Projekts “Livonijas kulinārais ceļš” stiprina vienota kulinārā mantojuma identitāti un attīsta gastronomiskā tūrisma piedāvājumu Latvijā un Igaunijā. Tajā iesaistījušies aptuveni 250 abu valstu, arī bijušā Cēsu rajona novadu, uzņēmumi, zemnieku saimniecības, mājražotāji, izveidojot gardēžu tūrisma ceļu “Livonijas garša”.

Projekts tiek virzīts, lai šī -senās Livonijas- teritorija kļūtu par pievilcīgu gastronomiskā tūrisma galamērķi ārvalstu un vietējiem apmeklētājiem. Viena no aktivitātēm ir projektā iesaistīto dalība Vidzemes un Igaunijas tirdziņos. Pērn tādi bija pieci, šogad jau septiņi, no kuriem trīs notiks Latvijā, četri – Igaunijā. Šīs vasaras starts tiks dots rīt Cēsu pilsētas svētku laikā, kad Pils dārzā vārtus vērs vēsturiskais viduslaiku jeb Han­zas tirgus, dodot apmeklētājiem iespēju iepirkties un baudīt to, ko sagādājuši gardēžu tūrisma ceļā iesaistītie tirgotāji.

Projektā darbojas arī vairāki mūsu puses uzņēmumi, zemnieku saimniecības – “Indrāni”, “Līgat­nes vīna darītava”, “Veselības laboratorija”, “Latvijas ķiploks”, citi.

Amatas novada Skujenes pagasta zemnieku saimniecības “In­drāni” īpašniece Liene Margēviča stāsta, ka šogad pirmo reizi piedalīsies tirdziņos projekta ietvaros: “Ļoti sen neesam to darījuši, jāsāk krāt pieredze. Jāizprot apmeklētāju vēlmes, garšas prasības. Cēsīs respektēsim nosacījumu, ka piedāvājumam jābūt ar viduslaiku tematiku, būs ievārījumi, tējas, vēl kas cits interesants.”

Aktīvi “Livonijas kulinārajā ceļā” iesaistījies Raunas uzņēmums “Latvijas Ķiploks”. Sintija Rude atzīst, ka šis projekts ir izdevies, tajā var gūt pieredzi, jaunas zināšanas: “Dodamies mācīties uz Igauniju, skatāmies, kā saimnieko citi, viņi brauc pēc pieredzes pie mums. Labs projekts, kurā parādīt sevi, apskatīt citus, draudzēties un kopīgi darboties. Protams, viss atkarīgs no tā, cik katrs pats aktīvs, cik grib iesaistīties, bet iespējas ir plašas. Braucam pa tirdziņiem, pērn Raunā noorganizējām Ķiploku festivālu, kas bija viens no “Livonijas kulinārā ceļa” pasākumiem. Šogad brauksim uz Ķiploku festivālu Igaunijā, parādīsim sevi vēl kādā Igaunijas pasākumā. Ja ir vēlme, lai mūsu produkciju pamana, ir jāpiedalās.”
Stāstot par piedāvājumu Cēsu viduslaiku tirgū, S. Rude saka, ka būs pircējiem jau zināmā produkcija, jo vajadzīgs laiks, lai varētu piedāvāt jaunu produktu, bet pie tā tiek strādāts: “Cilvēki bieži jautā, kad būs kas jauns, tad stāstām, ka radīt jaunu produktu nav vienkārši. Paiet laiks, kamēr noslīpē recepti, kamēr veic analīzes, pārbauda derīguma termiņu, process diemžēl nav ātrs.”

Viduslaiku tirdziņu rīkošanu un noformēšanu Cēsīs veic Valmier­muižas kultūras biedrība. Tās pārstāve Sabīne Vandāna stāsta, ka īpaši tiek piedomāts par tirdzniecības vietu un pašu dalībnieku noformējumu, lai izceltu Livonijas kulinārā ceļa ideju: “Esam sagādājuši vienādus priekšautus, bet, ja kādam jau ir viduslaiku tērps, var izmantot to. Visiem dalībniekiem esam lūguši nevilkt mūsdienīgus apģērbus, piemēram, T-kreklus ar košām apdrukām, bet ievērot viduslaiku tematiku arī tērpos, lai tirgus atmosfēra atbilstu cerētajam.”

Apmeklētāji šādos tirdziņos var ne tikai degustēt piedāvājumu, bet arī no mājražotājiem uzzināt, kā tapusi produkcija, noskaidrot daudz interesanta. Valmiermui­žas kultūras biedrība parūpējusies arī par to, lai apmeklētāji varētu iegūt īpašumā recepšu brošūras ar ierosmēm viduslaiku ēdienu pagatavošanai mājās, tā godājot viduslaiku mantojumu un vēsturiskās vērtības.

Projekta pārstāve Zane Kaķe stāsta, ka pieteikšanās šim pārrobežu projektam tika izsludināta 2017.gadā: “Šajā projektā Vidze­mes plānošanas reģions sadarbojas ar Igaunijas partneriem un “Lauku ceļotāju”. Ir tapusi tūrisma karte, kurā norādīti visi projektā iesaistītie Latvijā un Igau­nijā, tūristiem tiek piedāvāti pieci maršruti ceļā “Livonijas garša”, tiek rīkotas meistarklases un citi pasākumi. Jau pērn pilsētu svētkos un festivālos, kur bija tirdziņi, piedalījās Livonijas kulinārā ceļa uzņēmēji ar savu gardēdības piedāvājumu. Šis kulinārais ceļš apvieno ne tikai restorānus, krodziņus, kafejnīcas, bet arī mazos ražotājus, kas gatavo un piedāvā vietējo produkciju. Zīmols apvieno ne tikai tradicionālo mantojumu, bet arī mūsdienu garšas, galvenokārt uzsverot, ka tas ir lokāls produkts, kurā maz tiek izmantoti ievesti izejmateriāli. Gribam, lai tirdziņos Latvijā aktīvāk iesaistās igauņi, bet latvieši lai vairāk piedāvā savu produkciju Igaunijas tirdziņos.”

Viņa pastāsta, ka uzņēmēji, mājražotāji labprāt izmanto iespēju piedalīties pasākumos, jo tas nodrošina atpazīstamību, noietu produkcijai.
Šoruden tūrisma ceļā “Livonijas garša” vēl ieplānoti četri pasākumi Igaunijā, bet Latvijā tie iecerēti septembrī Kokmuižas svētkos un Simjūda gadatirgū Valmierā oktobrī.