No šī gada Gaujā un Braslā pakāpeniski tiek ieviesta lašveidīgo zivju licencētā makšķerēšana, un pirmajās desmit dienās makšķernieki iegādājušies jau vairāk nekā simts licenču.

“Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības”, kas ir projekta virzītājs, vadītājs Ainārs Šteins stāsta, ka licencētā makšķerēšana sākusies 31,4 km garumā Gaujas kreisajā krastā Līgatnes, Amatas un Cēsu novada administratīvajās teritorijās, jo šīs pašvaldības jau publicējušas saistošos noteikumus “Par lašveidīgo zivju licencēto makšķerēšanu Gaujā un Braslā”.

Kopumā licencēto makšķerēšanu Gaujā plānots ieviest, sākot no autoceļa A1 tilta (Ādažu novadā), augšup pret straumi līdz Abula upes ietekai Gaujā (Beverīnas novadā), kā arī Braslas posmā, no ietekas Gaujā līdz Braslas zivjaudzētavas teritorijas tuvākajai robežai.
Projektā iesaistītas 14 pašvaldības, saistošos noteikumus nav pieņēmusi tikai Kocēnu novada dome. Tiklīdz noteikumi būs publicēti pašvaldību izdevumos, tie stāsies spēkā. Daļā no 1.februāra, kādā vēlāk.

Atbilstoši noteikumiem makšķernieks, iegādājoties vienu “Dienas licenci”, lomā drīkst paturēt vienu mākslīgi ataudzētu (ar nogrieztu taukspuru) lasi vai vienu mākslīgi ataudzētu (ar nogrieztu taukspuru) taimiņu. Licences cena – desmit eiro.

“Pirmajās desmit dienās nopirkts vairāk nekā simts licenču, ņemot vērā, ka pagaidām tās attiecas uz samērā nelielu zonu, var teikt, ka interese ir pietiekami liela,” norāda A. Šteins.

Katram licences pircējam pēc tam jāsniedz atskaite par lomu vai tā neesamību, pašreiz pieejamā informācija vēsta, ka zivis tiek noķertas, pagaidām lielākais loms bijis Līgatnes zonā, kur pagājušajā nedēļā kāds makšķernieks vienā dienā noķēra 5,2 kg un 4,6 kg lašus. Zivis atlaistas atpakaļ ūdenī, katra makšķernieka izvēle – paturēt vai atlaist -, bet tas parāda, ka zivis Gaujā ir.

Makšķernieku viedokļi par licenču ieviešanu ar atšķirīgi. Vieni skaļi iebilst, jo līdz šim varēja makšķerēt samērā nekontrolēti, nereti paturot lomā arī lašus un taimiņus, kaut Makšķerēšanas noteikumi to neļauj. Daļa makšķernieku jauno sistēmu atbalsta, jo saprot, ka no upes nevar tikai ņemt, jādod arī pretī.

Latvijas Makšķernieku asociācijas vadītājs Alvis Birkovs, lūgts komentēt licencētās makšķerēšanas ieviešanu, vērtē, ka katrs centiens uzlabot ūdeņu apsaimniekošanu vērtējams pozitīvi. Taču viņš norāda uz valsts līmeņa problēmu, proti, ka Latvijā nav normatīvā akta, kas noteiktu vienotas prasības ūdeņu apsaimniekošanai: “Tāpēc katrs cenšas darboties pēc saviem ieskatiem, iespējām, redzējuma. Varbūt cilvēki nezina, ka no Latvijā esošajām aptuveni 12 500 upēm tikai 42 saskaņā ar Civillikumu ir publiskās. Pārējie ir privātie ūdeņi, un nav normatīvo aktu, kas noteiktu vispārējās prasības ūdeņu apsaimniekošanai neatkarīgi no piederības. Tāpat nekur nav minēts, kas pārvalda un apsaimnieko privātos ūdeņus, un tas ir jautājums, kā valsts organizē dabas kapitāla pārvaldību.”

Zvejniecības likuma grozījumos noteikts, ka pašvaldības ir atbildīgas par zivju resursu uzraudzību un aizsardzību savu administratīvo teritoriju ūdeņos, tostarp privātajos ūdeņos. Jāuzsver -par uzraudzību, bet ne apsaimniekošanu, tāpēc var teikt, ka “Gaujas ilgt­spējīgas attīstības biedrība” spērusi soli tālāk, jo licencētā makšķerēšana ieviesta ar mērķi sakārtot šo jomu un iegūt resursus, lai upē palielinātu lašveidīgo zivju populāciju.
A. Šteins skaidro, ka par licencēm iekasētā maksa tiešā vai netiešā veidā “atgriezīsies” upē: “No ieņēmumiem 20 procenti aiziet Zivju fondā, kas vēlāk atkal atgriežas zivju resursos. Pārējie 80 procenti paliek biedrībai, šīs naudas izlietojums ir ļoti precīzi iezīmēts. Šogad plānojam mazo upju tīrīšanu, jo daudzviet bebru aizsprosti kavē zivju pārvietošanos. Otrs darbs – nārsta vietu attīrīšana, kas aizaugušas ar ūdenszālēm. Daļa finansējuma tiks tērēta kontroles un uzraudzības pasākumiem.”

Šobrīd 99 procenti makšķernieku licences pērk elektroniskajā vidē, vietnē epakalpojumi.lv, taču Līgatnē divās vietas tās nopērkamas arī papīra formātā.

Stāstot par iesniedzamajiem pārskatiem, A. Šteins norāda, ka tie vēlākais desmit dienas pēc licences iegādes jāiesniedz visiem, arī tiem, kuri nav neko noķēruši. Ja tas netiek darīts, konkrētajai personai turpmākos divus gadu tiek liegta iespēja iegādāties licenci.

“Pārskatu var iesniegt interneta vietnē. Pagaidām gan pārsvarā parādās ieraksts, ka loma nav, bet makšķerniekus mudinām, ka atskaitē jāraksta visas noķertās zivis, ne tikai lašveidīgās. Ir viegli uzrakstīt, ka lomu nav, bet ir piemēri, ka pēc atskaitēm, kurās minēts, ka nekas nav noķerts, institūcijas izdara secinājumus, ka upē slikta situācija, tāpēc jāliedz makšķerēt, lai ļautu zivju populācijai atgūties,” skaidro A. Šteins.
Viņš atgādina, ka bez licences var makšķerēt ar dabīgo ēsmu, bet spiningošana un mušiņmakšķerēšana ar mākslīgo ēsmu atļauta tikai ar licencēm: “Nav iespējams izšķirot, kurš pretendē uz lasi, kurš uz asarīti vai līdaku. Esmu pārliecināts, ka 99 procentiem makšķernieku, kuri iet uz Gauju spiningot, ir tikai viens mērķis – lasis vai taimiņš.”