Ziņas

Sabiedrība

Internetā atrast, kur tuvinieks apglabāts

Tuvinieku aprūpēti. Priekuļu kapsētā par katru apbedījumu apkopota iespējamā informācija.Foto: Māris Buholcs

Priekuļu novada Liepas un Priekuļu kapsētās pabeigta digitalizācija. Tiekoties ar sistēmas izstrādātāju un idejas autoru Miku Blati, SIA “Cemety” pārstāvi, novadu kapsētu pārzines veikto novērtēja atzinīgi un teica, ka turpmāk sistēma daudziem palīdzēs atrast tuvinieku atdusas vietas.

Ideju, ka vajadzētu izveidot kapsētu datu bāzi, ieteicis kāds radinieks, jo viņš vairākas stundas kādā kapsētas grāmatā meklējis, kur apglabāts draugs. “Vai to nevarētu izdarīt ātrāk, izmantojot mūsdienu iespējas – sākām domāt, izstrādājām sistēmu. Paši investējām, un tagad piedāvājam pašvaldībām pakalpojumu,” stāsta Miks Blate. Trijos gados digitalizētas gan lielas, gan mazas kapsētas Rīgā un daudzviet Latvijā, arī Lestenes Brāļu kapi.

Kapsētas digitalizācija nozīmē, ka tiek savākti un apkopoti dati par konkrētiem kapiem, pēc tam ziņas ir pieejamas katram, kurš vēlas uzzināt, kurā kapsētā tuvinieks vai draugs apbedīts. Datu bāzes sagatavošana ir grūts un sarežģīts darbs. Vispirms mērnieki kapsētu uzmēra, fiksē visu, kas tajā atrodas. Tad firmas darbinieki apseko kapsētu un no pieminekļiem, plāksnēm noraksta datus, tad tie tiek ievadīti sistēmā. Pēc tam vēlreiz tiek salīdzināts, vai no pieminekļiem, kapu plāksnēm dati norakstīti pareizi un vēl arī nofotografēti. Ja ir kļūdas, tās labo. Tad visus datus salīdzina ar kapsētu grāmatām. Sistēmā ir gan to cilvēku vārdi un apbedījuma vietas, kuri pazīti pēc pieminekļiem, gan informācija par tiem, kuri ierakstīti grāmatās, bet nevar pateikt, kurā vietā kapsētā apglabāti.

“Ikviens var ienākt portālā un pēc vārda un uzvārda sameklēt, kurā kapsētā meklētais cilvēks apbedīts, un apskatīties, kur ir kapa vieta. Ir plāns, ka parādīsies arī taciņa, kā no kapsētas galvenajiem vārtiem nokļūt līdz kapa vietai. Karti varēs izdrukāt un doties uz kapsētu,” stāsta Miks Blate un uzsver, ka informāciju visu laiku var papildināt. Kur nezināms apbedījums, kartē ielikta jautājuma zīme, ja kāds zina, kas tur apglabāts, var dot ziņu kapsētas pārzinei.

“Kā bijis agrāk, tā bijis, bet tagad būs sistēma. Priekuļu kapsētas jaunajā daļā, kur ir celiņi, vismaz ir viss skaidrs, bet vecajos kapos par daudzām kapu vietām nav informācijas,” domās dalījās novada domes priekšsēdētāja Māra Juzupa, bet Priekuļu kapsētas pārzine Ludmila Kasperoviča uzsvēra, ka vecajās kapsētās nav skaidru celiņu un grūti precīzi pateikt, kur kurš apbedīts.

“Diemžēl līdz šim daudz informācijas ir zudis. Mainoties kapsētas pārzinim, jaunais daudz ko nezina. Kapsētu grāmatas kā nu kurā kapsētā saglabājušās. Ja tuvinieki neuzlika pieminekli vai piemiņas plāksni, tikai viņi un, iespējams, kaimiņi zina, kur kāds cilvēks apglabāts. Noteikti datu bāzei būs papildinājumi, cilvēki paši būs ieinteresēti, lai par tuvinieka atdusas vietu ir informācija,” sacīja novada domes priekšsēdētāja. Liepas kapsētas pārzine Guntra Jaunzeme kapsētas digitalizāciju novērtē atzinīgi, īpaši to, ka datu bāzi visu laiku var papildināt. “Jautāju liepēniešiem, varbūt viņi zina, kas apbedīts blakus viņu tuvinieku atdusas vietai. Dati krājas,” saka Guntra Jaunzeme. Sistēmā, lai vairāk uzzinātu par apbedītajiem, tiek tikai autorizēti lietotāji – kapsētu īpašnieki, bet ikviens var uzzināt cilvēka vārdu, uzvārdu, dzīves datus un kurā kapsētā apglabāts.

Priekuļu kapsētā reģistrēti 1354 zināmi apbedījumi un 1057 – nezināmi. Kapsētā vēl ir 24 neaizņemtas vietas.

Kā jau rakstīts, Priekuļu kapsētai nav teritorijas, kur paplašināties, toties tās pietiek Jaunraunas kapiem. Liepas kapsētā reģistrēti 1082 zināmi un 845 nezināmi apbedījumi. “Vecajā kapsētas daļā palikušas 11 vietas, toties jaunajā sektorā to netrūkst,” bilst kapsētas pārzine.

Iepazīstoties ar kapsētu digitalizāciju, to atzinīgi novērtē arī novada dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Īrisa Uldriķe, uzsverot, ka cilvēki aizvien vairāk meklē savas dzimtas saknes. “Nereti ir situācijas, ka, dzīvojot citās zemēs, bērni, mazbērni netiek uz savu tuvāko cilvēku bērēm un nezina, kur viņi apbedīti. Tagad viņiem būs ļoti vienkārši visu uzzināt,” saka dzimtsarakstu nodaļas vadītāja. Domāts arī, ka nākotnē varētu publicēt kapu vietu fotogrāfijas.

Miks Blate informē, ka ir pašvaldības, kuras vēlas, lai sistēmā ir arī kapsētu noteikumi, grib, lai publicē fotogrāfijas, kurās redzams, kā tuvinieki kopj kapus, vai viņiem ir noslēgti līgumi ar pašvaldību, tuvinieki savukārt varētu publicēt plašāku dzīvesstāstu. “Iespēju ir daudz,” bilst Miks Blate.

Nākamgad Priekuļu pašvaldība iecerējusi digitalizēt pārējās novada kapsētas – Veselavas, Mārsnēnu un Jaunraunas. “Pašvaldību interese palielinās. Iepazīstot sistēmu, tiek novērtēts, cik tā var būt ikdienā noderīga,” stāsta M. Blate un atklāj, ka par digitalizāciju interesējas arī Vecpiebalgas un Līgatnes pašvaldības. Firma savus pakalpojumus piedāvā arī citās valstīs.

“Kad uzzināju, ka var digitalizēt kapsētas, par to runāju ar deputātiem, pērn viņi nepiekrita, šogad naudu piešķīra. Iesākto turpināsim,” pastāsta novada domes labiekārtošanas darbu vadītājs Jānis Sirlaks. Tikšanās reizē tās dalībnieki vairākkārt uzsvēra – tiek darīts svētīgs darbs.