Ziņas

Sabiedrība

Igaunijai jau simts

Uzvaras pieminekļa pakājē. Biedrības “Latviešu strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks Māris Niklass, Zemessardzes 27.kājnieku bataljona veterānu apvienības priekšnieks, seržants Jānis Bahmanis un biedrības “Latviešu strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas vadītājs Ēvalds Krieviņš: “Latvijā Igaunijas dzimšanas diena ir svētki!” Foto: Marta Martinsone - Kaša

Igaunijas Republikai simtā dzimšanas diena. 1918. gada 24. februārī Igaunijas glābšanas komiteja Tallinā pieņēma Manifestu, kurā pasludināja neatkarīgu un demokrātisku republiku. Tā vēl bija jāaizstāv. Latvieši un igauņi kopā brīvības cīņāsieguva neatkarību.

Cēsīs, Liepā, Veselavā, Stalbē, Straupē, Raunā, Ieriķos, pavisam 16 dažādās vietās, mūspusē par brīvības cīņām atgādina pieminekļi – uzstādīti par tautas ziedojumiem valsts pastāvēšanas pirmajos gados, arī atjaunoti 90. gados, piemiņas akmeņi – kā atgādinājums, ka šajā vietā izšķīrās valstu un tautu liktenis.

Latvijas un Igaunijas dzimšanas dienai būtiskas ir Cēsis un Uz­varas piemineklis Vienības lau­kumā. Novembrī paliks 20 gadi, kopš piemineklis atjaunots. “Sa­darbība ar igauņiem sākās Tautas frontes laikā. Igauņi mūs uzru­nāja. Kad spriedām par Uzvaras pieminekļa atjaunošanu, kaimiņi piedāvāja Sāmsalas dolomītu pie­minekļa atjaunošanai. Cēsnie­ki to nepieņēma, jābūt Allažu šūnakmenim kā kādreiz,” atceras Māris Niklass, biedrības “Lat­viešu strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas vadītāja vietnieks. Tautas frontes laiks beidzās, bet ideja par pieminekļa atjaunošanu neizgai­sa. Cēsu kauju 70.gadskārtā igau­ņi ciemojās Cēsīs, Igaunijai no­zīmīgās dienās cēsnieki brauca pie kaimiņiem.

“Kādā tikšanās reizē Arnolds Rītels atzina, ka Latvijā ir ļoti daudz brīvības cīņu pieminekļu, Igaunijā tie iznīcināti. Latvijā čekisti nav bijuši tik zinoši, kaut vai Veselavas kapsētā to ieaudzēja ap­stādījumos. Tad arī sākās sarunas, ka Cēsīs gribam pieminekli atjaunot, bet trūkst naudas,” pastāsta Māris Niklass un atgādina, ka trešā daļa Cēsu Uzvaras pieminekļa vērtības ir Igaunijas valdības ziedojums.

Daudzus gadus Cēsu kauju atceres dienā igauņi, Kuperjanova bataljona karavīri, brauca uz svinīgo piemiņas pasākumu. “Agrā­kos gados Liepā pie pieminekļa Juliusa Kuperjanova bataljona karavīri deva zvērestu. Brauca pie mums ar bataljona karogu, ieročiem. Tagad viss vairs nav tik vienkārši. Bet sadarbība un draudzība turpinās,” saka Zemessar­dzes 27.kājnieku bataljona veterānu apvienības priekšnieks, seržants Jānis Bahmanis. Viņš arī pastāsta, ka ik gadu 31.janvārī brauc uz Paju, kur muižas apkārtnē risinājās viena no svarīgākajām brīvības cīņu kaujām, kurā tika ievainots J.Kuperjanovs. “23.aprīlis – Jura diena – Igaunijā ir veterānu diena. Braucam, satiekam pazīstamus cilvēkus, Igau­nijas Kareiv­ju Piemiņas baznīcā Tori tiek aizdegta piemiņas uguns,” stāsta Jānis Bahmanis. Biedrības “Lat­viešu strēlnieku apvienība” Cēsu nodaļas vadītājs, rezerves pulk­vežleitnants Ēvalds Krieviņš uguni ved uz Veselavu, Jānis uz Mazsalacu, kur krituši igauņu karavīri. Vēl svētītā uguns tiek aizvesta uz Salaspili. Tā jau ilgu gadu tradīcija.
“Svarīgi pieminēt Ziemeļlat­vijas atbrīvošanu, vairāk nekā 600 igauņu te gāja bojā. Šodien par to dienu notikumiem runā un zina maz. Raunā dzimis pirmais kritušais par Igaunijas brīvību, diemžēl raunēnieši par brīvības cīņām neinteresējas, kaut par tām ik brīdi atgādina Brīvības piemineklis. Pašvaldībām nav funkcija patriotiskā audzināšana. Bet, ja vietējā vara neliekas ne zinis, skolotājus arī neinteresē. Kuram tas jādara? Igaunijā ir valsts aizsardzības mācība. Vadu igauņu jauniešiem ekskursijas. Interese ir liela. Viņi negatavojas kļūt par karavīriem, viņus interesē vēsture, politika,” pārdomās dalās Ēvalds Krieviņš. Viņš pēdējos gados Veselavā kopā ar domubiedriem rīko pasākumus, kuros tiek runāts par Igaunijas un Latvijas vēsturē nozīmīgiem notikumiem. Arī sestdien Igaunijas simtajā dzimšanas dienā veselavieši nāk kopā.
“Ja mēs paši sabiedrībai un īpaši jaunatnei nestāstīsim, kā viņi zinās. Igaunijas un Latvijas neatkarība ir cieši saistīta. Mums kaimiņvalsts simtgade ir ļoti svarīgs notikums,” saka Jānis Bahmanis.