1.jūnijā visā pasaulē tiek atzīmēta Starptautiskā bērnu aizsardzības diena. Tajā tiek atgādināts – vecāki ir atbildīgi par savu bērnu veselību, labsajūtu un arī drošību.

Aizvien vairāk saistībā ar bērnu drošību ļoti būtiska ir arī virtuālā vide. Pirms dažām dienām spēkā stājusies Vispārīgā datu aizsardzības regula. Tā skar ne tikai uzņēmumus un organizācijas, bet arī privātpersonas, tostarp vecākus un viņu atvases. Vecāku lokā, kā arī dažādos interneta forumos tēma par bērnu datu publiskošanu šobrīd ir viena no apspriestākajām. Psihoterapeite un smilšu spēļu terapeite Aija Baha-Velvele uzskata, ka viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ vecāki sociālajos tīklos vēlas publicēt savu bērnu fotogrāfijas, ir vēlme pēc uzmanības un vēlme sabiedrībai parādīt, ka ar viņiem viss ir kārtībā: “Iespējams, vecākiem trūkst pārliecības, tādēļ tiek meklēta apkārtējo atzinība. Tāpat, ja cilvēks sevi un savus bērnus tik ļoti vēlas izrādīt sabiedrībai, tas nozīmē, ka viņš citādi nespēj sevi realizēt. Protams, ir lieli, skaisti notikumi, kuros gribas dalīties ar citiem, bet ir vecāki, kuri publicē katru bērna soli. Tad ir jācenšas rast atbildi uz jautājumu – kāpēc? Nereti vecāki vēlas dalīties ar bērnu sasniegumiem, bieži tas tiek darīts šķirtajās ģimenēs. Tādējādi mamma vai tētis otram cilvēkam vēlas parādīt, ka viens spēj tikt ar visu galā.”

A. Baha – Velvele atzīst, ka bērnu attēlu publicēšana sociālajos tīklos ir šī gadsimta aktualitāte. Viņa uzskata, ka sekas un problēmas, iespējams, sāksies tad, kad bērni pilnībā sapratīs, ko vecāki dara. “Bērns kādā brīdī sāks apzināties, ka tiek visur izrādīts, turklāt tas noticis bez viņa atļaujas. Bērns var sākt atteikties fotografēties – ne tikai mājās, bet arī skolā. Bet pats būtiskākais – bērns var sākt just, ka viņa vēlmes un viedoklis netiek ņemts vērā, tas nav pietiekami svarīgs. Viņš var sākt domāt, ka tas, kurš ir vecāks, ir arī varenāks un viņam, bērnam, jāpakļaujas,” uzskata psihoterapeite.

Aija arī pati ir divu bērnu māmiņa, viņa dalās savā pieredzē, kas saistīta ar fotogrāfiju, kurās redzami viņas bērni, publicēšanu soci­ālajos tīklos: “Bildes sociālajos tīklos nelieku jau sen. To darīju tad, ka piedzima pirmais bērns, jo šķita, tā laime ir tik liela, ka man jādalās arī ar citiem. Pēc otrā bērna piedzimšanas kaut kas mainījās. Izaugu līdz sajūtai, ka ir kaut kāda privātā telpa, kurā nevēlos ielaist citus. Nepieredzēju kādu nepatīkamu notikumu, nebija arī sliktu komentāru, vienkārši sāku just, ka ir notikumi un sajūtas, kas pieder tikai mums. Šobrīd, ja ir kāds attēls, kuru vēlos publicēt vai kādam nosūtīt, lūdzu bērniem atļauju, man ir svarīgs viņu viedoklis. Uzskatu, ja cilvēks ir patiesi laimīgs, tad viņam nav nepieciešamības to visiem stāstīt un rādīt.”

Iveta Laiva ir divu dēlu mamma. Viņa ir aktīva sociālo tīklu lietotāja, tur labprāt publicē arī savu bērnu fotogrāfijas. “Mūsu ģimenes locekļi dzīvo dažādās valstīs. Lai man katram individuāli nebūtu jāsūta bildes, es tās publicēju sociālajos tīklos. Tad radinieki un draugi tās var apskatīt sev ērtā laikā. Protams, ļoti piedomāju pie tā, kāda rakstura attēlus publicēju – tās noteikti nav kailbildes, tādas, kur redzams, ka bērni ir nošmulējušies, jūtas neērti vai skumji. Mani bērni ir skaisti, ar viņiem ļoti lepojos un ar šīm sajūtām vēlos dalīties arī ar citiem. Lai pasaule redz šo skaistumu,” uzskata Iveta.

Divu dēlu māmiņa pirms foto publicēšanas ievēro arī noteikumus: “Es noteikti nelikšu bērniem fotografēties, ja viņi to nevēlas. Gadījies, ka dēls negrib, lai bildēju, tad to arī nedaru. Neesmu no tām mammām, kurām būtiski kārtējo smukuma bildi ievietot sociālajos tīklos, lai saņemtu pēc iespējas vairāk atzinības. Man, izmantojot tālruņa kameru, patīk noķert mazos ikdienas mirkļus, tos, kuros bērni ir visdabiskākie. Vēl viena lieta, ko ievēroju, – nekad nepublicēju fotogrāfijas, kurās redzami citi bērni. Tā ir cieņa pret citām ģimenēm.”

Cēsniece Laima Zariņa ir māmiņa trīs bērniem, viņa bērnu fotogrāfijas publiskai apskatei neizliek. “Iespējams, kaut ko daru atšķirīgi no citām mammām, bet man ikdienā gluži vienkārši nav laika sociālajiem tīkliem. Mums ar vīru ir neliels uzņēmums, visu darām paši. Es strādāju no mājām, jo esmu arī pilnas slodzes mamma. Agrāk uzņēmu daudz attēlu ar telefonu, bet, kā zinām, tad tālruņa kamerai kvalitāte ar laiku zūd. Tādēļ esam iegādājušies profesionālu fotoaparātu. Daudz foto­grafēju savus bērnus un procesus no mūsu ikdienas, reizi mēnesī dodos uz salonu, kur tiek izgatavoti fotoattēli, tos ielieku fotoalbumos, lielu daļu glabājam arī datorā. Mums ir tradīcija, ka bērnu dzimšanas dienām sagatavojam īsas filmiņas, kurās iekļaujam svarīgākos kadrus no bērna aizvadītā gada. Tad tos redz tuvākie draugi un radi. Nenosodu mammas, kuras internetā publicē bērnu foto, katra to dara savu mērķu vadīta – citai tā ir pašapliecināšanās, cita vēlas būt aktīva sociālo tīklu lietotāja. Man tas nav svarīgi. Es baudu mirkļus šeit un tagad. Iespējams, ar laiku domas mainīsies, bet tad jau mani bērni būs lielāki un paši pieņems lēmumus.”