Ziņas

Sabiedrība

Ja gribam saņemt, jāprot arī dot

Kopīgās sarunās. Seminārus parasti apmeklē atbildīgākie saimnieki. Foto: Monika Sproģe

Aktualitātes par bioloģisko lauksaimniecību pulcēja negaidīti lielu interesentu skaitu un raisīja diskusijas.

Nevis cīnīties, bet pielāgoties

Viena no tēmām, kas tika iztirzāta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) Cēsu nodaļas, Amatas novada domes un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Cēsu konsultāciju biroja rīkotajā seminārā, bija saimniekošanas saistība ar klimata pārmaiņām, kuru priekšā esam mazspēcīgi. Ne­nolie­dzami, pēdējie gadu desmiti laikapstākļu ziņā bijuši untumaini un grūti prognozējami, taču vairāki nozares zinātnieki uzsvēruši, ka lauksaimniekiem jābūt gataviem nevis cīnīties, bet pielāgoties. Ar pielāgošanos domāta spēja būt elastīgiem, ieviest jaunas tehnoloģijas.

Tāpat jārēķinās, ka bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai agrovides pasākumi arvien vairāk būs jāvirza uz konkrētu rezultātu vides jomā. Runājot par pielāgošanos klimata pārmaiņām, vispirms nepieciešama gudra ražošanas vadība saimniecībā. Nozares līmenī jāliek uzsvari uz nacionālo un reģionālo plānošanas stratēģiju, ņemot vērā Eiropas Sa­vie­nības (ES) dalībvalstu atšķirības, jo kopējā lauksaimniecības politika nākamajam ES plānošanas periodam paredz nodrošināt pārtikas pieejamību par saprātīgām cenām, vienlaikus veicinot videi draudzīgu saimniekošanas praksi. Lai to panāktu, sabiedrībai jāmaina domāšana.

“Rīgā pašlaik ir trīs veikali, kuros pārtikas produktus var iegādāties bez iepakojuma. Ārkārtīgi ceru, ka šāda domāšana ies plašumā. Jelgavā vēl nevar ar savu burciņu aiziet uz veikalu pēc piena, kā to var izdarīt piensaimnieku sabiedrības “Straupe” veikaliņā, bet tie ir pirmie soļi pareizā virzienā. Diemžēl tikai retais aizdomājas, ka atkritumu apsaimniekošana dod lielāku ļaunumu nekā pārtikas ražošana,” saka Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) asociētā profesore Dzidra Kreišmane.
Drīzumā būs pieejamas datorprogrammas, ar kurām varēs aprēķināt siltumnīcefekta gāzu emisiju saimniecību līmenī. Dar­bošanās programmā būšot tikpat vienkārša kā barību devu sastādīšana dzīvniekiem. Emisiju aprēķins un ar to saistītais ir nākamā ES plānošanas perioda galvenie jautājumi. Lauksaimniekiem to risināšanai būs iespējas saņemt lauku konsultantu pakalpojumus. Darbs pie datorprogrammām turpinās, tās pagaidām ir tikai zinātnieku rīcībā, tās vēl nav lētas, katram lauksaimniekam gan arī nav nepieciešamas.

“Arī zemniekiem, kas saimnieko, izmantojot bioloģiskās metodes, jādomā par pielāgošanos klimata pārmaiņām. Arvien vairāk nāksies domāt par piemērotāko sēšanas un stādīšanas laika izvēli, tehniskiem risinājumiem augsnes apstrādē, izturīgu kultūraugu sugu un šķirņu izvēli, par to, kā ierobežot kaitīgos organismus. Bioloģiskajā lauksaimniecībā jau pieejams plašs līdzekļu klāsts cīņā ar augu kaitēkļiem un slimībām. Rūpīgi jāpievēršas ūdens zudumu samazināšanai, nākamajā plānošanas periodā liels uzsvars tiks likts uz meliorāciju sistēmu sakārtošanu, augsnes īpašību uzlabošanu, savukārt lopkopjiem jātēmē uz stresa apstākļiem pielāgoties spējīgākām dzīvnieku šķirnēm, tātad viss iepriekšminētais drīzāk ir diezgan reāla tagadne vai ļoti tuva nākotne,” saka LLU profesore.

D. Kreišmane uzsver, ka šādus informatīvos pasākumus noteikti vajag vairāk. Viņa novērojusi, ka lauksaimnieki arvien apzinīgāk apmeklē seminārus, jo visus interesē, ko sagaidīt nākamajā plānošanas periodā. Taču, līdzko tika pieminētas datorprogrammas, daž­viet varēja dzirdēt smagas nopūtas, taču Dz. Kreišmane pārliecinājusies, ka “sajūtot datorprogrammu sniegtās ērtības, kas palīdz strādāt, cilvēks šādus jaunumus uztver ar atvērtību, turpretī, ja viss jaunais uztverts kā spaidi, jo kāds ar varu kaut ko licis darīt, pozitīva ieguvuma būs maz”.

Cik kuram jāmācās
Zemkopības ministrijas Lauku attīstības fondu atbalsta nodaļas vadītāja vietniece Aiva Zvirbule stāstīja par Eiropas Savienības jaunās kopējās lauksaimniecības politikas izstrādes gaitu, par grozījumiem normatīvajos aktos sais­tībā ar agrovidi. Pašlaik Zemkopības ministrija kopā ar lauksaimnieku organizācijām ieskicē idejas priekšlikumiem. Jāuzsver, ka pagaidām nekas vēl nav iecirsts akmenī. Top tikai sarunu priekšlikumi, ar kuriem nākamajiem politiķiem būs jāvēršas Eiropas Komisijā, taču par dažiem punktiem izraisījās skarbas diskusijas.

Klātesošie pauda sašutumu par priekšlikumu bioloģiski sertificēto saimniecību saimniekiem apmeklēt 180 stundu mācību kursu. Lai gan beigās vairums vienojās, ka pietiktu ar dažu semināru apmeklējumu gadā, sertifikācijas un kontroles institūciju pārstāvji norādīja, ka diemžēl resertifikācijas procesā saimniekiem zināšanās vēl arvien ir lieli robi un nebūtu slikti zināšanas atsvaidzināt. Mācības vajadzīgas daudziem, bieži tiem, kas parasti neapmeklē seminārus, tālab arī sertifikācijas procesā parādās nezināšana, darbībā atklājas pārkāpumi. No zāles izskanēja arī priekšlikums, ka semināri vai kursi būtu jāapmeklē tiem, kuru saimniecībās konstatētas neatbilstības nosacījumiem, par to gan dažs pasmīnēja.

Interesei jābūt ne tikai par naudu
Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis semināra noslēgumā atzina, ka tik dedzīgu iesaisti diskusijās būtu vēlējies visu laiku, nevis tikai dažos gadījumos, īpaši, ja priekšplānā izvirzīts viens jautājums – vai būs subsīdijas? G. Norkārklis dalījās pārdomās, sakot, ka, līdzko jāpieņem kādi lēmumi vai grozījumi likumā, iedziļinās retais: “Saņemam trīs četrus e-pastus. Taču, kad runa ir par subsīdijām, tiešmaksājumiem vai kompensācijām, mūs atceras simtiem saimnieku. Tas neies cauri, jāiedziļinās visu laiku, ja lauksaimnieki vēlas jebkādu atbalstu no ES, jārēķinās, ka būs jāpilda arī nosacījumi un pienākumi. Nevaram tikai prasīt un pieprasīt.”