Ziņas

Sabiedrība

Ja bērnam sāp zobs

Maksas zobārstniecība Drīz Cēsīs vairs nebūs pieejama bezmaksas zobārstniecība bērniem.Foto: Māris Buholcs

Cēsīs izveidojusies neapskaužama situācija, bērniem, kuriem nepieciešams zobārsta apmeklējums, saņemt valsts apmaksātu speciālista vizīti ir neiespējami, jo visur beigušās kvotas, bet jaunus līgumus ar Nacionālo veselības dienestu Cēsu zobārsti turpmāk neslēgs.

Latvijas Republikas Veselības inspekcija skaidro, ka bērniem līdz 18 gadiem valsts apmaksā zobārstniecības pakalpojumus, ja zobārstam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu (NVD).
Diemžēl lielākā daļa Cēsu zobārstniecības, izņemot SIA “Ingadent”, ir lauzušas vai nav pagarinājušas līgumus ar NVD. Klīnikas “Ingadent” vadītāja un sertificēta zobārste Ingrīda Grīnberga skaidro: “Gadiem ilgi samaksa vairs neatbilst izdarītajam darbam. Ļoti daudzi zobārstniecības kabineti Cēsīs ir lauzuši līgumus, tagad esam palikuši vienīgie. Jābrīdina, ka arī mēs esam uzteikuši līgumu un no maija vairs nestrādāsim ar valsts atbalstu. Esam privāts uzņēmums, dzīvojam no tā, ko saņemam no pacientiem, mums jādomā par ekonomisko aspektu. Savu pacientu bērniem vēlējāmies piedāvāt valsts apmaksātus ārstnieciskos pakalpojumus, tāpēc slēdzām līgumu ar Nacionālo veselības dienestu, tomēr mūsu uzdevums nav palikt vienīgiem un glābt situāciju valstī. Zobārstu asociācija ir vairākas reizes centusies panākt šī jautājuma risinājumu, bet atsaucība no Veselības ministrijas nav pilnīgi nekāda, tāpēc tagad ir strupceļš.”

Cēsu novada domes sabiedrības veselības speciāliste Zane Brente – Brantiņa saka: “Iepriekšējos gadus Cēsīs vairākām zobārstniecību praksēm bija līgumi ar valsti, šī problēma uzplaiksnījusi vien šogad. Līdz šim bezmaksas speciālisti bērniem Cēsīs bija pieejami un šādu problēmu nevajadzēja risināt, taču tagad noteikti tas ir viens no mūsu tuvākā laika uzdevumiem- informēt iedzīvotājus, kur ir tuvākā vieta, kur iespējams saņemt valsts apmaksātu palīdzību. Taču mēs nevaram piespiest zobārstus slēgt līgumus ar valsti, tā ir mediķu brīva izvēle. Valsts pašlaik par šo pakalpojumu tik maz maksā, ka zobārstam, ārstējot bērnu zobus, jāstrādā zem pašizmaksas, tādēļ speciālistus var saprast. Protams, šajā situācijā ķīlnieki ir gan bērni, gan viņu vecāki, tieši tāpēc jāvērš uzmanība bērnu zobu profilaksei. Vecākiem jārūpējas, lai bērns nenonāktu līdz tam, ka zobiņš jāārstē vai jāizrauj. Bērnam valsts apmaksāti higiēnista pakalpojumi pienākas reizi gadā, bet septiņu un 12 gadu veciem bērniem šo pakalpojumu valsts apmaksā divas reizes gadā. Tāpēc jāaicina vecāki būt apzinīgiem un aizvest bērniņu pie higiēnista.”

Amatas novada Līvu dienas aprūpes centra ārsta palīgs Sandra Rozīte pierakstu bērniem pie zobārsta veic jau uz martu, rindas tik tiešām esot garas: “Novadā mums ir tikai viens zobārstniecības speciālists, tas izskaidro ilgo gaidīšanu. Nesen daktere arī pagarināja līgumu ar valsti, tādējādi nodrošinot bezmaksas zobārstniecības pakalpojumus bērniem līdz 18 gadiem. Daudzi, kas nespēj tik ilgi gaidīt rindā, ved savus bērnus uz Cēsīm un ārstē par maksu, taču ir iedzīvotāji, kas ar mieru gaidīt.”

Savukārt Vecpiebalgas novada zobārste Dzintra Ozoliņa stāsta, ka jau vairākus gadus par bērnu zobu ārstēšanu ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu: “Es savas kvotas nemaz nespēju izlietot. Laukos nav tik daudz iedzīvotāju, te ir pavisam citāda demogrāfiskā situācija nekā pilsētā. Esmu radusi strādāt viena, ja man būtu jāalgo asistents, tad varbūt būtu citas izmaksas, taču pašlaik nesūdzos. Man darba pietiek, bet nepārstrādājos. Kad pacients pierakstās, rindā jāgaida ilgākais divas nedēļas. Es strādāju arī Valmierā un redzu, ka tur situācija līdzīga kā Cēsīs, tāpēc valsts kvotu dēļ mani atrod arī valmierieši. Jāatzīmē, ka turīgākie lauku iedzīvotāji brauc uz pilsētām pie speciālistiem. Ja līdzekļi atļauj, tas paver iespējas izvēlēties zobārstu. Taču daļa ārstu nevēlas strādāt ar bērniem, jo tie ir īpaši klienti, ar viņiem jāprot apieties. Tas paprasa laiku un pūles- pieaugušie atnāk, apsēžas krēslā un atver muti, bet mazie raud, niķojas, dīdās. Protams, tas prasa citu pieeju. Daudzi zobārsti, domājot par klientu labsajūtu un ejot līdzi laikam, ir iegādājušies modernu aparatūru, kas maksā desmitiem tūkstošu, un ieguldījumi jāatpelna, tāpēc šī problēma nav skatāma tikai no viena skatupunkta. Jāsaprot arī ārsti.”

Līgatnes novada domes sociālās aprūpes un veselības aizsardzības komitejas vadītāja Baiba Pelse teic, ka Līgatnes novadā darbojas divi zobārstniecības kabineti: “Līgatnē ir zobārstniecības kabinets, kur tiešām strādā ar valsts apmaksātām programmām un pieņem bērnus līdz 18 gadiem bez maksas, un cilvēku skaits mainās saistībā ar to, ka vecāki savas atvases ved arī no blakus novadiem. Otrs zobārstniecības kabinets darbojas Augšlīgatnē, tur visi pakalpojumi ir tikai par maksu.”

Nav noslēpums, ka zobārstniecības pakalpojumi ir dārgi attiecībā pret iedzīvotāju ienākumiem. Visskaudrāk līgumu laušanu ar valsti varētu izjust daudzbērnu un trūcīgās ģimenes, kurām valsts apmaksāto kvotu sistēma bija vienīgā iespēja, kā parūpēties par bērna mutes veselību. Šīm ģimenēm, kā izrādās, jāmeklē palīdzība pie lauku zobārstiem, kas sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus.