Ziņas

Sabiedrība

Inešos baseinos audzēs zivis

Viss notiek. Uzņēmējs Valdis Cīrulis būvobjektā, kur būs zivju audzētava.Foto: Sarmīte Feldmane

Saldūdens akvakultūras uzņēmums “Hibitech Piebalga” Vecpiebalgas novadā, Inešos, ieguldīs vairāk nekā 3,8 miljonus eiro daudzfunkcionālas saldūdens zivju audzētavas būvniecībā un iekārtu iegādē. Inešu centrā pretī daudzdzīvokļu mājām norit vērienīgi būvdarbi. Katru dienu mainās ainava, kurā iezīmējas zivju audzētava. “Te divos stāvos būs dažāda lieluma baseini zivju audzēšanai, tie būs 117 metru garā un 40 metru platā ēkā, vēl būs administratīvā ēka, noliktavas,” stāsta inesietis, uzņēmējs Valdis Cīrulis un uzsver, ka vieta jaunajam uzņēmumam nav izraudzīta nejauši, jo te ir visa vajadzīgā infrastruktūra. Turpat blakus ir koģenerācijas stacija, un audzētava tiks nodrošināta ar vajadzīgo siltumu, tuvu ir divas augstsprieguma līnijas, līdz ar to ir nodrošinājums pret elektroenerģijas pārtraukumiem. Būtisks ir arī autoceļa tuvums, tāpat autobusu pietura.

Plānots, ka celtniecība tiks pabeigta nākamgad. Valdis Cīrulis stāsta, ka zivju audzētava, kā daudz kas cits Latvijā, sākta būvēt rudenī. Dokumentu kārtošana, lai piesaistītu Eiropas Savienības finansējumu, ievilkās no jūnija līdz oktobra sākumam. “Kavēšanās ir tikai viena iemesla dēļ – vasaras atvaļinājumi, kad viss notiek ļoti lēni vai iesāktais uz kādu brīdi apstājas. Darbinieks, kurš sācis ar konkrēto projektu strādāt, arī ir atbildīgs, cits neiesaistās. Bet laiks iet uz priekšu. Ja projekta gaitā kaut kas pamainās, atkal vajag ekspertīzi, neviens negrib uzņemties atbildību, neviens neuzdrošinās pateikt – dari tā, visi skatās instrukcijās, vērtē, beigās domā, vai parakstīt. Lai visu izdarītu, kā paredz likums, vajag ļoti daudz laika,” domās dalās Valdis Cīrulis un atklāj, ka 30 procenti projekta finansējuma ir pašu SIA “Hibitech Piebalga” trīs īpašnieku nauda, uzsverot, ka, lai saņemtu finansējumu, svarīgi arī, vai ir ko ieķīlāt. Uzņēmējs gandarīts, ka izveidojusies laba sadarbība ar finanšu institūciju “Altum”.

img_5517

Ceļš uz zivju audzētavas izveidošanu bijis garš. Valdis iepazinās ar cilvēku, kurš 25 gadus nodarbojas ar zivju audzēšanu. “Patlaban neredzu perspektīvāku nozari par zivju audzēšanu. Nozvejas kvotas jūrās tiek samazinātas, ezeri, jūras tiek piesārņotas. Ja paskatās veikalos, ir sešu veidu svaigās zivis, vairāk nav. Tās visas ievestas no nezin kurienes. Gribējās ražot ko tādu, kas it kā ir, bet kā reizē nav,” pastāsta uzņēmējs un uzsver, ka Latvijā tādā apjomā, kāds plānots audzētavā, neviens zivis neaudzē.

Divus gadus tika pētīts noieta tirgus, un Valdis Cīrulis vien atgādina, ka tas ir būtiskākais, pirms kaut ko sāc darīt. Plānots, ka gadā tiks izaudzēts ap 2,5 tūkstoši tonnu zivju. Iesākumā tās būs stores, zandarti, sterletes, vēlāk arī citas.

“Tehnoloģija ir pašu izdomāta, konsultējoties ar zivju audzētājiem, no katra pārņemot to labāko un racionālāko,” saka uzņēmējs un atzīst, ka piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu nav viegli, īpaši jau lielu naudu. “Daudzās sanāksmēs, kur sprieda par naudas dalīšanu, runāja arī, ka nedrīkst aizmirst dīķsaimniecību, ka tai vajag atbalstu. Bet vai tad dīķu ierīkošanā Latvijā jau nav ieguldīts daudz naudas? Bet diemžēl zivju nav, cerēto darba vietu nav. Dīķsaimnieki runāja, ka nav, kur likt zivis. Bet pa šiem gadiem taču varēja kooperēties, domāt par tirgu. Tas nav izdarīts, bet tiek spriests, ka dīķu par maz. Savulaik pirmsiestāšanās atbalsts – SAPARD nauda – ieguldīts, ieguvumi mazi, bet uz tiem, kuri tagad grib kaut ko darīt, skatās kā uz blēžiem. Cilvēki taču redz saceltās viesu mājas, izraktos dīķus. Kāds no tā labums sabiedrībai? Bizness nesanāca, bet tie taču tika būvēti un ierīkoti noteiktai funkcijai, ne privātai vajadzībai. Sliktie piemēri veido iespaidu, un nākamajiem uzņēmējiem jācīnās ar šo priekšstatu, jāpārliecina, ka tiešām izaudzēs zivis tirgum,” pārdomās dalās uzņēmējs, atklājot, ka zivis tiks audzētas eksportam, jo Latvijā tirgus ir ļoti mazs.

konkurss-5nedelaZivju audzētavā būs vajadzīgs pāris ihtiologu, vēl daži speciālisti, pārējie varēs iemācīties darbu uz vietas. Pēc aplēsēm, te būs 17 darba vietas. Piebaldzēni jau interesējas par iespējām strādāt audzētavā. Patlaban celtniecības objektā darbu atraduši trīs vietējie, viņus nodarbina apsardzes firma.

“Interese par to, kas te notiek, ir liela. Un ne tikai vietējiem. Piebrauc mašīnas, paskatās, fotografē. Ka tik lielā platībā kaut kas notiek, nav pierasts redzēt. Ir tādi, kuri piebrauc, izlasa informāciju un brauc tālāk. Iespējams, interesējas, ka varētu būt darba vietas,” “Druvai” pastāsta inesietis Viktors Ragozins, kurš strādā par sargu būvobjektā.

Protams, arī citiem novada uzņēmējiem un iedzīvotājiem ir izdevīgi, ka notiek vērienīga celtniecība, jo celtnieki lielākoties mitinās novadā.

Ar firmas “Kvadrum”, kas tika izraudzīta starp trim pretendentiem, kaut sākumā interesējās ap 20 firmu, darbu Valdis Cīrulis ir apmierināts. “Firmai ir pieredze industriālo ēku būvniecībā,” viņš uzsver.

“Hibitech Piebalga” projektu īsteno ar Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Lauku atbalsta dienesta finansētas programmas “Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā” atbalstu.