Ziņas

Sabiedrība

Ja grib iznīcināt latvāni, jādomā kā latvānim

Katra pieredze noder. Veselavas pagasta zemnieks Andris Actiņš (no kreisās) un zemnieku saimniecības "Kliģeni" īpašnieks Aleksandrs Raubiško atzīst, ka ikviens ir ieinteresēts, lai viņa zemē latvāņi neaugtu.Foto: Sarmīte Feldmane

Šķiet, ka patlaban nav laiks, kad zemnieki, kuru laukus pārņēmuši latvāņi, domā, kā ar tiem cīnīties. Taču seminārā Vaives tautas namā zāle bija klausītāju pilna. Bija atbraukuši zemnieki no tuvējās apkārtnes. Lielākā daļa noguruši no gadiem ilgās cīņas ar kaitīgajiem augiem.

“Vaives pagasts ar latvāņiem ir pazīstams visā Latvijā. Tie aug arī uz pašvaldības zemes. Ķeram katru jaunu atziņu, pieredzi, kā ar tiem tikt galā,” stāsta Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna. Vaivēnieši bija uzaicinājuši SIA “Integrētās audzēšanas skolas” pētniekus, kuri jau vairākus gadus meklē labākos risinājumus, kā iznīcināt latvāņus.

Zinātnieku teiktais, ka invazīvos augus var iznīcināt pāris gados, daudzos raisa smaidu, jo pieredze ir pavisam cita. Tiek piedāvāta integrētā metode.

“Tā ir jauna pieeja. Daba ir ne tikai brīnumu radītāja, arī brīnumu darītāja. Dabas spēks ir brīnumains. Tāpat simbioze starp ķīmiju un bioloģiju. Ja cilvēks nokļūst uz slimības gultas, viņam vajag zāles, varbūt antibiotikas, tad viņš atveseļosies,” skaidro SIA lektore un pētniece Inga Gaile un atgādina: “Ja grib cīnīties ar latvāni, tad ir jādomā kā latvānim. Mēs pieļaujam daudz kļūdu.” Viņa vairākkārt atgādināja, ka augs grib izpildīt savu misiju – uzziedēt un izsēt sēklas. To izdarīt var traucēt gan cilvēks, gan kaimiņi – augi.

Līdz šim Latvijā latvāņu ierobežošanai izmanto mehānisko ierobežošanas metodi, ķīmisko, bioloģisko un kombinēto. Vispopulārākā ir ir pļaušana, taču tā, izrādās, un to var arī redzēt daudzos laukos, tikai stiprina latvāņu audzi. Arī pēc vairākkārtējas pļaušanas latvānis spēj izveidot ziedkopas, attīstīt pilnvērtīgas sēklas un tās izbirdināt. Turklāt ar latvāņu pļaušanu tiek ierobežota tam konkurējošo sugu attīstība, un tādējādi invazīvais augs beidzot kļūst par dominējošo sugu. “Teritorijās, kur iepriekš mēģināts, neregulāri pļaujot, iznīcināt latvāni, to skaits ir lielāks, nekā tas ir nepļautajās platībās!” konstatējuši pētnieki.

Parasti Latvijā sāk pļaut aprīļa beigās, maija sākumā. Lapas un stublāji veido uz augsnes mulču un noēno citus augus, samazinās bioloģiskā daudzveidība, bet latvānim ir vairāk gaismas, tas var brīvi augt. Kur pļauts neregulāri, augs arī pēc pļaušanas izveido ziedkātus un sēklas. pēc pļaušanas latvānis vairs neizaug divus metrus augsts, bet tas nekļūst mazāk agresīvs, pat divu līdz piecu centimetru augstam tam izaug ziedkāts. Tas steidz izpildīt funkciju – izziedēt un dot sēklas.

“Pļaujot tiek pagarināts latvāņu augšanas laiks. Tas var ziedēt un dot sēklas arī oktobrī, ne tikai vasarā. Pļaušana veicina jaunu latvāņu sadīgšanu, jo no lapām ir izveidojusies auglīga augsne. Bet lapu mulčas dēļ citi augi nespēj uzdīgt. Latvānis iekaro visu lauku, tam ir gaisma. Bet, kur ir citi augi, īpaši graudzāles, latvāņu sēklas līdz zemei nenonāk, sapūst. Bioloģiskā daudzveidība, nepļauta zāle var ierobežot izplatību,” skaidroja pētniece Laura Kazāka un uzsvēra: “Ja latvāņus pļauj, tas jādara vismaz reizi nedēļā. Ja to darīs retāk, latvānim pagūs izveidoties stublājs un ziedkopas. Pilsētās mazi latvāņi ir īpaši bīstami, jo cilvēki pieraduši, ka šie augi ir lieli.”

Arī lopi nespēj iznīcināt latvāņus, jo nenoēd visu augu. Tas turpina augt un ziedēt. Laikietilpīga ir latvāņu ziedkopu griešana. Tas jādara noteiktā laikā, nedrīkst nokavēt. Ziedkopas var salikt maisos, lai sapūst.

“Pasaule balstās uz pieņēmumiem un mītiem. Viens no tiem, ka latvāņa sēklas var dzīvot 30 gadus. Jā, var, stikla burkā. Latvijas dabā tas nav iespējams. Vai esat redzējuši, ka pieneņu pūkai nākamajā gadā ir izpletnītis? Latvānis ātri satrūd un rada organisko vielu vidi, ļoti auglīgu. Stumbrs sapūst. Graudaugu salmi tik ātri nesapūst kā latvāņa stumbrs. Un arī sēklas sapūst,” sacīja Inga Gaile.

Daudzi zemnieki izmēģinājušies latvāņus iznīdēt ar ķimikālijām. Pēc lauka apstrādes ir iznīcināti visi augi. Latvānis kā stiprākais pēc neilga laika atkal zaļo. Integrētās audzēšanas metode iesaka izmantot dabisko bioloģisko daudzveidību un latvāni nomākt, palīdzot atgriezties iepriekš augušajām augu sugām. Pētnieki ir atklājuši selektīvas iedarbības herbicīdus, kas iznīcina tikai noteiktas sugas augus. Šoreiz latvāņus.

“Pamazām stiebrzāles aizņem savu vietu. Ja zāle nav pļauta, latvānis uz priekšu virzās ļoti lēni, tam trūkst gaismas. Pēc miglošanas nākamajā gadā laukā nav ziedošu latvāņu,” skaidro Laura Kazāka un uzsver, ka svarīgākais – zāli nedrīkst pļaut.

Uzklausot pieredzi un zināšanas, zemniekiem bija ne mazums konkrētu jautājumu. “Ja nenopļauj latvāņus, pašvaldība soda, bet, ja es cenšos iznīcināt un pēc tam pļavu nepļauju, lai atjaunotos augu daudzveidība, maksāšu sodu un arī platībmaksājumus nesaņemšu, jo pavasarī būs kūla. Ko darīt bioloģiskajām saimniecībām, jo tās vispār nedrīkst izmantot ķīmiju,” jautāja zemnieki.

Pētnieki ir gandarīti, jo viņiem pieredze jānodod citu valstu zemju īpašniekiem. Latvāņi ir problēma arī Lietuvā, Vācijā, Francijā, Somijā un citviet. Tikai tur aug citas latvāņu sugas.

Vaives pagasta zemnieku saimniecības “Jaunķēsas” saimnieks Atis Kalniņš “Druvai” atzina, ka no 50 hektāriem, kurus apsaimnieko, divos aug latvāņi. Uz viņa zemes ir citam piederoša bijusī kolhoza kūts, kas brūk un kuru pārņēmusi latvāņu audze. Latvāņi aizņēmuši arī nelielu mežmalu. “Pļauju, bet rezultāta nav. Nevaru atļauties nopļaut reizi nedēļā, kā iesaka, un tie tikai aug. Esmu pat ar mieru pārdomāt bioloģisko saimniekošanu, izslēdzot latvāņu pārņemtās teritorijas, bet saprotu, ka tas nebūs tik vienkārši. Ilgtermiņā tad būs labāks rezultāts. Izrakt latvāņus vai nogriezt ziedkopas tādā platībā nav iespējams. Arī ganīšana īpaši nelīdz,” domās dalījās Atis Kalniņš.
Par jauno pieeju latvāņu iznīcināšanā bija ieinteresēti visi. “Manos laukos latvāņu nav, pa kādam tik parādās,” pastāsta Veselavas zemnieks Andris Actiņš, bet Raunas pagasta “Kliģenu” saimnieks Aleksandrs Raubiško atzīst, ka noteikti izmēģinās, jo Cēsīs netālu no saimniecības siltumnīcām aug latvāņi.

Vaives pagasta pārvaldes vadītāja Valda Zaļaiskalna atzina, ka visiem bijis interesanti dzirdēt, ka ir arī pavisam citāda domāšana par latvāņiem. Pagastā ir vairāk nekā 30 bioloģisko zemnieku saimniecību, ir arī tādas, kurās aug latvāņi. “Jautājumu ir daudz, bet vismaz ir pierādīti rezultāti, ir herbicīdi, jāmēģina,” uzsver Valda Zaļaiskalna.
Nītaures pagasta lauku konsultante Inese Menģele “Druvai” pastāstīja, ka Nītaurē ne tik daudz, bet Zaubē, Skujenē ir gana daudz latvāņu.

“Novadā visiem tiek nosūtītas vēstules, ka latvāņi jāappļauj, izbraukājām visas saimniecības, dažā pļaujot latvāņu ir mazāk. Protams, ir kāds, kurš nedara neko,” domās dalās Inese Menģele un piebilst, ka zemnieki ir ļoti ieinteresēti tikt galā ar latvāņiem.