Ziņas

Sabiedrība

Īstajā vietā un laikā uzņem filmu

Top filma. Cēsu kaujas pirms 99 gadiem notika pie tilta pār Raunas upi.Foto: Marta Martinsone - Kaša

Vakar un šodien pie dzelzceļa tilta pāri Raunai Priekuļu pagastā notiek filmas “Dvēseļu putenis” filmēšana.

“Filmēšanas laiks un vieta nav izvēlēti nejauši – tieši Cēsu apkaimē 1919. gadā jūnijā latviešu kājnieku pulks ar igauņu karavīru papildspēku pie dzelzceļa tilta pāri Raunai apturēja vācu uzbrukumu. Latvijas Neatkarības karā tas bija nozīmīgs pagrieziena punkts ar tālejošām sekām,” atgādina filmas producente Inga Praņevska.

Filmas režisors Dzintars Drei­bergs pauž pārliecību, ka izšķirošais mirklis, kas ļāva Latvijai izcīnīt neatkarību, notika tieši Cēsīs. “Tā bija pirmā reize, kad cīnījāmies paši par savu zemi, neticēdami citu solījumiem. Tieši Cēsu zēnu, kuri bija 14 līdz 18 gadus jauni, ticība un ieguldījums radīja nepieciešamo grūdienu mūsu pašapziņai, kas ļāva divu nedēļu laikā atbrīvot Rīgu un rudenī to aizstāvēt pret Bermontu,” stāsta režisors un uzsver, ka “Dvēseļu putenis” atspoguļo latviešu tautas cīņu par neatkarību un to, ka Latvijas valsts esamība nav pašsaprotama. Mūsu brīvība ir nopelnīta ar pašaizliedzību un visdārgāko ziedojumu – cilvēku dzīvībām. Filma izved cauri vēsturiskajiem notikumiem, padarot tos par personīgo pieredzi. Tā ir stāsts par latviešu saknēm un Latvijas valsts vērtībām. “Dvē­seļu putenis” ir mūsu pateicība cilvēkiem, kuru izvēles toreiz ļauj mums dzīvot neatkarīgā valstī šodien.

Izpilddirektors Gatis Kelle, satikts filmēšanas laukumā, ir gandarīts, ka darbs veicas un vieta īsti piemērota filmēšanai, kā arī laik­apstākļi ir ļoti labvēlīgi. “Filmai gan ideāli būtu, ja būtu nedaudz migla, mazs lietiņš,” viņš atklāj.

Iespēja filmēt Cēsu kauju ainas pie dzelzceļa tilta pāri Raunai ir unikāla, jo tā ir autentiska cīņu vieta. “Raunas tilts ir īpašs ar to, ka tas ir augstākais dzelzceļa tilts Latvijā – aptuveni 24 metri virs upes ūdens līmeņa. Pirmā un arī Otrā pasaules kara laikā šī tilta iznīcināšana bija visu Latvijai naidīgo armiju un grupējumu mērķis. Tomēr Pirmā pasaules kara un Brīvības cīņu laikā šo nozīmīgo infrastruktūras objektu tā nopietni nevienam nav izdevies apskādēt. Kāpēc? Lai rastu atbildi, būs vērts noskatīties filmu,” skaidrojis VAS “Latvijas dzelzceļš” industriālā mantojuma eks­perts Toms Altbergs.

Gatavi piedalīties filmētajā kaujā bija arī cēsnieki Kristens Pikšens un Edgars Sietinsons. Edgars ir jaunsargs, viņam ir 12 gadi. “Cēsu kaujā karoja tādi kā mēs – 13, 15 gadus veci zēni,” atgādina Edgars, bet Kristens atzīst, ka var tikai iedomāties, kā tas bija. “Tagad bail nav, esam filmā, bet, ja būtu pa īstam, būtu ļoti bail,” atklāj Kristens.

Edgaram “Dvēseļu putenī” ir Gata loma, viņš to ieguvis starp 15 pretendentiem. Ar lepnumu puika pastāsta, ka filmā viņam ir arī teksts. Iepriekšējās dienās filmēts kinopilsētā “Cinevilla”, tad uzņemtas epizodes, kā Gatis grasījās iet brīvprātīgajos, bet mamma negribēja laist. “Tagad gaidu, kad būs jāpiedalās kaujā,” nosaka Edgars. Viņš atklāj, ka nezina sava varoņa likteni. Edgars ir filmējies arī filmā “Jelgava 94”. “Ir interesanti, kā viss notiek, redzu, kā top filmu,” savukārt saka Kristens un piebilst, ka noteikti ļoti gaidīs rezultātu.

Filmas “Dvēseļu putenis” pirmizrāde paredzēta 2019. gada 11.novembrī, Cēsu kauju simtgadē. Filmas aktieru vidū ir vairāki Latvijā zināmi profesionāļi, piemēram, Vilis Daudziņš, Ivars Krasts, Mārtiņš Vilsons, Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga, arī jaunie aktieri Raimonds Celms, Jēkabs Reinis, Ieva Florence, Renārs Zeltiņš un citi.
Aleksandra Grīna zināmākais darbs “Dvēseļu putenis” ir romāns trīs daļās, kas vēsta par latviešu tautas cīņām Pirmajā pasaules karā. Tā kā rakstnieks pats piedalījies šajās kaujās, romānā atklājas viņa redzējums un pieredze, kuru ieguvis kara laikā.