Ziņas

Sabiedrība

Interesē, kā labāk pārdot saražoto

Ražo mājās. Mājražotāji semināra laikā ar interesi klausījās lektoros un uzdeva jautājumus. Foto: Māris Buholcs

Raunā aizvadīts SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra” (LLKC) Cēsu nodaļas rīkotais seminārs mājražotājiem.
Informatīvo pasākumu apmeklēja ducis cilvēku, kuri ikdienas darbos izbrīvējuši laiku, lai papildinātu zināšanas par visu, kas saistīts ar pārtikas ražošanu un pārstrādi mājas apstākļos. Tāpat lektori sniedza nelielu ieskatu tajā, kā iegūt bioloģiskās saimniecības statusu vai ekoloģiska produkta marķējumu. Interesenti lektoriem uzdeva jautājumus un labprāt arī iesaistījās diskusijās.

Šurp bija sabraukuši iedzīvotāji, kuri plāno nodarboties vai jau īsteno produkcijas ražošanu un pārstrādi savās saimniecībās. Kā spilgtāko piemēru var minēt Sintiju Rudi, ķiploku pārstrādes uzņēmuma SIA “Latvijas ķiploks” dibinātāju un īpašnieci, kura izgājusi cauri visiem uzņēmuma attīstības posmiem un nu jau iekarojusi stabilu noieta tirgu un atpazīstamību. Dienas noslēgumā dalībnieki bija aicināti apmeklēt SIA “Latvijas ķiploks” ražotni un veikaliņu, kur īpašniece dalījās pieredzē par uzņēmējdarbības uzsākšanu, attīstību un tirdzniecības vietas izveidošanu.

Savukārt “Vides kvalitātes” inspektore Modrīte Zieda – Ziediņa stāstīja par Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasībām mājražošanā, reģistrāciju un nepieciešamo dokumentāciju, lēnām pārejot uz detalizētu izklāstu par to, kādam jābūt produkcijas iepakojumam un kādas prasības jāievēro tirdzniecības vietās. Tieši šādu informāciju saimniecības “Lasmaņi” saimniece Ilga Cābule atzina kā sev saistošu un interesantu.

“Es nodarbojos ar mājražošanu, audzēju fizāļus. Sezonas laikā vāru ievārījumus no tā, kas izaug dārzā. Man lieti noderēja informācija par PVD prasībām. Uzzināju, kas jāievēro un kas vajadzīgs, lai droši un bez pārpratumiem realizētu savu produkciju. Ļoti patīkami apmeklēt “ķiplociņa” saimniecību un ieklausīties arī Astrīdas Rozītes stāstītajā par Straupes tirdziņu. Šādos semināros vienmēr atrodas kaut kas jauns, ko uzzināt. Mēs, dalībnieki, lielākoties zinām viens otru, taču ir patīkami atkal tikties. Mājražošanai ir nākotne, jo cik tad ilgi ķimizētu pārtiku var ēst? Straupes tirdziņa kuplais apmeklējums ir pierādījums tam, ka cilvēki arvien vairāk sāk par to aizdomāties, tālab arī šādi semināri ir ļoti lietderīgi. Līdz šim līdzīgi pasākumi ir devuši savu labumu un palīdzējuši rast atbildes uz maniem jautājumiem,” teic. I. Cābule.

Kā jau I. Cābule minēja, ne vienu vien dalībnieku interesēja tieši produkcijas realizācijas iespējas, tālab semināra laikā A. Rozīte, biedrības “Slow Food Straupe” dibinātāja un biedrs, biedrības “Vesels pilsētā un laukos” valdes priekšsēdētāja, ieskicēja arī to, kāds ir mājražošanas uzņēmuma tēls publiskajā telpā, jo jebkura uzņēmuma tēls cieši saistīts ar tā atpazīstamību un izaugsmi.

Savukārt SIA LLKC Cēsu rajona lauku partnerības valdes pārstāves Dace Kalniņa un Dace Melgalve semināra apmeklētājiem bija sarūpējušas LEADER projekta informācija izklāstu un atklāja finansējuma piesaistes iespējas mazo uzņēmumu attīstībai.
Pēcāk dalībnieki pie kafijas tases pārsprieda dzirdēto un iztirzāja uzklausītās tēmas. Mājražotāji dalījās pieredzē par noieta vietām, jo patlaban viņi saražoto var pārdot savā saimniecībā, gadatirgos, tirgos un noteiktos apjomos realizēt arī veikalos.