Vasara ir laiks, kad cilvēki dodas dabā, tomēr gan vēsākās, gan karstākās un saulainākās dienās visapkārt lidinās dažādi kukaiņi. Pie tam daži no tiem var iedzelt, radot alerģiskas reakcijas. Vislielākās raizes tiem, kuri vasaras laikā iecienījuši lasīt ogas un sēnes, sagādā bites un lapsenes, kā arī čūskas. Bieži vien pēc sadzelšanas mediķu palīdzība nav vajadzīga, tomēr svarīgi ir zināt, kā parūpēties par dzēluma vietu. Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece Sniedze Bračka “Druvai” pastāstīja, kā rīkoties konkrētās situācijās. “Vasarā pilnībā izvairīties no kukaiņiem nav iespējams, tomēr, ja bailes par sadzelšanu ir lielas, tad aptiekās var iegadāties dažādus aerosolus, kuri atbaida kukaiņus. Tomēr, ja arī aerosols nav palīdzējis pet dzēlienu, tad pēc sadzelšanas jāpārliecinās, ka ādā nav palicis dzelonis, jo tajā saglabājas inde, kas turpina ieplūst organismā. Dzeloni nevajadzētu vilkt ar pirkstiem, bet gan ar pinceti. Nākamais – atrast vēsu telpu, priekšmetu vai sagatavot kompresi, kas sadzelto vietu lokalizētu. Aukstums sašaurina asinsvadus, kas indei neļauj izplatīties pa visu organismu. Sadzeltā vieta sāpēs, būs piepampusi, bet tas nenozīmē, ka nepieciešama steidzama mediķu palīdzība. Tā ir nepieciešama gadījumos, ja parādās ādas apsārtums, nieze, nātrene, elpas trūkums, sēcoša elpošana, samazinās asinsspiediens vai iestājas samaņas zudums. Gaidot neatliekamo medicīnisko palīdzību, jāapguļas, lai vieglāk elpot, un jādzer daudz šķidruma, savukārt sadzeltajai vietai jāpieliek vēsa komprese. Taču – pats galvenais – jāsaglabā miers,” norāda Sniedze Bračka.

Ja runājam par čūskām, tad Latvijā vienīgā indīgā čūska ir odze, kuras kodums var radīt problēmas veselībai. “Ja cilvēks pazīst čūsku un skaidri zina, ka tā nav odze, tad uztraukumam nav pamata un koduma vietu nevajag speciāli apstrādāt, tomēr, ja cilvēks nav pārliecināts, kāda čūska iekoda, tad drošības pēc var griezties pie mediķiem. Tomēr, ja iekodusi odze, nekavējoties jāizsauc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, zvanot uz tālruni 113, jo cietušajam palīdzība jāsaņem pēc iespējas ātrāk. Pēc mediķu izsaukšanas cietušajam vajag apgulties. Svarīgi ir nekustināt un neberzēt traumēto ķermeņa daļu, jo kustības paātrina asinsriti, līdz ar to indes izplatīšanos. Gaidot palīdzību, pastiprināti jādzer ūdens, lai nodrošinātu organismu ar nepieciešamo šķidrumu. Tāpat uz koduma vietas var uzlikt kaut ko aukstu, lai mazinātu niezi, bet nekādā gadījumā nedrīkst likt žņaugu vai pārsējus, sūkt indi ar muti, griezt vai piededzināt koduma vietu, kā arī lietot medikamentus, jo nav zināms, kā zāles reaģēs ar čūskas indi,” tā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Vidzemes reģionālā centra vadītāja vietniece.