Ziņas

Sabiedrība

Izdarīts daudz, ne viss izdevies

Kā pirms četriem gadiem. Pēc pirmās šī sasaukuma domes sēdes deputāti nofotografējās pagalmā, tāpat tika izdarīts arī pēc pēdējās sēdes. Kaspars Gulbis (no labās), Gunita Liepiņa, Rihards Vidzickis, Pēteris Lideris, Ainārs Šteins, Guntars Pīpkalējs, Vineta Lapsele un Kristaps Sviklis atzīst – izdarīts nav maz.Foto: Sarmīte Feldmane

Pēdējā Līgatnes novada domes sēdē priekšsēdētājs Ainārs Šteins kolēģiem uzsvēra, ka, lai arī kādas pārmaiņas gaidāmas, Līgatnē iesāktais turpināsies.

“Nekas nebeidzas, darbu sāks jaunā Cēsu novada dome, darbinieki turpinās pildīt savus pienākumus, kā, kas mainīsies, rādīs nākotne. Ja vajadzēs, peldēsim pret straumi, jo tikai tā var daudz ko sasniegt,” sacīja novada vadītājs.

Sēdē 18 minūtēs vienbalsīgi tika pieņemti 11 lēmumi. Starp tiem arī par jauno talantu, kuri guvuši panākumus, apbalvošanu, sitamo instrumentu spēles profesionālās izglītības programmas īstenošanu Mūzikas un mākslas skolā, apstiprināts 2020. gada publiskais pārskats, sporta centra vadītāja amatā apstiprināts Agris Peipiņš, kurš strādā arī Līgatnes Jauno līderu vidusskolā, kā arī veikti grozījumi šīgada budžetā.

A.Šteins pateicās deputātiem un pašvaldības darbiniekiem par darbu un uzsvēra, ka ikdienā nav bijis skaļu strīdu, bijuši dažādi viedokļi, bet vienmēr atrasts kompromiss, lai lemtu gan par novadnieku ikdienā būtiskiem jautājumiem, gan par novada attīstību. “Ir izveidojies saliedēts kolektīvs, tas vienmēr bijis svarīgi, lai īstenotu mērķus,” atgādināja A.Šteins.

Vēl pēdējais deputātu kopīgais foto, klusas sarunas par kopā padarīto.

Gunita Liepiņa bija domes deputāte no 2009.gada. Viņa ir arī izglītības iestādes vadītāja. “Ir uzskats, ka jākļūst par deputātu, lai kaut ko panāktu. Nevaru teikt, ka tā notiek. Iestādes vadītājam jābūt pamatojumam, kāpēc kaut kas jādara, tad arī kolēģi atbalstīs,” sacīja deputāte un uzsvēra, ka būt deputātam nav viegli. “Viens ir – kā tu pats domā, tad – kā iestādes vadītājs un, visbeidzot, – kā deputāts. Ir gandarījums, ka sapratāmies un iniciatīvas netika nobremzētas, politiskie uzstādījumi nav bijuši svarīgāki par to, kas jādara,” viedokli pauda G.Liepiņa. Kā novada attīstībai svarīgu lēmumu viņa min izglītības iestāžu reformu. Tas nav bijis viegls lēmums, bet jau ir redzams, ka bijis pareizs.

Vineta Lapsele bija šī sasaukuma deputāte. Viņa uzsvēra, ka katrs lēmums, ko pieņēma dome, bijis vērsts uz attīstību. “Ne visi lēmumi tika pieņemti vienbalsīgi, ieklausījāmies kolēģu viedokļos, argumentos. Neviens nav ieinteresēts kavēt to, kas vērsts uz attīstību. Ir prieks, ka varējām sadarboties kopīgiem mērķiem, bijām taču no trim sarakstiem,” vērtēja V. Lapsele un atgādināja, ka deputātam aiz katra lēmuma jāredz cilvēks, kuru tas skars. Viņa arī atzina, ka viens no novadam svarīgiem lēmumiem bijusi izglītības iestāžu reforma. “Bija šaubas, risks, bet lēmums bija jāpieņem. Rezultātu redzam,” teica deputāte. V.Lapsele strādā Priekuļu paš­valdībā , tas devis iespēju katru Līgatnes domes lēmumu vērtēt, salīdzināt, paraudzīties plašāk.

Līgatnes pašvaldības administrācijas vadītāja, juriste Ilze Goba, pārskatot sarežģītākās deputātu izšķiršanās un ne tik vieglo ceļu uz mērķi, minēja, ka ir gandarījums par atgūto un atjaunoto Augšlīgatnes kultūras namu. “Īpašnieki to iegādājās par pajām un nevarēja vienoties, ko ar ēku darīt, tā pamazām pārvērtās par graustu. Tā kā desmit gadu laikā īpašumtiesības nebija sakārtotas, zeme pieder pašvaldībai, vērsāmies tiesā, lai ēku iegūtu savā īpašumā. Vairāku tiesas procesu rezultātā pašvaldība ieguva neapsaimniekoto ēku. Tad startējām projektu konkursā, lai iegūtu finansējumu renovācijai. Naudu nepiešķīra, jo projekts neatbilstot kritērijiem. Neatkarīgi eksperti vērtēja un atzina, ka kļūdās ministrija, nosakot kritērijus. Tika pārvērtēti visi šim konkursam pieteiktie projekti un finansējumu saņēmām. Ir gandarījums, ka cīnījāmies un mums izdevās,” pastāsta I.Goba. Pašvaldībai arī nācās neatlaidīgi pierādīt, ka “Senioru māja” jāiekārto rehabilitācijas centrā “Līgatne”, lai arī nozares speciālisti centās pārliecināt, ka senioriem labāk palikt vecajā ēkā. “Grūtā brīdī Senioru māja finansiāli palīdzēja rehabilitācijas centram pastāvēt,” atgādināja I.Goba. Savukārt Izglītības kvalitātes dienests nesteidzās dot atļauju izglītības reformai novadā, sākumskolas un Jauno Līderu vidusskolas izveidei. Novada domes priekšsēdētājs A.Šteins atgādināja, ka 89 nelielajām Latvijas pašvaldībām desmit gadus bija mazas iespējas saņemt kredītus. “Neprasījām jau, lai naudu iedod. Cerams, ka turpmāk pašvaldības nedalīs attīstītajās un neattīstītajās,” uzsvēra novada vadītājs.

Līgatnes novada bērnudārzos vairs brīvu vietu nav. Jau iepriekšējā sasaukuma laikā, 2012.gadā, bija ideja paplašināt bērnudārzu. “Toreiz ne visi deputāti saprata, ka pēc dažiem gadiem vietu trūkums būs problēma, vairākums nobalsoja pret, argumenti vienkārši – bērnu paliek mazāk, cilvēki izmirst, te nekā nebūs. Toreiz projekts būtu realizēts, jo finansējumu varēja dabūt,” skaidroja A.Šteins. Tagad situācija mainījusies. Novada vadītājs sūtījis vēstules Ministru prezidentam, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, skaidrojot situāciju novadā. Atbilde vienkārša – kredītu var saņemt tās paš­valdības, kurās ir rindas uz bērnudārzu. “Esam darījuši visu, lai rindas nebūtu, meklējuši risinājumus, tāpēc mums attīstībai kredīts nepienākas. Politika iznāk vienkārša – ja esi būvējis visu ko, tikai ne bērnudārzu, bet tagad ir problēma, tās risināšanai var dabūt naudu,” skaudri sacīja A.Šteins. Viņš arī uzsvēra, ka var vien priecāties, ka nav izstrādāti augstas gatavības projekti, jo tiem nauda būtu iztērēta velti.

Pie neizdarītā novada vadītājs minēja arī pašvaldības, visticamāk, kapacitātes trūkuma dēļ neveiktos grozījumus teritorijas plānojumā, paplašinot Augšlīgatnes ciema teritoriju. “Vairāk nekā 30 hektārus lauksaimniecības zemes varētu nodot apbūvei. Katru nedēļu kāds interesējas, vai nevar nopirkt zemi apbūvei,” stāstīja A.Šteins un piebilda: “Tā ir mazās pašvaldības problēma, cilvēkresursu pietrūka. Augšlīgatnē bijušās Fabriciusa saimniecības teritorijā ir arī visas iespējas attīstīt ražošanas zonu. Infrastruktūra ir sakārtota, bet tukšās ēkas un zeme – privātīpašumi. Pašvaldībai vajadzēja aktīvāk runāt ar investoriem, teritorijas īpašniekiem.” Līgatniešu sāpe jau gadiem ir bijusī Līgatnes papīrfabrika. “Tā aizvien stāv tukša, notikusi kārtējā izsole, kas būs tālāk, nav zināms,” bilda novada vadītājs.

Satiktie līgatnieši “Druvai” atzina, ka pēdējos gados novads patiešām kļuvis par patīkamu vietu dzīvošanai. “Ļoti ceram, ka jaunajā novadā nekas nemainīsies uz slikto pusi. Un, ja vēl būtu jaunas darba vietas, vairāk jau neko nevajag,” tādas dažos vārdos ir līgatniešu domas.