka Latvijas dzīves līmenis vien tad pietuvosies Rietumvalstīm, kad uzņēmēji sāks mērķtiecīgi raudzīties uz tirgiem aiz valsts robežām. “Teiksim tā – Latvijā strādājot, varam pabarot ģimeni, bet, strādājot eksportam, varam nopelnīt arī mašīnai,” saka L. Brasliņa un norāda, ka šobrīd visstraujāk augošais tirgus ir Tuvie Austrumi, Ziemeļāfrika, Dienvidāzija.

Tirgus un mārketinga pētniece uzsvēra, ka liela nozīme ir strukturizētai pieejai, proti, sadalīt potenciālo tirgu, saprast, kā tas funkcionē, un atrast perspektīvāko jomu. “Veiksmīgākās eksporta pieejas ir saistītas ar pieprasījumu plus inovatīvu pieeju. Savukārt nevajadzētu iekarot tirgu ar savu klātbūtni, reklamējot produkciju un stāstot, ka mēs jau strādājam 20 gadus, jo, piemēram, Tuvajiem Austrumiem 20 gadi vispār nav nekāds atskaites punkts. Ne mazāk svarīgi saprast, kā padarīt zīmolu pircēja acīs nozīmīgu, kvalitatīvu, jo funkcionālā vērtība ir viegli izkonkurējama,” tā L. Brasliņa.

Pasākuma izskaņā L. Štein­berga dienu vērtēja kā izdevušos, uzsverot, ka pasākums mērķēts konkrētai auditorijai, atsaucība bijusi, interesi izrādījuši uzņēmēji ne tikai no Cēsīm, bet arī Val­mieras, Raunas, Priekuļiem un pat Engures.