Cēsu novada Vaives pagasta zemnieku saimniecībā „Liepas”, kas nodarbojas ar vistkopību, sācies cāļu laiks. Pirms divām nedēļām putnu ganāmpulks kļuvis kuplāks par vairāk nekā 250 cāļiem.

„Liepās” cāļus perina inkubatorā, aparātu saimnieki iegādājušies pērn, kad uzsākta arī cāļu perināšana lielākos apjomos. Tiesa, līdz tam izmantoti inkubatoriņi, kuriem gan ir diezgan maza ietilpība. „Arī šogad perinājām cāļus gan lielajā, gan mazajos inkubatoros. Cāļi jau aug pa stundai. Lielākie barā izceļas. Pirmie sāka šķilties 16.februārī, tad pa dienām nāca klāt. Pie cāļiem pirmajās dienās ir milzīgs darbs. Sākumā katrs jāpārcilā, jābāž knābis ūdenī – jāpadzirdina. Un tā vairākas reizes dienā. Tāpat pirmajās dienās lieku cāļus uz papīra dvieļiem, uz kuriem beram barību. Tas ir tāds neliels triks – tad cāļi labāk redz barību. Protams, barošanā, kā jau visi, pirmās trīs dienas pamatā dodam kapātas vārītas olas, tad arī placinātus graudus, biezpienu. Atsevišķā vietiņā ir tie, kas ne- daudz nīkuļo, arī tie tagad jau iemācījušies labi ēst,” stāsta „Liepu” saimniece Eva Rode un dara zināmu, ka pirmajās trīs dienās būtiski telpā, kurā izmitināti cāļi, uzturēt 30 – 31 grādu temperatūru, bet zem lampas vajadzētu

būt 33 -34 grādiem.

Pērn kādi 70 procenti no jaunajiem cālīšiem izrādījušies gaiļi, šogad cer, ka izdosies vairāk tikt pie vistiņām. „To jau nevar paredzēt. Kā trāpās – ja aizpagājušajā gadā gandrīz

visi cāļi bija vistiņas, tad pagājušajā gadā tie lielākoties bija gaiļi. Pērn cāļus inkubējām divas reizes, protams, ne vienmēr visas olas būs pilnas. Nupat ielikām arī nākamo partiju – ap 480 olām. Pērn no šāda paša daudzuma kādas 80 izrādījās tukšas vai cālēns kaut kādu iemeslu dēļ neizšķīlās,” skaidro E.Rode.

Lai būtu daudzveidīgāks vistu ganāmpulks, saimniece ik pa laikam mēģina ieviest jaunas šķirnes. „No pašu olām gandrīz visi cāļi ir šķirņu krustojumi. Pagājušajā gadā speciāli nopirkām ‘Marans’ šķirnes olas, kuras inkubējām, no tām izšķīlās gaiļi. ‘Marans’ vistu olas atšķiras ar ļoti tumši brūnu krāsu. Pilnīgi tādas, kā būtu īpaši krāsotas

Lieldienām,” stāsta saimniece un piebilst, ka šogad eksperimenta kārtā inkubētas ‘Araukāna’

šķirnes vistas olas, kuru čaumalas ir tirkīzzilā krāsā. Pašas vistiņas gan augumā nebūšot īpaši lielas, līdz ar to arī olas svars ir kādi 50-60 grami.

Lai gan saimniecībā vistas turētas vienmēr, tā nopietnāk Rodes ar vistkopību sākuši nodarboties pirms diviem gadiem, nu jau līdzšinējai darbošanās jomai – cūkkopībai – ir mests miers.

Šobrīd ganāmpulkā ir ap 300 dējējvistu. Saimniecībai iegūts arī bioloģisko olu tirdzniecības sertifikāts. Visu produkciju realizē galvenokārt Rīgā – ved uz ekoveikaliņiem, tostarp „Idille”, ”Zaļā govs”, uz kādu privāto bērnudārzu. Eva neslēpj, ka Rīgā pieprasījums pēc bioloģiskā saimniecībā iegūtām olām ir liels. „Rīgā cilvēkiem ir nauda. Pašā sākumā vedām olas tirgot arī uz Cēsīm, bet, kopš olu produkcija ir bioloģiski sertificēta, lielākas iespējas to pārdot ir Rīgas ekoveikaliņos. Protams, klāt nākušas izmaksas, sadārdzina arī iepakojums, etiķetes,” atklāj saimniece un, runājot par bioloģisko saimniekošanu, piemin arī kādu interesantu faktu: „Rīgā ir arī citi, kas tirgo olas, atverot kasti, jāsāk brīnīties, jo tās olas ir aplipušas ar mēsliem. Mēs pajautājām – kā jūs varat tādas olas tirgot? Mums atbildēja: ”Daļa cilvēku domā, ja ola ir netīra, tad vista patiešām dzīvo brīvā vaļā.” Nesaprotu, kā Pārtikas un veterinārais dienests kaut ko tādu pieļauj, jo prasības taču paredz, ka visam ir jābūt perfektā kārtībā.”

„Liepās” ražotās lauku vistu olas var pazīt pēc kastītes ar nosaukumu „Tik un tā”. Saimniece smej, ka, lai piesaistītu klientu, bijis jāpiedomā arī pie saistoša nosaukuma, kas viegli paliek prātā. „Mēs gribējām nosaukumu – “Ola-la-lā,” bet izrādās, ka šāds nosaukums jau ir lietuviešiem,” piebilst Eva.

Vistkopji ir pārliecināti, ja vistas audzē olu ražošanai, nevajadzētu ganāmpulkā paturēt par diviem trim gadiem vecākus putnus, jo pēc tam lielākais dēšanas laiks ir garām. Labākā dējība ir otrajā gadā,

pēc tam vista gan turpina dēt, taču olu ir daudz mazāk. „Savukārt olu lielums būs vairāk atkarīgs no šķirnes. Protams, jaunās vistiņas dēj mazākas oliņas, bet jau otrajā gadā – lielākas,” pastāsta vistkope.

Ilze Fedotova