Ziņas

Sabiedrība

Izmaiņas slimnīcu tīklā varētu būt gaidāmas tuvāko 3-4 gadu laikā

Izmaiņas slimnīcu tīklā gaidāmas tuvāko 3-4 gadu laikā, taču slimnīcu slēgšana nav paredzēta, norāda veselības ministre Anda Čakša.

Šodien Veselības ministrijā (VM) notika Pasaules Bankas (PB) pētījuma “Slimnīcu aprūpes apjoms un kvalitāte Latvijā” izskatīšana. Pati sēde gan norisinājās vien 20 minūtes, un tajā iesaistītās puses vienojās par pētījuma autoriem iesniedzamajiem precizējumiem.

Kā pēc sēdes skaidroja Čakša, šis PB pētījums ir tikai viena daļa no kopējā nozares izvērtējuma. Pētījumā tiek runāts par kvalitāti, konkrēti onkoloģijas, kardioloģijas un dzemdniecības jomās. Tas ir pētījums par to, cik kvalitatīvi veselības aprūpes pakalpojumi ir izvietoti uz Latvijas kartes, skaidroja ministre. Savukārt, kā norādīja ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītājs Kārlis Ketners, pētījumā secināts – jo ārstniecības iestādei un speciālistiem ir lielāka pieredze konkrētā pakalpojuma sniegšanā, jo labāki ir rezultāti.

Savukārt nākamā PB pētījuma daļa būs tieši saistīta ar to, kādā veidā pakalpojumi Latvijā ir jāizvieto, proti, kurās slimnīcās un vietās jāveic sarežģītāki pakalpojumi, bet kurās vietās – vienkāršāki. Šis pētījums ir saistīts ar slimnīcu tīklu sakārtošanu, skaidroja Čakša.

Taujāta, vai, balstoties uz pētījumos secināto, varētu notikt arī slimnīcu slēgšana, Čakša atbildēja noliedzoši. Viņa skaidroja, ka drīzāk varētu tikt domāts par speciālistu skaita samazināšanu vai palielināšanu atsevišķās slimnīcās. Pēc Čakšas aprēķiniem, izmaiņas slimnīcu tīklā varētu notikt 3-4 gadu laikā.

Ministre arī skaidroja, ka svarīgi, plānojot plānveida palīdzību, ir šo palīdzību nesniegt tam nepiemērotās vietās, proti, iestādēs, kur ar šādām manipulācijām ir maza pieredze. Tas vairāk attiecas uz lokālajām slimnīcām. Ministre gan piebilda, ka akūtās situācijās pacientam ir jāpalīdz jebkurā gadījumā un arī šie dati ir iekļauti PB pētījumā, līdz ar to pētnieki ir lūgti datus izvērtēt precīzāk.

Čakša arī skaidroja, ka PB pētījums parāda, ka valstij rūpīgāk jāanalizē tie dati, kurus Nacionālais veselības dienests jau uzkrāj.

Taujāta, kad viņa saredz skaidrus slimnīcu tīkla sakārtošanas soļus, Čakša norādīja, ka sākotnēji ir jāapstiprina veselības aprūpes finansēšanas modelis. Pēc tam kopējais veselības aprūpes sistēmas reformu plāns, tostarp arī par slimnīcu tīklu, tiks sagatavots līdz nākamā gada 1.aprīlim.

Ketners skaidroja, ka, balstoties uz šo un vēl citiem PB pētījumiem, VM izstrādās politikas plānošanas dokumentu, kas kalpos par pamatu nacionālās politikas veidošanā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Reformu paketē ietilps ne tikai slimnīcu tīkla reforma, bet arī ģimenes ārstu noklājums, kvalitātes jautājumi, kā arī citas lietas. Ketners arī piebilda, ka tas varētu nozīmēt to, ka mazajās slimnīcās sarežģītas manipulācijas vairs netiks veiktas.

Kā ziņots, pētījumā secināts, ka Latvijā sarežģītas operācijas nereti tiek veiktas salīdzinoši mazākās slimnīcās, turklāt šīs sarežģītās operācijas mēdz veikt ārsti, kuri līdzīga veida manipulācijas izdara vien dažas reizes gadā.

Piemēram, secināts, ka laikā no 2012.gada līdz 2014.gadam tikai viena slimnīca Latvijā – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca – atbilda minimālajam apjoma standartam par 50 novērstiem vēdera aortas aneirisma gadījumiem gadā. Šajā periodā 11 slimnīcās 66 ķirurgi ārstēja 306 šādus vēdera aortas aneirisma gadījumus, tomēr tikai trīs ārsti veica šādu ārstēšanu ieteicamajā apjomā, proti, vairāk nekā desmit gadījumus gadā. Tomēr lielāko daļu jeb 66% šādu sarežģītu ārstēšanas gadījumu veica tādi ķirurgi, kuri ar to nodarbojas mazāk nekā piecas reizes gadā.

Pētnieki secina, ka Latvijā lieli slimnīcu un ķirurgu darba apjomi ir saistīti ar labāku aprūpes kvalitāti un zemākiem mirstības rādītājiem attiecībā uz vairākām procedūrām. Pētnieki arī norāda jomas, kurās selektīvi nosūtījumi varētu sniegt uzlabojumus.

PB norāda, ka minimālā apjoma standartu ieviešana Latvijā palīdzētu glābt dzīvības. Pētnieki iesaka konkrētu diagnožu pacientus no zema apjoma slimnīcām sūtīt uz augstāka apjoma ārstniecības iestādēm. Otra iespēja ir noteiktu nosūtījumu centru izveide, kas nozīmētu, ka visi pacienti tiktu nosūtīti uz augsta apjoma slimnīcām.