Ziņas

Sabiedrība

Ikdienas ritms kā jau laukos

Gaidas. Sarma Safonova gaida pavasari, tad sāksies jauns darba cēliens, kas augļus nesīs rudenī.Foto: Sarmīte Feldmane

Katrs nākamais gadalaiks nāk ar cerībām, plāniem. Pavasaris ir sākums, tad ātri aizmirstas ziema, gribas stādīt, sēt un jau domāt par rudeni. Raiskuma pagasta Lenču pusē darbīgie pensionāri saimnieko savās nelielajās saimniecībās, atrod laiku atmiņām un pārdomām.

“Kad tie dubļi reiz beigsies. Ceļš izdangāts, pagalms slapjš, bet zeme vēl visur nav atlaidusies,” šķendējas “Zīļu” saimniece Sarma Safonova. Kūtiņā nu jau kādu laiku tikai viena govs. Ilgus gadus bija sešas. “Bērni saka, lai nemokos, likvidēju visu, bet tā uzreiz nevar. Ko tad ziemā darīšu? Pierasts, ka jāiet uz kūti. Sienu sagādāt palīdz kaimiņš, labību gan nesēju, spēkbarību un graudus pērku Vaidavā, tā izdevīgāk, ” saka saimniece un piebilst: “Kad sāku saimniekot, pirmā govs bija Gauja, tagad laikam jau pēdējā arī ir Gauja.”

Vēl saimniecībā dažas vistas, pīles, truši. “Putni pa kūti mokās, kā ver durvis, tā skrien gaismā,” bilst Sarma.

Savulaik viņa strādāja aptiekā Cēsīs, pirms 25 gadiem atgriezās vecāku mājas un sāka saimniekot. “Tad spēka bija daudz, tagad viss nezin kāpēc notiek lēnāk,” nosmej “Zīļu” saimniece. Ar lepnumu viņa runā par vecotēvu, kurš cēlis “Zīles”. “Toreiz varēja uzcelt kūti, tad māju, klēti, šķūni. Laikam spēja vairāk padarīt nekā tagad. Mamma stāstīja, ka bijis arī aizņēmums un ka maksājuši pa latam vien, braukuši uz tirgu, lai būtu nauda, ko atdot. Vecaistēvs gar tīruma malu sastādījis ozolus un liepas, arī lielu ābeļdārzu, kas izsalis. Pie mājas ozols. Tajā vairākkārt iespēris zibens. Bija arī otrs, tas vējā nogāzts,” atmiņās kavējas Sarma Safonova. Apkārt izkopti meži, kurus novērtē sēņotāji. Bieži vien iemaldījušies arī pagalmā. “Nav žēl, bet tomēr ne īsti patīkami. Kopš uzlikta zīme, ka privātā teritorija, respektē,” saka saimniece.

Vasarās pie Sarmas ciemos brauc māsas no Ogres un Zaķumuižas un, protams, mazbērni. Dēli “Zīlēs” iesākuši pārbūvi, labiekārtot pagalmu. “Pavasaris jau jūtams,” saka Sarma. Sveicienus jau izdziedājuši gulbji, dzērves, strazdi, tikai cīrulis vēl nav pietrallinājis debesis virs “Zīlēm”. Tomāti, paprika iesēti. Līdz ar siltāku laiku sāksies pavasara darbi. Sarma gan dzirdējusi, ka pavasaris būšot ilgs. Bet gan jau pienāks vasara, tad “Zīļu” pagalms būs ziedos.

Sarma izaudzinājusi trīs dēlus, dzīvo līdzi sešu mazbērnu gaitām. Jubilejās visi gaida mammas un vecmāmiņas cepto torti. “Dēls aicina ciemos uz Angliju, nevaru aizbraukt. Ja ir govs, nekur netiec, bet vasarā jau pavisam nav laika,” bilst Sarma un atklāj, ka gan jau reiz aizbrauks.