Atkritumu šķirošana, bezatkritumu dzīvesveids – šie ir temati, kas arvien vairāk ienāk ikdienā. Šajā vasarā Cēsu novada pašvaldība iesaistījās iniciatīvā “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem”, aizvadītās nedēļas nogalē
notika Bezatkritumu dienas “Cēsis Tīri.Labi”.

Divas dienas Izstāžu namā par šiem tematiem tika runāts no dažādiem skatupunktiem. Diem­žēl iedzīvotāju interese bija ļoti minimāla, ko, iespējams, var skaidrot ar sliktajiem laika apstākļiem, bet varbūt ar to, ka sabiedrība vēl tikai sāk par šo tēmu aizdomāties. Te var citēt novada pašvaldības Attīstības un būvniecības pārvaldes vadītāja Ata Egliņa – Eglīša teikto, ka tikai nupat esam sākuši atļauties iegādāties lietas, esam nokļuvuši zināmā labklājības līmenī, tāpēc nevar uzreiz aizcirst durvis un pateikt – plastmasai nē: “Tas vienkārši nestrādās, jāiet soli pa solim.”

Divu dienu garumā par dzīvi bez atkritumiem tika runāts ar uzņēmējiem, diskutēti bezatkritumu dzīvesveida principi ar iedzīvotājiem. Tiesa, sarunas, diskusijas vairumā gadījumu vijās ap atkritumu šķirošanu, jo, kā tika secināts, tas ir viens no soļiem ceļā uz bezatkritumu dzīvesveidu. Rīgas Apkaimju alianses pārstāve Alija Turlaja gan norādīja, ka šķirošana ir tikai cīņa ar sekām, daudz svarīgāk domāt par atkritumu neradīšanu, un to var sākt, divreiz pārdomājot, pirms veikt kādu pirkumu, vai tas tiešām nepieciešams.

Arī uzņēmuma “ZAAO” valdes priekšsēdētājs Aivars Sirmais norādīja, ka vienīgais veids, kā dzīvot bez atkritumiem, ir neradīt tos. Viņš arī uzsvēra, ka svarīga ir sabiedrības viedokļa maiņa: “Pasaulē ir valstis, kur darbojas princips – nest atkritumus līdzi, nevis prasīt, lai uz katra stūra būtu atkritumu urnas. Taču jāsaprot, ka izpratnes maiņa nenotiek ātri, tā varētu mainīties divu paaudžu laikā, tad atkritumu šķirošana būs ikvienam pašsaprotama, cerams arī tas, ka atkritumi nav jāmet zemē, nav jāved uz mežiem.”

Sigita Klētniece, kura piedāvā izziņas ekskursijas Cēsu apkaimē, norādīja, ka arī viņa ceļotājiem aicinot ievērot principu – ko atnesi, to aiznes -, taču redzētais lielākajās atpūtas vietās rāda, ka kopumā sabiedrība vēl tālu no dzīves bez atkritumiem.

Diskusiju dalībnieki secināja, ka informācija par atkritumu apsaimniekošanu joprojām nesasniedz visu sabiedrību, lai cik daudz tiktu runāts. Kā uzsvēra A. Sirmais, cilvēki joprojām nesaprot, ka par atkritumiem ir jāmaksā.

Atis Egliņš-Eglītis, stāstot par Cēsu novada pašvaldības iecerēm un izaicinājumiem šajos jautājumos, atzina, ka lēmums pievienoties iniciatīvai nācis ļoti viegli: “Pašvaldībai likās, ka tas ir pašsaprotami un loģiski. Runāt par klimatu, klimata pārmaiņām nav kaut kas modīgs, tā ir nepieciešamība, gan konkrētas nostādnes iestrādājot politikas plānošanas dokumentos, gan praktiski rīkojoties.

Viens darbs jau ir, ir vienošanās ar pilsētā strādājošajiem sabiedriskās ēdināšanas jomas uzņēmējiem, ka nākamajā vasarā pilsētas svētkos būs glāžu depozīta sistēma. Tā ir ļoti konkrēta apņemšanās, kā samazināt plastmasas atkritumus.

Man prieks, ka Cēsīs jautājumi, kas skar klimatu, atkritumus, tiek uztverti ļoti nopietni, iedzīvotāji pieprasa, lai šie jautājumi būtu dienaskārtībā.”

Latvijas Universitātes Lietišķās vides zinātnes katedras pētniece Kristīne Āboliņa uz vides problēmām aicināja raudzīties no cita skatu punkta: “Studenti uz jautājumu, kā risināt kādu vides krīzi, norādīja, ka tas ir nepareizs formulējums. Tā nav vides krīze, bet cilvēces krīze. Cilvēku patēriņa krīze, jo viņi neredz, nesaprot, ko nodara paši sev. Vide jau turpināsies, arī pēc Černobiļas avārijas tā turpinājās, tai nav problēmu. Tāpēc šādās diskusijās vairāk jārunā, ka tā ir mūsu pašu, cilvēces attīstības, krīze.”

Iniciatīvas “Tīri. Labi. Pilsēta bez atkritumiem” vadītāja Elīza Lazdāne “Druvai” neslēpa, ka cerēts uz lielāku iedzīvotāju atsaucību: “Pieļauju, ka sava loma bija arī lietum, taču pieredze rāda, ka šādos pasākumos nav pārpildītu zāļu. Svarīgi, lai uz diskusijām atnāk tie, kuriem tas tiešām interesē, un caur viņiem šie jautājumi pamazām nonāks tālāk. Jo vairāk šī tēma izskanēs, jo vairāk cilvēku par to aizdomāsies. Protams, būs daļa sabiedrības, kas par to nedomās, lai cik daudz runātu, bet tas nenozīmē, ka runāt nevajag.”

Viņa atzinīgi novērtēja Cēsu pašvaldības devumu, iekļaujot šo jautājumu dienaskārtībā, turklāt tā bijusi pašas pašvaldības iniciatīva. To papildina arī pasākuma moderatora, cēsnieka Edgara Kuzmana atziņa, ka Cēsis nav pilsēta, Cēsis ir domāšanas veids.

Abas dienas Cēsīs notika vēl dažādi pasākumi, īpaši piepildīta bija sestdiena, kad visas dienas garumā vairākās vietās notika dažādas darbnīcas, meistarklases, izrādes.