Lai gan jauno medus ražu jau paspējuši nobaudīt daudzi, Gundars un Valdis Baloži no Jaunpiebalgas pagasta “Lieldzirkstiņiem” atzīst, ka īstā medus ievākšana tikai tagad sākas.

Valdis ar biškopību aizraujas teju piecpadsmit gadu, bet viņa dēls Gundars īsāku laiku. Katram reģistrēta savas bišu novietnes. Kopā abiem esot ap 300 bišu saimju. Valdis atzīst, ka sākotnēji bijis tāds iesācējs vien. Strādājis algotu darbu Rankas pienotavā, tad iestājies krīzes laiks. Viņš sapratis, ka alga maza, īsti labi ierastajā darba vietā nesokas, tad nospriedis, kāpēc gan nopietnāk nepievērsties savai blakus lietai, kas tīri labi patīk un padodas. “Sapnis par biškopību man bija jau sen, taču nevarēju vien tā īsti saņemties. Sagadījās, ka kāds saimnieks man “piespēlēja” stropu ar visu saimi. Tā soli pa solim ieguvu pieredzi – pabeidzu arī biškopju kursus, līdztekus tam saimju skaits ievērojami paplašinājās,” paskaidro “Lieldzirkstiņu” saimnieks.
Arī Gundars nu iet tēva pēdās. Pirms gadiem pieciem vēl strādājis Rīgā arhitektu birojā, taču dažādu apsvērumu dēļ atkal atriezies laukos un nolēmis, ka arī pievērsīsies biškopībai. “Redzot, ka tas, ko dara tēvs, atmaksājas, arī man radās lielāka interese par bitēm,” teic jaunais bitenieks, kurš atšķirībā no tēva bišu saimniecību reģistrējis kā bioloģisko. Ar šādu pieeju viņš darbojas jau gadu, priekšā vēl viens gads, kas pēc likuma skaitās pārejas periods uz bioloģisko saimniekošanu. “Lai gan medus tirgū liela priekšrocība tā nav, taču to var izjust, saņemot atbalsta maksājumus. Bioloģiski sertificētām bišu novietnēm maksājumi ir divreiz lielāki,” zina stāstīt jaunais bitenieks.

Pie mājas saimniekiem ir tikai daļa stropu. Tur mitinās saimes, pie kurām notiek atbildīgākie darbi – bišu māšu audzēšana, sēklošana, apsekošana un tamlīdzīgi. “Druva” ielūkojas arī medus mājā. Daudz vietas tajā aizņem iespaidīga lieluma medus sviede. Tajā reizē ietilpst līdz 40 rāmīšiem. Turpat netālu rinda ar plastmasas spainīšiem. To ietilpība – 20 litru. Ir arī mazāki trauki, taču pamatā bitenieki tiecas uz to, lai produkciju realizētu vairumā. “Neesam no tiem, kas braukā pa tirdziņiem. Tāpēc mūs varbūt tā mazāk zina sabiedrība. Tirdziņiem ne laika atliek, ne ir tāda vajadzība. Klientus galvenokārt meklējam ārpus valsts robežām. Meklējam tos, kas ņem vairumā un piedāvā labu cenu. Protams, ir arī savi klienti, kas, reiz nobaudījuši mūsu medu, jautā pēc tā atkal,” klāsta V.Balodis. Viņa stāstītajam pievienojas Gundars: “Ja ir internets, tad mūsdienās daudz ko var nokārtot. Tā arī šosezon esmu aizrakstījis vismaz simts uzņēmumiem uz dažādām valstīm, piedāvājot medu. Daļa jau atsaukusies. Mēs tirgojam medu bez piejaukumiem vai dažādām garšām, maisījumiem, kā tas ir redzams tirdziņos. Tur jau ir tā atšķirība – viņiem ir jādomā, kā to puslitra burciņu pārdot par maksimālo cenu, savukārt mēs tiecamies, lai produkciju realizētu vairumā.”

Painteresējoties par citām nišām, ko varētu attīstīt uz biškopības pamata, Baloži teic, ka medus ražošana ir un paliks primārā nodarbe. “Par to neesam domājuši. Piemēram, par propolisu jau nav kas maksā adekvātu cenu. Par velti jau neko negribas atdot. Savukārt vaska mums pašiem pietrūkst, jo visu laiku strauji attīstāmies,” atzīst V.Balodis.

Pērn ar Cēsu rajona lauku partnerības “Leader” projektu starpniecību Baložiem katram izdevās tikt pie simts jauniem bišu stropiem. “Mērķtiecīgi strādājam, lai diezgan strauji attīstītos. Protams, daļa nopelnu ir arī projekta atbalstam,” atzīst bitenieki, kuri arī nākotnē raugās ar pozitīvu skatījumu, pieļaujot domu, ka varētu palielināt bišu skaitu vēl divas reizes.

“Piebalgas pusē dabā viss ir vēlāk. Ja citviet jau labu laiku bites ievāc liepziedu nektāru, tad mums liepas vēl pumpuros. Šajā laikā bites ievāc no visa pa druskai, tās uzmeklē ugunspuķes un citus ziedus, kas šobrīd plaukumā. Par agru medus ienesumu priecāties gan nevarējām. Pavasarī ienesuma gandrīz nebija. Visu, ko bites ienesa, tās patērēja savām vajadzībām. Jaunā medus sezona pie mums tikai tagad sākas. Rādās, ka medus būs. Noteikti ienesums būs labāks nekā pērn,” norāda Valdis un piebilst, ka atsevišķās dravās pat jūlijā viņiem nācies bites piebarot ar sīrupu.

Kamēr daudzi meklē vietas, kur izvietot bišu stropus, Baložiem tas problēmas nesagādā, jo personīgas pazīšanās ceļā iegūtie kontakti ļauj stropus izvietot dažādās platībās, tostarp Dzērbenes, Vecpiebalgas pagastā un Gulbenes novada Rankas pagastā. Taču tiem, kam tas joprojām ir aktuāli, arī ir iespējami risinājumi. Piemēram, akciju sabiedrība “Latvijas valsts meži” piedāvā biteniekiem iespēju savā apsaimniekojamā teritorijā izvietot bišu dravas. Bišu stropus var izvietot pēc līguma noslēgšanas par dravas izvietošanu un samaksu divi eiro par stropu. Dravas izvietojamas iepriekš saskaņotā vietā, kur tās netraucē iedzīvotāju uzturēšanos mežā, mežizstrādes un citu mežsaimniecisko darbu veikšanu. Par piedāvāto iespēju dravu izvietošanai var interesēties tuvākajā “Latvijas valsts mežu” mežsaimniecībā.