Cēsu Vēstures un mākslas muzeja aicinājumam ieteikt saturu muzeja dibināšanas 95. gadskārtai rīkotajai izstādei ātri vien pieteikušies pirmie desmit cilvēki.

Jubilejas svinēšanu muzejs sāks maija beigās. “Vietējā muzeja jubileja cilvēkiem dos gandarījumu, ka paši līdzdarbosies satura veidošanā,” skaidro Dace Tabūne, atbildīgā par muzeja krājuma glabāšanu. Iespējas ir plašas. Muzeja krājums liels – vairāk nekā 160 tūkstoši priekšmetu. Cēsīs glabājas arī nacionālas nozīmes vēsturiskas vērtības: dokumenti, tostarp baznīcu grāmatas, mākslas darbi, fotogrāfijas, tekstīlijas un citi priekšmeti.

Ieraudzījuši aicinājumu piedalīties izstādes sagatavošanā , “Druvas” redakcijā spriedām, ka vērts ielūkoties, ko muzeja krājums liecina par preses izdevumiem Cēsīs. Dace Tabūne izrādīja, cik daudzi preses izdevumi nonākuši muzeja krājumā. Jau 19. gadsimta beigās tipogrāfijas pilsētā iespiedušas avīzes latviešu un vācu valodā. Tā laika avīžu nosaukumos nav vārda Cēsis, tolaik pilsēta ir Wenden.

“Tā kā “Druva” pieteica vienu no pirmajām tēmām izstādei, saku paldies un apstiprinu, ka avīžniecības tēma būs iekļauta izstādē,” sacīja Dace Tabūne. “ Citu ieteikumu saraksts pagaidām nav garš, bet jau ieteiktas ap diviem desmitiem tēmu. Lai tās iekļautu izstādē, notiek precizēšana , strādājot muzeja krājumā.

“Druvas” sarunu krātuvē pārtrauca muzeja durvju zvans . Ar savu ieteikumu atnākušas Ieva Radzobe un Aina Mālmeistere. Katrai sava ideja. Aina labprāt Cēsu muzeja krājumu papildinātu ar ģimenes arhīva materiālu par Cēsu teātri režisora Augusta Gulbja laikā, bet izstādē gribētu redzēt Cēsu pirmā profesionālā latviešu fotogrāfa Kārļa Ander­sona fotogrāfijas 19. gs beigās . Ieva, iepazinusies ar grāmatām, kas iespiestas un tirgotas Jāņa Ozola grāmatu apgādā Cēsīs, ieteica izstādei tās.

Vai visas pieteiktās tēmas atradīs vietu izstādē, kas būs Cēsu Jaunās pils bēniņu zālē? Ivars Zukulis pieteicis tēmu par kādreizējo keramikas darbnīcu “Betes”, Dagnija Pole – tēmu, kā mu­zejā notiek vēstures priekšmetu saglabāšana, Zigrīda Apala – kā arheoloģisko izrakumu rezultātā mainījies skats uz pilsdrupām. Līga Eglīte piedāvā digitālu materiālu, kas vēsta par laika gaitā notikušām izmaiņām Gau­jas nacionālajā parkā. Izstādē būs vēstule no Kundziņu ģimenes Kan­ādā, apliecinot, ka no Dra­bešu pagasta “Biržakām” nākušais Pauls Kundziņš 20. gados strādājis pie projekta Uzvaras pieminekļa novietošanai.

Sarunas ar cēsniekiem izstādes veidošanā rosinājušas vēsturniekus jaunas tēmas izpētei par Cēsīm. Starp tām uzziņu dienesta 1188 izveidošanu, kurā cēsnieki pirmie apguva nebijušas profesijas. Tagad pat jāsteidz vēsturi dokumentēt, jo pie nama, kur darbojas kontaktu centrs, ir uzraksts, ka ēku pārdod.

FOTO: Marta Martinsone – Kaša