Ziņas

Sabiedrība

Ilgai Bērzai – 75

Mirdza Lībiete, skolotāja Rīt dzejniece Ilga Bērza, īstajā vārdā Ilga Bērziņa, precējusies Mašlakova, atskatīsies uz nodzīvotajiem 75 gadiem.

Literatūras mīlestība viņai ielikta jau šūpulī. Māte bijusi aizrautīga grāmatu lasītāja, ļoti mīlējusi dzeju. Bieži meitiņai skandējusi K. Skalbes, F. Bārdas, J. Poruka, Aspazijas vārsmas. Tēvu vilinājušas divas mūzas – mūzika un dzeja. Spēlējis vijoli, pašdarinātu cītaru un ģitāru. Līdz mūža beigām rakstījis dzejoļus, tikai tos nav publicējis.

Ilga vidusskolu beigusi Cēsīs, Cēsu skolotāju institūtā studējusi dabas zinību – ģeogrāfijas fakultātē, neklātienē Rīgas pedagoģiskajā institūtā. I. Bērza strādājusi par skolotāju, bibliotēkas lasītavas vadītāju Rīgā, organizējot tikšanos ar rakstniekiem, dzejniekiem.

Pirmie dzejoļi tapuši vidusskolas gados. Darbojusies Cēsu jauno autoru apvienībā. Seko klusēšanas laiks – 17 gadi, kad dzejniekiem jāraksta par valdošās partijas vēlmēm. Tikai 1968. gadā Ilga atsāk dzejot. Rakstnieku savienības dzejas konsultante Mirdza Ķempe viņu iedrošina, teikdama: “Ir viss, lai kļūtu dzejniece.” Arī dzejniece Ārija Elksne atzinīgi vērtē Ilgas dzejoļus.

Pirmā plašāka dzejas publikācija parādījās laikrakstā “Literatūra un Māksla” 1969. gadā. Lai arī I. Bērza nekļuva par Rakstnieku savienības biedri, dzejoļu krājumi tika izdoti viens pēc otra – “Upeņvējš”, “Ugunspuķe”, “Ja paparde ziedētu”, “Gaujas māte”, “Gaujas mūžīgais tecējums”, “Balta veste Amatai”. 2004. gadā Cēsu kultūras biedrība “Harmonija” izdeva dzejas izlasi “Latvija cerību vainagā”.

Šis jubilejas gads Ilgai Bērzai ļoti dāsns. Dzejoļi publicēti Cēsu skolotāju institūta absolventu daiļrades krājumā “Piepildīts laiks”, kā arī “Harmonijas” izdotajā reliģiska satura dzejoļu krājumā “Pieskāriens”. Bet dzimšanas dienā dzejnieci iepriecinās tikko klajā nākusī dzeju grāmata “Prieka putnu pārnākšana”, ko izdod “Harmonija”.

I.Bērzas dzeja ir saistījusi komponistus, bērnu dzejoļus komponējis Andris Balodis, skan Viļņa Salaka un Jāņa Porieša komponētās dziesmas. Latvijas Republikas 90 gadei veltītajā koncertā 15. novembrī Rīgas Domā kantātē “Latvija. Gada laiku impresijas” Ēriks Ešenvalds izmantojis arī Ilgas Bērzas dzeju.

I.Bērzas dzejas valoda ir bagāta, labskanīga. Viņa saka: “Avoti, kuros spēku smeļ mana daiļrade, ir dzimtajā zemē, turpat, kur manas saknes. Dzimtenes dabas skaistums, cilvēku likteņi un Latvijas sūrā vēsture pārtop dzejas rindās.”

Patriotisma nots caurvij visus dzejoļu krājumus, sevišķi pēdējos gados tapušos. Dzejniece atzīst: “Patriotiskā dzeja bija un ir manu darbu nozīmīgākā daļa. Atmodas pašā sākumā gandrīz visu patriotisko dzejoļu pirmpublicējumi – laikrakstā “Druva". Paldies redaktoram par drosmi, jo toreiz vēl nebija zināms, uz kuru pusi svērsies Liktens svari,” saka dzejniece.

I.Bērzas patriotiskā dzeja bieži skanējusi arī Latvijas radio.

Es Latvijā – kā augošs koks, Kam ziedošs plešas zaru loks. Man dzimtais paugurs dārgs un svēts, Jo audžu audzēs iemīlēts.